Ko nozīmē ES Padomes prezidentūra?
⸺
Vairāk, nekā šķiet!
ES Padomes prezidentūrai ir ļoti svarīga loma Eiropas stabilitātē un darbībā. Prezidentūras funkcijas īsteno vesela valsts, nevis viena atsevišķa persona.
Rotējošo prezidentvalstu sistēma tika aizsākta jau pašā Eiropas integrācijas sākumā. Kļūdama par prezidentvalsti, katra no 27 dalībvalstīm uz sešiem mēnešiem nonāk kontinenta politiskās uzmanības centrā un šajā laikā palīdz nodrošināt ES raitu darbību.
Pasaulē lielākais vienotais tirgus, vide, drošība, energoapgāde… Eiropas kontekstā gandrīz nav jomu, ko neietekmētu prezidentvalsts darbs.
Katrai valstij kārta uz prezidentūru pienāk tikai reizi trīspadsmit ar pusi gados, un valstis tam piešķir ļoti lielu nozīmi.
Kas prezidentūra nav?
⸺
Kliedēsim dažus bieži sastopamus aplamus priekšstatus par Padomes prezidentūru:
to nevada viens politiskais līderis
tai nav tikai simboliska loma
tā nav tas pats, kas Eiropadomes priekšsēdētājs – pašlaik Antoniu Košta (António Costa)
Tātad – kas ir prezidentūra?
Prezidentūras loma tiek piešķirta kādai no dalībvalstīm.
Prezidentvalsts, ko pārstāv attiecīgās valsts valdības loceklis, vada Padomes sanāksmes.
27 valstu ministri tiekas Padomē, lai diskutētu un vienotos par tiesību aktiem, kas tiks piemēroti visā ES. Ministri piedalās tās Padomes diskusijās, kurā spriež par viņu atbildības jomu.
Piemēram, ja tiek apspriests vides tiesību akts, kopā sanāk visu valstu vides ministri. Tātad būtībā valsts, kura rotācijas kārtībā pilda prezidentvalsts pienākumus, vada Padomes darbu.
Prezidentvalsts nodrošina, ka Padomē tiek īstenoti šādi četri aspekti:
- saglabāta ES darba kārtības nepārtrauktība
- pareizs likumdošanas process
- sadarbība starp dalībvalstīm
- sadarbība/koordinācija ar/starp pārējām ES iestādēm
Prezidentvalsts pienākumus mēdz salīdzināt ar namamātes lomu: tai jānodrošina, ka visi viesi pulcējas saskanīgā gaisotnē un maltītes laikā var izteikt atšķirīgus viedokļus, taču atvadoties šķiras draudzīgi un ar kopīga mērķa apziņu.
Lai garantētu efektivitāti, prezidentvalsts darbojas kā "godīgs starpnieks", kas stāv pāri savas valsts interesēm. Prezidentvalsts spēlē būtisku lomu, gluži tāpat kā pārējās iestādes, jo, tikai strādājot kopā, ES var sasniegt rezultātus.
Citi jautājumi par prezidentūru
⸺
Kā tiek izvēlēta Padomes prezidentvalsts?
Visas ES valstis rotācijas kārtībā kļūst par prezidentvalstīm, kas nozīmē – ja ir 27 dalībvalstis, kārta kļūt par prezidentvalsti katrai valstij pienāk ik pēc trīspadsmit ar pusi gadiem.
Kāds ir katras valsts pienesums?
Tas, ka katra valsts ik pa laikam kļūst par prezidentvalsti, palielina valstu līdzatbildību un savstarpējo uzticēšanos; katra valsts zina, ka agrāk vai vēlāk tā vadīs Padomi. Šāda prezidentūra patiesi atspoguļo Eiropas devīzi "Vienoti dažādībā", jo dalībvalstis piedāvā dažādus politikas aspektus vai dažādas speciālās zināšanas, kas kopumā dod labumu visai ES.
Ko var panākt sešu mēnešu laikā?
Seši mēneši paiet tiešām ātri, tāpēc valstis šo laiku izmanto, lai vadītu sanāksmes un veidotu ES Padomes darba kārtību, taču, vissvarīgākais, lai sadarbotos visās jomās, pat ja valstu nostājas ievērojami atšķiras. Darbs triju prezidentvalstu komandā, proti, trim secīgām prezidentvalstīm sadarbojoties 18 mēnešu periodā, palīdz valstu mērķus attiecībā uz prezidentūru skatīt plašākā kontekstā un atvieglo ilgtermiņa plānošanu.
