Ko Padome dara?
Viens no galvenajiem ES lēmumu pieņēmējiem
Eiropas Savienības Padome (bieži vien dēvēta vienkārši par Padomi) ir viens no galvenajiem ES lēmumu pieņēmējiem. ES Padomē tiekas 27 ES valstu ministri, lai apspriestu un pieņemtu ES tiesību aktus, koordinētu politiku un pieņemtu lēmumus.
ES Padomes galvenais uzdevums ir ES likumdošana. Padome – vairumā gadījumu kopā ar Eiropas Parlamentu – risina sarunas par ES tiesību aktiem un pieņem tos, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumiem. Tāpēc Padome tiek dēvēta arī par ES “likumdevējiestādi”.
Padomes loma: pieci galvenie uzdevumi
Apspriež un pieņem ES tiesību aktus
Visu 27 ES dalībvalstu ministri tiekas Padomē, lai apspriestu un pēc tam pieņemtu ES tiesību aktus. Tas ir viņu galvenais uzdevums Padomē, kad tā darbojas kā ES “likumdevējiestāde”.
Ministru uzdevums Padomē ir sadarboties, lai kopīgām problēmām rastu ES līmeņa risinājumus. Tas ietver zināmu elastību un kompromisu, jo ministri meklē kopīgus risinājumus, kas sniedz ieguvumus gan ES kopumā, gan to attiecīgajām valstīm.
Vairums ES tiesību aktu priekšlikumu ir jāpieņem kopīgi abiem ES likumdevējiem: ES Padomei un Eiropas Parlamentam. Tāpēc uz katru priekšlikumu attiecas vairāki sarunu virzieni, kuros Padome piedalās:
- ministri Padomē diskutē un apmainās viedokļiem, panākot “vispārēju pieeju” (jeb Padomes nostāju);
- pēc tam Padome risina sarunas ar Eiropas Parlamentu un Komisiju.
Kad Padome un Parlaments ir vienojušies par galīgo tekstu, tiesību akts tiek pieņemts.
Pieņem ES budžetu
Padome kopā ar Eiropas Parlamentu pieņem ES gada budžetu.
Budžeta periods aptver vienu kalendāro gadu. Budžetu parasti pieņem novembrī/decembrī, un tas stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī.
ES gada budžeta pamatā ir daudzgadu finanšu shēma (DFS) – ilgtermiņa budžets, kas parasti ir paredzēts septiņu gadu periodam.
Koordinē dalībvalstu politiku
Padome koordinē dalībvalstu politiku konkrētās jomās, piemēram, ekonomikas politiku vai nodarbinātības politiku.
Citās jomās, piemēram, izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā, kas ir valstu kompetencē, Padome pieņem ES politikas satvarus un darba plānus, kuros nosaka prioritātes dalībvalstu un Komisijas sadarbībai.
Izstrādā ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku
Padome nosaka un īsteno ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku, pamatojoties uz Eiropadomes noteiktām pamatnostādnēm. Tas ietver ES palīdzību attīstības jomā un humāno palīdzību, aizsardzību un tirdzniecību.
Kopā ar Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos Padome gādā par ES ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.
Slēdz starptautiskus nolīgumus
Padome pieņem galīgo lēmumu par ES starptautisko nolīgumu noslēgšanu ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām. Tie galvenokārt ir tirdzniecības nolīgumi.
Padome pilnvaro Komisiju, kas ved sarunas ES vārdā, un sniedz tai sarunu norādes. Sarunām beidzoties, Padome balso par nolīguma parakstīšanu un noslēgšanu. Visiem starptautiskajiem nolīgumiem, izņemot ārpolitikas un drošības politikas jomu, ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana.
Skatīt arī
Kā tiek organizēts Padomes darbs?
Padomes loma ES lēmumu pieņemšanā
Skaidrojums par Padomes sanāksmēm
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 23. februāris