Kā notiek balsošana Padomē?
Trīs balsošanas sistēmas
Eiropas Savienības Padome savas funkcijas veic, izmantojot trīs atšķirīgas balsošanas sistēmas.
Kvalificēts balsu vairākums
Šī ir standarta balsošanas sistēma, kur lēmumi tiek pieņemti, izmantojot “divkāršā balsu vairākuma” principu.
Vienprātība
Tā attiecas uz ierobežotu skaitu sensitīvu jomu, kur katrai dalībvalstij ir veto tiesības.
Vienkāršs balsu vairākums
Tas galvenokārt attiecas uz procedūras lēmumiem.
Šo balsošanas principu darbības specifika ir noteikta Līguma par Eiropas Savienības darbību 238. pantā.
Kvalificēts balsu vairākums
Padome aptuveni 80 % gadījumos leģislatīvā darba lēmumus pieņem ar kvalificētu balsu vairākumu, ja tiesību akti tiek pieņemti kopā ar Eiropas Parlamentu.
Šīs balsošanas sistēmas pamatā ir to dalībvalstu vairākums, kuras pārstāv ES iedzīvotāju vairākumu. To sauc par “divkāršā balsu vairākuma” principu, jo vienlaikus ir jāizpilda divi nosacījumi:
- vismaz 55 % no dalībvalstīm (jeb 15 dalībvalstis no 27) balso “par”,
- minētās dalībvalstis pārstāv vismaz 65 % no kopējā ES iedzīvotāju skaita.
Vienprātība
Padomes balsojumam ir jābūt vienprātīgam vairākos jautājumos, ko dalībvalstis uzskata par sensitīviem. Šādos gadījumos katrai dalībvalstij ir veto tiesības. Atturēšanās neliedz pieņemt lēmumus, kuriem vajadzīgs vienprātības balsojums.
Vienprātības princips attiecas, piemēram, uz šādiem jautājumiem:
- kopējā ārpolitika un drošības politika,
- jaunu tiesību piešķiršana ES pilsoņiem,
- ES paplašināšanās,
- ES finanses (pašu resursi un ES ilgtermiņa budžets),
- netiešo nodokļu saskaņošana,
- daži pasākumi tieslietu un iekšlietu un sociālās aizsardzības jomā.
Vienkāršs balsu vairākums
Vienkāršs balsu vairākums ir sasniegts, ja vismaz 14 no 27 dalībvalstīm balso “par”.
Padome ar vienkāršu balsu vairākumu pieņem lēmumus:
- par procesuāliem jautājumiem, piemēram, sava reglamenta pieņemšanu un Ģenerālsekretariāta struktūru,
- par to, lai pieprasītu Komisijai veikt pētījumus vai iesniegt priekšlikumus.
Balsojuma kalkulators
Balsojuma kalkulators palīdz noskaidrot, vai Padome var sasniegt vienu no trim balsošanas sliekšņiem, kas nepieciešami leģislatīvā akta pieņemšanai.
Veiciet šos četrus vienkāršos soļus, lai pārbaudītu Padomes balsojuma galīgo rezultātu:
- izvēlieties balsošanas principu,
- izvēlēties dalībvalstis, kas piedalās balsošanā,
- ievadiet balsojumus,
- pārbaudiet galīgo rezultātu.
Balsojuma kalkulators
Kā notiek balsošana?
Balsošana ir politisks un juridisks akts, un tāpēc to veic tikai ministri, kuri Padomē pārstāv savas attiecīgās dalībvalstis.
Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) nebalso par tiesību aktiem, taču pastāvīgie pārstāvji var iepriekš norādīt, kā viņu ministri plāno balsot Padomē. Šis “indikatīvais balsojums” Padomes prezidentvalstij palīdz izvērtēt, vai lēmums ir gatavs pieņemšanai. Darba grupas nebalso.
Padome var balsot tikai tad, ja piedalās vairākums tās locekļu. Padomes loceklis (dalībvalsts pārstāvis ministru līmenī) var rīkoties tikai viena cita locekļa vārdā.
Balsošanu ierosina Padomes priekšsēdētājs – valsts, kura rotācijas kārtībā pilda prezidentvalsts pienākumus. Balsošanu var ierosināt arī Padomes vai Komisijas loceklis, bet tādā gadījumā šī iniciatīva ir jāapstiprina vairākumam Padomes locekļu.
Balsojuma rezultātu publicēšana
Kad Padome pieņem ES tiesību aktus, Padomes balsojuma rezultāti tiek automātiski publiskoti.
Katras dalībvalsts balsojums, balsojumu skaidrojumi, paziņojumi un protokolā iekļautie punkti tiek publicēti Padomes publiskajā reģistrā.
Skatīt arī
Padomes loma ES lēmumu pieņemšanā
Ko Padome dara?
Kā tiek organizēts Padomes darbs?
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 23. februāris