Darba ņēmēju norīkošana darbā: Padome panāk vienošanos

Padome panāca vienošanos par nostāju (vispārējā pieeja) attiecībā uz Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu. Ar jauno priekšlikumu tiek pārskatīti konkrēti sākotnējās 1996. gada direktīvas elementi.

Padomes priekšsēdētājs un Igaunijas veselības un darba ministrs Jevgēņijs Osinovskis (Jevgeni Ossinovski) sacīja: "Es esmu gandarīts, ka Padome vienojās par savu nostāju attiecībā uz šādu svarīgu un sensitīvu jautājumu. Un esmu īpaši gandarīts par to, ka pēc garām sarunām mūsu kompromiss guva plašu atbalstu. Galīgajā teksta redakcijā ir panākts smalks līdzsvars. No vienas puses, ir būtiski nodrošināt, lai pret mūsu darba ņēmējiem izturas taisnīgi. Cilvēkiem, kas dara to pašu darbu tajā pašā vietā, vajadzētu arī būt vienādiem darba un atalgojuma nosacījumiem. No otras puses, mēs nedrīkstam radīt nevajadzīgus šķēršļus brīvai pakalpojumu apritei – piemēram, transporta nozarē, kurai ir raksturīga mobilitāte."

Direktīvas mērķis ir atvieglot pakalpojumu sniegšanu visā ES, vienlaikus respektējot godīgu konkurenci, kā arī to darba ņēmēju tiesības, kuri ir nodarbināti vienā dalībvalstī un kurus darba devējs uz laiku nosūta uz citu dalībvalsti (norīkotie darba ņēmēji). Ar direktīvu nodrošinās godīgu atalgojumu un vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp norīkotajiem darba ņēmējiem un vietējiem uzņēmumiem uzņēmējā valstī.

Jaunajā direktīvā ir šādi noteikumi:

• norīkoto darba ņēmēju atalgojums atbilstīgi uzņēmējas dalībvalsts tiesību aktiem un praksei,
• ilgtermiņa norīkojums uz 12 mēnešiem, ko var pagarināt par vēl 6 mēnešiem (kopā 18 mēneši), balstoties uz pakalpojumu sniedzēja pamatotu paziņojumu,
• vispārēja piemērojamo kolektīvo līgumu piemērošana norīkotajiem darba ņēmējiem visās nozarēs,
• vienlīdzīga izturēšanās pret pagaidu darba aģentūru darba ņēmējiem un vietējiem darba ņēmējiem,
• attiecībā uz transporta nozari grozošās direktīvas noteikumi tiks piemēroti no dienas, kad spēkā stāsies gaidāmie nozaru tiesību akti,
• 3 gadu transponēšanas periods pluss vēl 1 gads līdz direktīvas piemērošanai.

Visi atalgojuma noteikumi, kurus piemēro vietējiem darba ņēmējiem, būs jāpiemēro arī norīkotajiem darba ņēmējiem. Atalgojumā ietilps ne tikai minimālais atalgojums, bet arī citi tādi elementi kā prēmijas vai pabalsti.

Platformu cīņai pret nedeklarētu darbu izmantos, lai apkarotu krāpšanu un ļaunprātīgu izmantošanu un uzlabotu informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību dalībvalstu starpā.

Vispārīga informācija

1996. gada direktīva bija jāpārskata, lai pielāgotu šo tiesību aktu jaunajiem ekonomikas un darba tirgus apstākļiem un lai kodificētu Tiesas judikatūru. Tas uzlabos ES tiesību aktu skaidrību.

Pārskatītajā direktīvā koncentrējas uz jautājumiem, kurus aptver ES tiesiskais regulējums, kas izveidots ar sākotnējo 1996. gada direktīvu. Tādēļ pārskatītā Darba ņēmēju norīkošanas direktīva un izpildes direktīva viena otru papildina un savstarpēji pastiprina.

2014. gadā Eiropā bija 1,9 miljoni norīkotu darba ņēmēju. Lai gan norīkotie darba ņēmēji veido tikai 0,7 % no kopējā nodarbināto skaita ES, viņi palīdz iekšējā tirgū sniegt pārrobežu pakalpojumus, jo īpaši celtniecības nozarē un dažās personīgo un uzņēmējdarbības pakalpojumu nozarēs. Saskaņā ar esošajiem noteikumiem norīkotājiem uzņēmumiem ir jānodrošina atbilstība uzņēmējas valsts nodarbinātības tiesību pamatkopumam, tostarp minimālajām algas likmēm.

Nākamie soļi

Līdz ar šo vienošanos Padome var sākt sarunas ar Eiropas Parlamentu.