Ekonomikas, nodarbinātības un fiskālā politika: 2019. gada konkrētām valstīm adresēti ieteikumi

2019. gada 9. jūlijā Padome pieņēma 2019. gada ieteikumus un atzinumus par dalībvalstu ekonomikas, nodarbinātības un fiskālo politiku.

Ieteikumu vispārējais mērķis ir mudināt dalībvalstis palielināt savu izaugsmes potenciālu, modernizējot savu ekonomiku, un vēl vairāk stiprināt savas ekonomikas noturību.

Neraugoties uz globālo nenoteiktību un nelabvēlīgākiem apstākļiem, tiek prognozēts, ka ekonomikai visās dalībvalstīs 2020. gadā būs izaugsme, un bezdarba līmenis vēl nekad nav bijis tik zems. Šajā kontekstā galvenā uzmanība konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos ir vērsta uz efektīvu strukturālo reformu īstenošanu, ieguldījumu stratēģiju veicināšanu un mudināšanu veidot atbildīgu fiskālo politiku.

Ar minēto ieteikumu un atzinumu pieņemšanu šodien noslēdzas 2019. gada Eiropas pusgads – ikgadējais ekonomikas politikas koordinācijas process. 20. jūnijā Eiropadomē notika diskusija par konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem. 8. jūlijā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome apstiprināja konkrētas nodarbinātības politikas daļas.

Eiropas pusgadā katra gada sešu mēnešu laikposmā vienlaikus tiek pārraudzīta dalībvalstu politika ekonomikas, nodarbinātības un fiskālajā jomā.

Ņemot vērā politikas norādījumus, ko ik gadus martā sniedz Eiropadome, dalībvalstis katru gadu aprīlī iesniedz:

• valsts reformu programmas saistībā ar ekonomikas politiku. Tajās ir izklāstīts makroekonomikas scenārijs vidējā termiņā, valsts mērķi attiecībā uz ES nodarbinātības un izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu, galveno izaugsmes šķēršļu identificēšana un pasākumi izaugsmi veicinošām iniciatīvām īstermiņā;
• stabilitātes vai konverģences programmas saistībā ar fiskālo politiku. Eurozonas valstis iesniedz stabilitātes programmas, savukārt dalībvalstis, kas nav eurozonas dalībnieces, iesniedz konverģences programmas. Tajās ir izvirzīti vidēja termiņa budžeta mērķi, galvenie pieņēmumi par gaidāmo ekonomikas attīstību un fiskālās un ekonomikas politikas pasākumu apraksts, kā arī analizēts, kā izmaiņas pieņēmumos var ietekmēt fiskālo un parāda stāvokli.

Pēc tam Padome pieņem konkrētām valstīm adresētus ieteikumus (KVAI) un atzinumus. Tā sniedz skaidrojumus gadījumos, kad konkrētām valstīm adresētie ieteikumi neatbilst ieteikumiem, ko ierosinājusi Komisija.

Pirmoreiz un pēc tam, kad Grieķija 2018. gada augustā noslēdza savu trešo ekonomikas korekciju programmu, 2019. gada KVAI ir adresēti visām 28 dalībvalstīm.

2019. gada martā Padome pieņēma īpašu ieteikumu par eurozonas ekonomikas politiku. Tas tika veikts agrāk, lai, apstiprinot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, ņemtu vērā eurozonas aspektus.

Ieteikumu projekti ir atrodami šādos dokumentos:

• Austrija
• Beļģija
• Bulgārija
• Horvātija
• Kipra
• Čehijas Republika
• Dānija
• Igaunija
• Somija
• Francija
• Vācija
• Grieķija
• Ungārija
• Īrija
• Itālija
• Latvija
• Lietuva
• Luksemburga
• Malta
• Nīderlande
• Polija
• Portugāle
• Rumānija
• Slovākija
• Slovēnija
• Spānija
• Zviedrija
• Apvienotā Karaliste

• Padomes ieteikums par eurozonas ekonomikas politiku, 2019. gada 28. marts