Baltijas jūra. Vienošanās Padomē par 2020. gada nozvejas limitiem

Šodien Padome vienojās par nākamā gada kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) un dalībvalstu kvotām desmit komerciāli vissvarīgākajiem zivju krājumiem Baltijas jūrā. Tādēļ ar šo vienošanos tiek noteikts, cik daudz Eiropas zvejnieki varēs zvejot un ar kādiem nosacījumiem.

Ņemot vērā jaunākos zinātniskos ieteikumus, kuros ir uzsvērti sliktie apstākļi Baltijas jūrā, Padome ir nolēmusi samazināt zvejas iespējas attiecībā uz lielāko daļu zivju krājumu. KPN tika nedaudz palielināta vienīgi attiecībā uz reņģi Rīgas jūras līcī un saglabāta attiecībā uz lasi Somijas līcī.

Samazinājumi bija īpaši nozīmīgi attiecībā uz mencu, proti, Baltijas jūras rietumu daļā – par 60 %, un atļauja veikt piezveju tika dota tikai attiecībā uz austrumu daļu.

Bija jāpieņem daži drosmīgi lēmumi, lai saglabātu Baltijas jūras zivju krājumu veselību un šā apgabala zvejniecības ilgtspēju ilgtermiņā. Šodienas vienošanās ne tikai dod iespēju krājumiem atjaunoties, bet arī palīdz mazināt sociālekonomisko ietekmi uz ES zvejniekiem.

Jari Lepe, Somijas lauksaimniecības un mežsaimniecības ministrs un Padomes priekšsēdētājs

Plašāka informācija par vienošanos

• Padomes vienošanās par 2020. gada nozvejas limitiem Baltijas jūrā
  ×

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, noteiktajos apjomos ir ņemta vērā apņemšanās sasniegt kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķus, tostarp maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu, kā arī zinātniskie ieteikumi, jo īpaši tie, ko ir sniegusi Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES). Rūpīgi tika ievēroti arī noteikumi daudzgadu pārvaldības plānā attiecībā uz Baltijas jūru.

Papildus KPN un valsts kvotu noteikšanai attiecībā uz dažām sugām Padome vienojās par papildu pasākumiem attiecībā uz mencas krājumiem, piemēram:

– stingrāki ierobežojumi atpūtas zvejai (vispārējs dienas individuālais limits – pieci īpatņi vienam zvejniekam dienā)

– garāki aizlieguma periodi 25. un 26. apakšrajonā (no 1. maija līdz 31. augustam), 22.–23. apakšrajonā (no 1. februāra līdz 31. martam) un 24. apakšrajonā (no 1. jūnija līdz 31. jūlijam)

Tā kā vienošanās par lielu zvejas iespēju samazinājumu skartajām zivsaimniecībām radīs nelabvēlīgas sociālekonomiskās sekas, dalībvalstis, kas atrodas pie Baltijas jūras, un Komisija uzsvēra, cik svarīgi ir nodrošināt pienācīgu krīzes pārvaldību.

Lai raiti panāktu vienošanos, sagatavošanas darbu reģionālā līmenī veica, izmantojot struktūru BALTFISH, kas nodrošina diskusiju platformu par svarīgiem zivsaimniecības jautājumiem attiecībā uz Baltijas jūru un kuru pašlaik vada Somija.

Turpmākie pasākumi

Šo punktu Padome oficiāli pieņems ar rakstisku procedūru.

Vispārīga informācija

Šodienas diskusijas balstījās uz Komisijas priekšlikumu, kura juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 3. punkts.
Saskaņā ar šo pantu Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros. Tātad šīs regulas pieņemšanai nav nepieciešama Eiropas Parlamenta līdzdalība un Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums.

• Komisijas priekšlikums 11814/19
• Komisijas priekšlikums 11814/19 ADD 1
• Daudzgadu zvejniecības pārvaldības plāns Baltijas jūrai
• Nozvejas limitu un kvotu noteikšana