Pilsoņu tiesības
Pilsoņu tiesību veicināšana – tiesību Eiropa
Kopš Māstrihtas Līguma stāšanās spēkā Eiropas pilsonība dod dalībvalstu pilsoņiem tādas papildu tiesības kā tiesības brīvi pārvietoties un apmesties uz dzīvi, balsstiesības un tiesības kandidēt pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko aizsardzību ārpus ES, tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un ombudam. Stokholmas programmas mērķis ir padziļināt Eiropas pilsonību.
■ Uz pamattiesībām dibināta Eiropa
Eiropas Savienība pievienosies Eiropas Cilvēktiesību konvencijai. Tas pastiprinās Savienības pienākumu nodrošināt, lai pamattiesības un pamatbrīvības tiek aktīvi veicinātas visās tās darbības jomās.
■ Brīvas pārvietošanās tiesību pilnīga izmantošana
Tiklīdz visi vajadzīgie nosacījumi Šengenas acquis piemērošanai būs izpildīti, ES pieņems visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atceltu kontroles pie to dalībvalstu iekšējām robežām, kuras ir paziņojušas, ka tās ir gatavas pievienoties Šengenas zonai. Svarīga nozīme Šengenas zonas pārvaldībā ir tīklam SIRENE.
Īpaša uzmanība ir jāpievērš bērniem, kas cieš no seksuālas izmantošanas un vardarbības, bērniem, kuri ir cilvēku tirdzniecības upuri, un nepavadītiem nepilngadīgiem.
Tāpat liela vērība ir jāpievērš terorisma upuriem.
Ir jāsaskaņo pieaugošā personas datu apmaiņa un vajadzība aizsargāt privāto dzīvi.
Ikvienam Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā viņa dalībvalstij nav pārstāvniecības, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko iestāžu aizsardzību.
■ Dzīvot kopā telpā, kurā respektē daudzveidību un aizstāv visneaizsargātākās personas
Saistībā ar Savienības migrācijas politiku īpaša uzmanība ir jāpievērš bērniem, kas cieš no seksuālas izmantošanas un vardarbības, bērniem, kas ir cilvēku tirdzniecības upuri, un nepavadītiem nepilngadīgiem. Savienībai un dalībvalstīm ir jāapvieno centieni, lai neaizsargātas iedzīvotāju grupas, jo īpaši romu kopiena, varētu pilnīgi iekļauties sabiedrībā – veicinot viņu iekļaušanu izglītības sistēmā un darba tirgū un mēģinot novērst vardarbību pret viņiem. Īpašs atbalsts un juridiska aizsardzība ir vajadzīga visneaizsargātākajām personām, kas atrodas kādā dalībvalstī un nav ne tās pilsoņi, ne pastāvīgie iedzīvotāji. Tāpat liela vērība ir jāpievērš terorisma upuriem. (Skatīt: Terorisma apkarošana)
■ Personas tiesības kriminālprocesā
Aizdomās turēto un apsūdzēto personu tiesību aizsardzība kriminālprocesā ir Savienības pamatvērtība, kas ir svarīga, lai saglabātu dalībvalstu savstarpēju uzticēšanos un sabiedrības paļāvību uz Savienību. Tāpēc tika pieņemts ceļvedis, kura mērķis ir stiprināt aizdomās turēto un apsūdzēto personu procesuālās tiesības kriminālprocesā.
■ Pilsoņu tiesību aizsardzība informācijas sabiedrībā
Eiropas Savienība saskaras ar grūtu uzdevumu – saskaņot pieaugošo personas datu apmaiņu un vajadzību aizsargāt privāto dzīvi. ES stiprinās datu aizsardzības vispārējo stratēģiju gan ES mērogā, gan attiecībās ar trešām valstīm. Vispārējā direktīvā iekļaus pamatelementus, kuriem jāparādās datu aizsardzības nolīgumos, ko tiesībaizsardzības mērķiem noslēdz ar trešām valstīm, pamatojoties uz datu aizsardzības augstu līmeni.
■ Piedalīšanās Savienības demokrātiskajā dzīvē
LES 11. pantā paredzētā iespēja Savienības pilsoņiem iesniegt iniciatīvu būs jauns pilsoniskās līdzdalības instruments. Tāpat tiek pētīta iespēja organizēt vienotu dienu Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
■ Tiesības uz aizsardzību valstīs, kas nav dalībvalstis
Ikvienam Savienības pilsonim trešās valsts teritorijā, kurā viņa dalībvalstij nav pārstāvniecības, ir tiesības uz jebkuras dalībvalsts diplomātisko iestāžu aizsardzību. Tiks pieņemti piemēroti pasākumi, lai izveidotu koordināciju un sadarbību, kas vajadzīga konsulāro iestāžu aizsardzības atvieglināšanai.