Mēs izmantojam sīkdatnes ("cookies"), lai nodrošinātu jums vislabāko mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanu. Uzziniet vairāk par to, kā mēs izmantojam sīkdatnes un kā jūs varat mainīt savus iestatījumus.

Pilsoņu tiesības

Pilsoņu tiesību veicināšana – tiesību Eiropa

Kopš Māstrihtas Līguma stāšanās spēkā Eiropas pilsonība dod dalībvalstu pilsoņiem tādas papildu tiesības kā tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi, balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko aizsardzību ārpus ES, tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un ombudam. Ar Stokholmas programmu tiek stiprināta Eiropas pilsonība:

 

■ Uz pamattiesībām dibināta Eiropa 

Savienība ir uzsākusi sarunas par pievienošanos Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Tas pastiprinās Savienības pienākumu nodrošināt, lai pamattiesības un pamatbrīvības tiek aktīvi veicinātas visās tās darbības jomās.

 

■ Brīvas pārvietošanās tiesību pilnīga izmantošana 

Tiklīdz visi vajadzīgie nosacījumi Šengenas acquis piemērošanai būs izpildīti, ES pieņems visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atceltu kontroles pie to dalībvalstu iekšējām robežām, kuras ir paziņojušas, ka tās ir gatavas pievienoties Šengenas zonai. Svarīga nozīme Šengenas zonas pārvaldībā ir tīklam SIRENE.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš bērniem, kas cieš no seksuālas izmantošanas un vardarbības, bērniem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri, un nepavadītiem nepilngadīgiem.
Tāpat liela vērība ir jāpievērš terorisma upuriem.
Ir jāsaskaņo pieaugošā personas datu apmaiņa un vajadzība aizsargāt privāto dzīvi.
Ikvienam Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā viņa dalībvalstij nav pārstāvniecības, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko iestāžu aizsardzību.


 

 

■ Dzīvot kopā telpā, kurā respektē daudzveidību un aizstāv visneaizsargātākās personas 

Saistībā ar Savienības migrācijas politiku īpaša uzmanība ir jāpievērš bērniem, kas cieš no seksuālas izmantošanas un vardarbības, bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, un nepavadītiem nepilngadīgiem. Savienībai un dalībvalstīm arī turpmāk ir jāpieliek kopīgi pūliņi, lai neaizsargātas iedzīvotāju grupas, jo īpaši romu kopiena, varētu pilnīgi iekļauties sabiedrībā – veicinot viņu iekļaušanu izglītības sistēmā un darba tirgū un novēršot vardarbību pret viņiem. Īpašs atbalsts un juridiska aizsardzība ir vajadzīga visneaizsargātākajām personām, kas atrodas kādā dalībvalstī un nav ne tās pilsoņi, ne pastāvīgie iedzīvotāji. Tāpat liela vērība ir jāpievērš terorisma upuriem. (Skatīt: Terorisma apkarošana)

 

■ Personas tiesības kriminālprocesā 

Aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību aizsardzība kriminālprocesā ir Savienības pamatvērtība, kas ir svarīga, lai saglabātu dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos un sabiedrības paļāvību uz Savienību. Tāpēc tika pieņemts ceļvedis, kura mērķis ir stiprināt aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālās tiesības kriminālprocesā.

 

■ Pilsoņu tiesību aizsardzība informācijas sabiedrībā 

Eiropas Savienība saskaras ar grūtu uzdevumu – saskaņot pieaugošo personas datu apmaiņu un vajadzību aizsargāt privāto dzīvi. ES stiprinās datu aizsardzības vispārējo stratēģiju gan ES mērogā, gan attiecībās ar trešām valstīm. Vispārējā direktīvā iekļaus pamatelementus, kuriem jāparādās datu aizsardzības nolīgumos, ko tiesībaizsardzības mērķiem noslēdz ar trešām valstīm, pamatojoties uz datu aizsardzības augstu līmeni.

 

■ Piedalīšanās Savienības demokrātiskajā dzīvē 

LES 11. pantā paredzētā iespēja Savienības pilsoņiem iesniegt iniciatīvu ir jauns pilsoniskās līdzdalības instruments. Tāpat tiek pētīta iespēja organizēt vienotu dienu Eiropas Parlamenta vēlēšanām.

 

■ Tiesības uz aizsardzību valstīs, kas nav dalībvalstis 

Ikvienam Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā viņa dalībvalstij nav pārstāvniecības, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko iestāžu aizsardzību. Tiks pieņemti piemēroti pasākumi, lai izveidotu koordināciju un sadarbību, kas vajadzīga konsulāro iestāžu aizsardzības atvieglināšanai.