ES Padomes prezidentūra
Kādi ir prezidentvalsts pienākumi?
Padomes prezidentvalsts uzdevums ir Padomē vadīt darbu pie ES likumdošanas, nodrošināt, lai turpinātos ES darba programmas īstenošana, tiktu pareizi īstenots likumdošanas process un dalībvalstis savstarpēji sadarbotos.
Prezidentvalstij ir būtiska loma ES stabilitātes nodrošināšanā un likumdošanas funkciju izpildē.
Pieci galvenie uzdevumi
Prezidentvalsts galvenie uzdevumi ir: plānot, koordinēt un vadīt sanāksmes, pārstāvēt Padomi, risināt sarunas ar citām ES iestādēm, informēt par Padomes darbu un pildīt godprātīga starpnieka lomu, lai Padome varētu panākt vienošanos.
Sanāksmju plānošana, koordinēšana un vadīšana
Prezidentvalsts plāno, koordinē un vada Padomes (izņemot Ārlietu padomes) un vairuma Padomes darba sagatavošanas struktūru sanāksmes.
Godprātīgs starpnieks
Prezidentvalsts pilda godprātīga starpnieka lomu diskusijās, proti, ierosina kompromisa risinājumus, lai Padome varētu panākt vienošanos.
Padomes pārstāvēšana
Prezidentvalsts pārstāv Padomi attiecībās ar Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un citām ES iestādēm.
Sarunas ar citām ES iestādēm
Prezidentvalsts Padomes vārdā risina sarunas, kuru mērķis ir ar citām ES iestādēm panākt vienošanos par leģislatīviem dokumentiem.
Informēšana par Padomes darbu
Padome informē sabiedrību par Padomes darbu, piemēram, sagatavo informāciju presei.
Prezidentvalsts būtībā ir neitrāla. Tās uzdevums ir būt godprātīgam starpniekam. Kad valsts pilda prezidentvalsts funkcijas, tā nevar dot priekšroku nedz savām, nedz kādas citas dalībvalsts prioritātēm.
Eiropas Savienībā ir 27 dalībvalstis, un katra dalībvalsts prezidentvalsts funkcijas pilda sešus mēnešus, tāpēc ikviena ES dalībvalsts – lai arī cik liela vai maza tā nebūtu – ik pēc 13,5 gadiem kļūst par Padomes prezidentvalsti.
Prezidentvalsts savu darbu cieši koordinē ar
- Eiropadomes priekšsēdētāju,
- Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos.
Prezidentvalsts atbalsta viņu darbu, un dažkārt tai var lūgt pildīt konkrētus pienākumus Augstā pārstāvja uzdevumā, piemēram, pārstāvēt Ārlietu padomi Eiropas Parlamentā vai vadīt Ārlietu padomes sanāksmes, kad tiek izskatīti ar kopējo tirdzniecības politiku saistīti jautājumi.
Kura valsts patlaban ir Padomes prezidentvalsts?
Pašlaik Padomes rotējošā prezidentvalsts ir Īrija, kas šos pienākumus pilda astoto reizi – šoreiz kā daļa no triju prezidentvalstu komandas ar Lietuvu un Grieķiju. Tās pilnvaru termiņš beigsies 2026. gada 31. decembrī.
Ar devīzi “Spēks vienotībā” Īrija pievērsīsies galvenajām konkurētspējas, vērtību un drošības tēmām.
Prezidentvalstu rotācija
Ikviena ES valsts uz sešiem mēnešiem kļūst par Padomes prezidentvalsti. Prezidentvalstu secību nosaka Padomes lēmumā.
Sešus mēnešus prezidentvalsts Padomē vada visu līmeņu sanāksmes un tādējādi palīdz nodrošināt likumdošanas darba nepārtrauktību.
Kas būs nākamā prezidentvalsts?
Attēla vidū simbolisks sanāksmju galds, uz kura augošā secībā attēloti gadi no 2018. līdz 2030. gadam, savukārt ap to – dalībvalstu karogi. Karogi izvietoti iepretī gadam un pa trim, proti, līdzās ir valstis, kuras kopā strādāja vai strādās triju prezidentvalstu komandā šādos laikposmos:
Igaunija: 2017. gada jūlijs – decembris (kopā ar Bulgāriju un Austriju)
Bulgārija: 2018. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Igauniju un Austriju)
Austrija: 2018. gada jūlijs – decembris (kopā ar Igauniju un Bulgāriju)
Rumānija: 2019. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Somiju un Horvātiju)
Somija: 2019. gada jūlijs – decembris (kopā ar Rumāniju un Horvātiju)
Horvātija: 2020. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Rumāniju un Somiju)
Vācija: 2020. gada jūlijs – decembris (kopā ar Portugāli un Slovēniju)
Portugāle: 2021. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Vāciju un Slovēniju)
Slovēnija: 2021. gada jūlijs – decembris (kopā ar Portugāli un Vāciju)
Francija: 2022. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Čehiju un Zviedriju)
Čehija: 2022. gada jūlijs – decembris (kopā ar Franciju un Zviedriju)
Zviedrija: 2023. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Franciju un Čehiju)
Spānija: 2023. gada jūlijs – decembris (kopā ar Beļģiju un Ungāriju)
Beļģija: 2024. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Spāniju un Ungāriju)
Ungārija: 2024. gada jūlijs – decembris (kopā ar Spāniju un Beļģiju)
Polija: 2025. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Dāniju un Kipru)
Dānija: 2025. gada jūlijs – decembris (kopā ar Poliju un Kipru)
Kipra: 2026. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Poliju un Dāniju)
Īrija: 2026. gada jūlijs – decembris (kopā ar Lietuvu un Grieķiju)
Lietuva: 2027. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Īriju un Grieķiju)
Grieķija: 2027. gada jūlijs – decembris (kopā ar Īriju un Lietuvu)
Itālija: 2028. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Latviju un Luksemburgu)
Latvija: 2028. gada jūlijs – decembris (kopā ar Itāliju un Luksemburgu)
Luksemburga: 2029. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Itāliju un Latviju)
Nīderlande: 2029. gada jūlijs – decembris (kopā ar Slovākiju un Maltu)
Slovākija: 2030. gada janvāris – jūnijs (kopā ar Nīderlandi un Maltu)
Malta: 2030. gada jūlijs – decembris (kopā ar Nīderlandi un Slovākiju )
Triju prezidentvalstu komanda
Grupu, kurā ir trīs dalībvalstis, kas cita pēc citas būs Padomes prezidentvalstis, sauc par triju prezidentvalstu komandu.
Triju prezidentvalstu sistēma tika ieviesta 2009. gadā ar Lisabonas līgumu. Triju prezidentvalstu komanda izvirza ilgtermiņa mērķus un sagatavo kopīgu programmu, kurā tiek definētas jomas un galvenie jautājumi, pie kuriem Padome strādās 18 mēnešu laikā.
Uz triju prezidentvalstu programmas pamata katra no trim valstīm sagatavo savu, detalizētāku, sešu mēnešu programmu.
Pašreizējā triju prezidentvalstu komandā ir:
- Īrija
- Lietuva
- Grieķija
Skatīt arī
Ko nozīmē ES Padomes prezidentūra?
Skaidrojums par Padomes sanāksmēm
Ko Padome dara?
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 7. augusts