Prezidentvalsts loma
Prezidentvalsts vada lielāko daļu Padomes sanāksmju, komiteju un darba grupu. Būtisks izņēmums ir Ārlietu padomes sanāksmes, ko vada Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kuru ievēlē uz pieciem gadiem.
Prezidentvalsts plāno un vada šādas sanāksmes:
Padomes prezidentvalsts arī rīko formālas un neformālas sanāksmes Briselē, Luksemburgā un savā valstī.
Tādējādi svarīgi jautājumi iegūst lielāku pamanāmību, un tam var būt liela nozīme, lai veidotu saiknes ar iedzīvotājiem un labāk izprastu viņiem būtisko.
Prezidentvalsts pārstāv Padomi darbā ar citām ES iestādēm. Tā risina sarunas ar Eiropas Parlamentu par tiesību aktiem un sadarbojas ar Eiropas Komisiju.
Cieša sadarbība palīdz iestādēm rast veidu, kā, izmantojot neformālas diskusijas un sarunas, panākt vienošanos par tiesību aktiem.
Prezidentvalsts, sekojot Eiropadomes norādījumiem, pārvērš ES prioritātes konkrētos un oficiālos lēmumos.
Eiropadome (ES līderi) regulāri tiekas, lai noteiktu ES vispārējo politisko virzienu un prioritātes.
Prezidentvalsts sadarbojas arī ar Eiropadomes priekšsēdētāju (atceries – Eiropadome nav ES Padome!) un Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.
Kas ir veiksmīgas prezidentūras panākumu atslēga?
Viss darba smagums negulstas tikai uz vienu valsti
Kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gadā ES prezidentvalstīm savus pienākumus nav nācies veikt gluži vienām pašām.
Lisabonas līgumā tika iestrādāts tā dēvētās "trijotnes" jēdziens, proti, triju prezidentvalstu komanda strādā, lai noteiktu un īstenotu kopīgu 18 mēnešu darba kārtību. Turklāt iepriekšējās un nākamās prezidentvalstis palīdz pašreizējai prezidentvalstij, daloties pieredzē un kopīgi sagatavojoties savai kārtai vadīt ES.
Tas nozīmē, ka plānošana var notikt ilgākā termiņā, kas nāk par labu Eiropai.
Prezidentvalstij palīdz sekretariāts, kas burtiski atrodas tai līdzās visā pilnvaru laikā: tā pārstāvji visās sanāksmēs sēž pa kreisi no prezidentvalsts. Sekretariāts darbojas kā institucionālā atmiņa vai saiknes uzturētājs; tas ir vienmēr gatavs palīdzēt rīkot sanāksmes, konsultēt par sarunām un sniegt juridiskus atzinumus par apspriežamajiem jautājumiem. Tas vienmēr ir neitrāls, un tā ieteikumu pamatā ir daudzu gadu gaitā uzkrātās speciālās zināšanas.
Kura būs nākamā prezidentvalsts?
Valstu rotācijas grafiks ir skaidri noteikts.
Kad 1958. gadā ar Romas līgumiem tika izveidota ES priekštece, tajā bija tikai sešas dalībvalstis. Tas nozīmē, ka katra valsts ik pēc trim gadiem uz sešiem mēnešiem kļuva par prezidentvalsti.
ES pašlaik ir 27 dalībvalstis ar iedzīvotāju skaitu no vairāk nekā 80 miljoniem Vācijā līdz mazāk nekā pusmiljonam Maltā.
Tomēr joprojām spēkā ir princips, ka katra valsts rotācijas kārtībā kļūst par prezidentvalsti. To var uzskatīt par katrai valstij piešķirtu privilēģiju strādāt Padomes labā.
Ar savu kolorītu
Katra prezidentūra ir ieguldījums nākotnē, jo tā ir īpaša iespēja valstij (cilvēkiem, pārvaldei, valdībai utt.) domāt tik tiešām visas Eiropas mērogā. Prezidentūru varētu salīdzināt ar programmu "Erasmus" ES valstīm – tā ir iespēja kļūt patiesi eiropeiskiem, proti, savas valsts intereses apvienot ar Eiropas interesēm.
Turklāt ik pēc sešiem mēnešiem atkal cita valsts Eiropas Savienībai piedod jaunu dinamismu un enerģiju. Katra valsts arī vērš uzmanību uz kādu jautājumu, par kuru tai ir īpašas zināšanas vai konkrēta interese. Tādējādi laika gaitā ES risina visus jautājumus, kas ir visaktuālākie un vissvarīgākie visām tās valstīm.
Prezidentvalstis var izvēlēties devīzi, kas atspoguļo to zīmīgo, ko tās vēlas izcelt šajā lomā, vienlaikus ievērojot ES saistošos principus.
Built with Shorthand