No 30. novembra līdz 12. decembrim Parīzē notika Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Pušu konferences 21. sesija (COP 21) un Kioto protokola Pušu sanāksmes 11. sesija (CMP 11).
12. decembrī puses panāca jaunu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā. Nolīgumā ir panākts līdzsvarots rezultāts un rīcības plāns, lai ierobežotu globālo sasilšanu "būtiski zem" 2 °C robežvērtības.
Luksemburgas vides ministre un Padomes priekšsēdētāja Karola Dīšburga (Carole Dieschbourg) paziņoja: "Šodien mēs varam justies lepni. Mēs esam vienojušies par pašu pirmo juridiski saistošo un vispārējo nolīgumu klimata jomā, kas pasaulei liks attīstīties tā, lai izvairītos no bīstamām klimata pārmaiņām. Tas ir ceļvedis uz labāku, taisnīgāku un ilgtspējīgāku pasauli. ES ir cīnījusies, lai šis nolīgums būtu pēc iespējas stingrāks. Mēs esam sekmīgi darbojušies kā starpnieki šajās sarunās. Tomēr neaizmirsīsim, ka Parīze ir tikai ilga ceļa sākums. Kopā ar visām ieinteresētajām personām – NVO, uzņēmēju aprindām un ikvienu iedzīvotāju – mums tagad būs pienākums šo nolīgumu pārvērst rīcībā."
Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks kopā ar 150 citiem vadītājiem piedalījās šā pasākuma atklāšanas ceremonijā 2015. gada 30. novembrī. Padome šā gada septembrī oficiāli pieņēma sarunu nostāju attiecībā uz konferenci.
Jaunā Parīzes nolīguma galvenie elementi:
- ilgtermiņa mērķis: valdības vienojās noturēt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu būtiski zem 2° C robežām salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1,5° C robežās;
- ieguldījumi: pirms Parīzes konferences un tās laikā valstis iesniedza visaptverošus valsts klimata rīcības plānus emisiju samazināšanas jomā;
- ambīcijas: valdības vienojās reizi piecos gados paziņot savus ieguldījumus, lai nospraustu ambiciozākus mērķus;
- pārredzamība: tās arī piekrita ziņot cita citai un sabiedrībai par to, kā tām veicas noteikto mērķu īstenošanā, lai nodrošinātu pārredzamību un uzraudzību;
- solidaritāte: ES un citas attīstītās valstis turpinās sniegt klimata pārmaiņu apkarošanas finansējumu, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm gan samazināt emisijas, gan palielinātu izturētspēju pret klimata pārmaiņu ietekmi.
ES nostājas par klimata pārmaiņām izveide
Uzziniet vairāk par Padomes darbībām klimata pārmaiņu jomā.
12.12.2015.
Parīzē noslēgtsjauns globāls nolīgums klimata pārmaiņu jomā.
10.11.2015.
Ekonomikas un finanšu padome pieņēma secinājumus par finansējumu saistībā ar klimata pārmaiņām.
18.09.2015.
Vides padome pieņēma secinājumus, nosakot ES nostāju ANO Klimata pārmaiņu konferencei, kas notiks Parīzē.
06.03.2015.
ES iesniedza iecerēto valsts noteikto ieguldījumu (IVNI) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām sekretariātam (UNFCCC).
23.10.2014.
Eiropadome panāca vienošanos par ES klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam.
