Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

Tieslietas un iekšlietas (TI)

JAI meeting - 24.03.10Tieslietu un iekšlietu (TI) joma, kas nopietni skar Eiropas pilsoņu dzīvi, visticamāk ir tā politikas joma, kurā Lisabonas Līgumam ir vislielākā ietekme:

  • Parastā likumdošanas procedūra (balsojums Padomē ar kvalificētu balsu vairākumu) attiecas faktiski uz visu TI jomu, izņemot ģimenes tiesības, policijas operatīvo sadarbību un dažus citus jautājumus (skatīt informatīvo piezīmi ).
  • Turklāt tādi jautājumi kā tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās un policijas sadarbība, kas agrāk bija trešā pīlāra jautājumi, tiks reglamentēti ar tāda paša veida noteikumiem kā tie, kas attiecas uz vienoto tirgu. Tādēļ pasākumi, ko minētajās jomās pieņem ES līmenī un valstīs, tiks pakļauti ES Tiesas kontrolei. 

Vēsturiskais pārskats liecina, ka ceļš ir bijis garš…

■ Neoficiālā sadarbība un Šengenas zonas izveide

Septiņdesmito gadu vidū dalībvalstis – neoficiāli, valdību līmenī un ārpus Eiropas Kopienas sistēmas – sāka sadarboties tieslietu un iekšlietu jomā. Vācija, Francija un Beniluksa valstis 1985. gadā noslēdza Šengenas Nolīgumu, kas bija svarīgs posms dalībvalstu sadarbības procesā šajā jomā. Turpmākajos gados citas dalībvalstis, kā arī trešās valstis pievienojās Šengenas Nolīgumam un Konvencijai par tā īstenošanu.

Šobrīd Šengenas zona aptver 26 valstis (Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Slovākija, Somija, Zviedrija, Islande, Norvēģija, Šveice un Lihtenšteina).

Minētā nolīguma mērķis bija nodrošināt personu brīvu pārvietošanos, atceļot kontroles pie iekšējām robežām un vienlaikus paredzot papildu pasākumus, kas attiecas uz ārējo robežu kontrolēm, vīzu politiku un policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.

■ Ceļā uz lielāku integrāciju

Jauns posms sākās ar Līgumu par Eiropas Savienību, kas stājās spēkā 1993. gada novembrī un kas tieslietu un iekšlietu jomu iekļāva savā iestāžu sistēmā, tādējādi Eiropas izveidei dodot jaunu aspektu.

Kopš Amsterdamas Līguma stāšanās spēkā 1999. gada maijā Šengenas acquis ir iekļauts Eiropas Savienības iestāžu sistēmā. Viens no svarīgākajiem Līguma mērķiem ir saglabāt un attīstīt Savienību kā telpu, kurā valda brīvība, drošība un tiesiskums un kur ir nodrošināta personu brīva pārvietošanās kopā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu. Minētajā līgumā tika noteikta iespēja ar kvalificētu balsu vairākumu koplēmuma procedūrā kopā ar Eiropas Parlamentu pieņemt pasākumus, kas saistīti ar tiesu iestāžu sadarbību civillietās, izņemot pasākumus, kas attiecas uz ģimenes tiesībām, un lēmumus, ko Padome pieņem vienprātīgi pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Kopš ir stājies spēkā Lisabonas Līgums, arī vairākumā krimināltiesību jomas jautājumu Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu koplēmuma procedūrā kopā ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.

Dānija, Apvienotā Karaliste un Īrija dažu pasākumu īstenošanā piedalās tikai daļēji.
Darba grupas un komitejas sagatavo Padomes sanāksmes.


■ Izņēmumi

Jānorāda, ka Dānija, Apvienotā Karaliste un Īrija dažu tieslietu un iekšlietu jomas pasākumu īstenošanā piedalās tikai daļēji vai to dalība ir saistīta ar konkrētiem nosacījumiem.

Konkrēti,Apvienotā Karaliste un Īrija nepiedalās to Šengenas Nolīguma noteikumu īstenošanā, kas attiecas uz personu brīvu pārvietošanos, ārējo robežu kontrolēm un vīzu jomas politiku. Minēto valstu pārstāvji Padomē attiecīgi nepiedalās balsojumos par šiem jautājumiem.

 

■ Darba struktūras un specializētās aģentūras 

Tieslietu un iekšlietu (TI) padomē reizi trijos mēnešos sanāk tieslietu un iekšlietu ministri, lai apspriestu paveikto un to, kā tiek īstenota sadarbība un kopīgā politika šajā jomā.

Padome kā viens no ES likumdevējiem tādējādi pilda savas likumdošanas funkcijas, pieņemot direktīvas un regulas visā tieslietu un iekšlietu jomā. Padomes sanāksmes sagatavo darba grupas un komitejas, konkrēti, CATS (tiesu un policijas iestāžu sadarbība), Imigrācijas un patvēruma jautājumu stratēģiskā komiteja, COSI (komiteja iekšējās drošības jautājumos), kas ir izveidota pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā, un Civiltiesību jautājumu darba grupa.

Ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu saistītās politikas jomas īsteno dalībvalstis un ES iestādes.
Eiropas iestādes balstās uz specializētajām aģentūrām, konkrēti: