Padomes loma ES lēmumu pieņemšanā
Svarīgs dalībnieks ES lēmumu pieņemšanā
ES Padome ir viena no trim galvenajām ES iestādēm, kas ir iesaistītas ES likumdošanas procesā.
Eiropas Savienības Padome pārstāv ES valstu valdības
Loma: likumdevējiestāde
Eiropas Parlaments pārstāv ES pilsoņus
Loma: likumdevējiestāde
Eiropas Komisija pārstāv ES vispārējās intereses
Loma: likumdošanas ierosinātāja un izpildstruktūra
Eiropadome, kurā pulcējas ES valstu vai to valdību vadītāji, tiesību aktus nepieņem. Taču tā nosaka ES vispārējo politisko ievirzi un prioritātes. Tās stratēģiskās norādes palīdz veidot Eiropas Komisijas darba programmu un jomas, kurās tā sagatavo priekšlikumus jauniem ES tiesību aktiem.
Kā tiek pieņemti ES tiesību akti?
Lielāko daļu ES tiesību aktu, kas attiecas uz lielāko daļu politikas jomu, Padome un Eiropas Parlaments apspriež un pieņem kopīgi, pamatojoties uz Eiropas Komisijas priekšlikumu. Šo procedūru sauc par parasto likumdošanas procedūru.
Papildus šai kopīgajai likumdošanas lomai dažos gadījumos un attiecībā uz dažiem tematiem Padome ir galvenā lēmumu pieņēmēja.
Tādējādi Padome ir svarīgs rīcībspēks politikas un tiesību aktu veidošanā ES līmenī.
Pārskats par procedūrām
Kad Padome lēmumu pieņem kopā ar Eiropas Parlamentu:
- parastā likumdošanas procedūra
- ES gada budžets
Kad Padome ir galvenā lēmumu pieņēmēja:
- piekrišanas procedūra, tostarp attiecībā uz ES ilgtermiņa budžetu, ko dēvē arī par daudzgadu finanšu shēmu (DFS)
- konsultāciju procedūra
Citu procedūru piemēri:
- deleģētie akti
- īstenošanas akti
- politikas koordinācija
- politiskās nostājas
- starptautiski nolīgumi
Kad Padome lēmumu pieņem kopā ar Eiropas Parlamentu?
Parastā likumdošanas procedūra
Parastajā likumdošanas procedūrā Padome un Eiropas Parlaments ES tiesību aktus apspriež un pieņem kopīgi. Tādējādi šīs iestādes ir likumdevējiestādes.
Lielākā daļa ES tiesību aktu tiek pieņemti, izmantojot šo procedūru.
Eiropas Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam. Padome un Parlaments kopīgi pieņem šo tiesību aktu.
Īsumā par procedūru
-
1
Priekšlikums
Eiropas Komisija ierosina jaunu ES tiesību aktu Padomei un Eiropas Parlamentam.
-
2
Izskatīšana (lasījums)
Gan Padome, gan Parlaments priekšlikumu izskata un var to grozīt. Šādu izskatīšanu sauc par lasījumu. Šī procedūra var ilgt līdz trim lasījumiem.
-
3
Pieņemšana
Tiesību akts tiek pieņemts, ja Padome un Parlaments jebkurā no lasījumiem panāk vienošanos par vienu un to pašu tekstu. Ja līdz pēdējā posma beigām vienošanās nav panākta, tiesību akts netiek pieņemts.
Turklāt neoficiālas sanāksmes, ko dēvē par trialogiem, un provizoriskas vienošanās, ko panākušas parastās likumdošanas procedūras laikā iesaistītās iestādes vai kas panāktas starp tām, var izmantot, lai paātrinātu nostāju tuvināšanas procesu un lai panāktu vienošanos.
ES gada budžeta pieņemšana
ES gada budžets tiek pieņemts saskaņā ar īpašu procedūru. Eiropas Komisija ierosina budžeta projektu. Pēc tam Padome un Eiropas Parlaments budžetu izskata un vienojas par to ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Abām iestādēm ir jāvienojas par vienu un to pašu tekstu.
Ja vienošanos nevar panākt, Komisijai ir jāiesniedz jauns budžeta projekts.
Kad Padome ir galvenā lēmumu pieņēmēja?
Īpašas likumdošanas procedūras
Dažos īpašos gadījumos Padome ir galvenā lēmumu pieņēmēja, kas parasti lemj, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Parlaments nedarbojas kā viens no likumdevējiem, bet ar to ir jāapspriežas vai jāsaņem tā piekrišana.
Kā piemēru var minēt vienotā tirgus atbrīvojumus, konkurences tiesības un diskriminācijas apkarošanas pasākumus.
Eiropas Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu. Tiesību aktus pieņem tikai Eiropas Savienības Padome. Ir jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu vai jāsaņem tā piekrišana.
Ir divi galvenie īpašās likumdošanas procedūras veidi: piekrišanas procedūra un konsultāciju procedūra.
Piekrišanas procedūra
Padome var pieņemt tiesību aktu pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu. Parlaments tekstu nevar grozīt, bet var to vai nu apstiprināt, vai noraidīt.
Konsultāciju procedūra
Padome var pieņemt tiesību aktu pēc tam, kad ir notikušas konsultācijas ar Eiropas Parlamentu. Padomei ir jāņem vērā Parlamenta atzinums, bet tai nav pienākuma to ievērot.
ES ilgtermiņa budžeta pieņemšana
ES ilgtermiņa budžets, kas pazīstams kā daudzgadu finanšu shēma (DFS), tiek pieņemts saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru:
- DFS regulu, kurā noteiktas maksimālās summas, ko ES var tērēt dažādās politikas jomās, Padome pieņem pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu;
- lēmumu par pašu resursiem, kurā ir noteikts, kā ES budžets tiek finansēts, Padome pieņem pēc tam, kad tā ir konsultējusies ar Eiropas Parlamentu.
Ir iesaistīta arī Eiropadome. Saskaņā ar ES līgumos noteikto lomu tā sniedz politiskas norādes par ilgtermiņa budžeta galvenajām prioritātēm, pirms ES Padome ir izstrādājusi tā galīgo redakciju.
Padomes loma īstenošanas un deleģētajos aktos
Pēc tam, kad ES tiesību akts ir pieņemts, tas var būt jāpapildina, lai atspoguļotu jaunākās norises, vai arī var būt vajadzīgi papildu noteikumi, lai nodrošinātu tā pienācīgu īstenošanu. Šajā nolūkā Padome un Parlaments var pilnvarot Komisiju pieņemt deleģētos aktus vai īstenošanas aktus.
Īpašos gadījumos par īstenošanas aktu pieņemšanu ir atbildīga Padome, nevis Komisija.
Padomes secinājumi un rezolūcijas
Padome pieņem ne tikai tiesību aktus. Tā pieņem arī tādus dokumentus kā secinājumi un rezolūcijas, kuri nav juridiski saistoši. Tie tiek izmantoti, lai paustu politisku nostāju vai sniegtu norādījumus par jautājumiem, kas ietilpst ES rīcībpolitikas jomās.
Skatīt arī
Ko Padome dara?
Kā tiek organizēts Padomes darbs?
Kā notiek balsošana Padomē?
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 19. maijs