Skip to content

Padomes loma ES lēmumu pieņemšanā

Eiropas Savienības Padome ir viens no likumdevējiem lielākajā daļā ES politikas jomu. Dažās konkrētās jomās Padome ir galvenā lēmumu pieņēmēja.

Svarīgs dalībnieks ES lēmumu pieņemšanā

ES Padome ir viena no trim galvenajām ES iestādēm, kas ir iesaistītas ES lēmumu pieņemšanas procesā.

Eiropas Savienības Padome pārstāv ES valstu valdības

Loma: likumdevējiestāde

Eiropas Parlaments pārstāv ES pilsoņus

Loma: likumdevējiestāde

Eiropas Komisija pārstāv ES vispārējās intereses

Loma: likumdošanas ierosinātāja un izpildstruktūra

Vairumā gadījumu Padome un Eiropas Parlaments kopīgi kā likumdevēji lemj par Eiropas Komisijas priekšlikumiem. Papildus šai kopīgajai likumdošanas lomai dažos gadījumos un attiecībā uz dažiem tematiem Padome ir galvenā lēmumu pieņēmēja.

Tādējādi Padome ir svarīgs rīcībspēks politikas un tiesību aktu veidošanā ES līmenī.

Divas galvenās likumdošanas procedūras

ES tiesību aktu pieņemšanai tiek izmantotas divas galvenās procedūras. Atšķiras Padomes loma un gadījumi, kad piemēro katru procedūru.

Parastā likumdošanas procedūra

Padome vienojas ar Eiropas Parlamentu par tiesību aktiem. Šī procedūra attiecas uz lielāko daļu politikas jomu, aptverot 95 % ES tiesību aktu.

Īpaša likumdošanas procedūra

Padome pieņem lēmumu, iepriekš apspriežoties ar Eiropas Parlamentu vai saņemot tā piekrišanu. Šo procedūru piemēro īpašos gadījumos, piemēram, konkurences tiesību jomā.

Parastā likumdošanas procedūra: Padome un Eiropas Parlaments lemj kopīgi

Parastajā likumdošanas procedūrā Padome un Eiropas Parlaments ES tiesību aktus apspriež un pieņem kopīgi. Tādējādi šīs iestādes ir likumdevējiestādes.

Aptuveni 95 % ES tiesību aktu (vairāk nekā 80 politikas jomās) tiek pieņemti, izmantojot šo procedūru.

Eiropas Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu Eiropas Savienības Padomei un Eiropas Parlamentam. Padome un Parlaments kopīgi pieņem šo tiesību aktu.

Īpaša likumdošanas procedūra: kad Padome ir galvenā lēmumu pieņēmēja

Dažos īpašos gadījumos Padome ir galvenā lēmumu pieņēmēja, kas parasti lemj, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu. Parlaments nedarbojas kā viens no likumdevējiem, bet ar to ir jāapspriežas vai jāsaņem tā piekrišana.

Kā piemērus var minēt vienotā tirgus atbrīvojumus, konkurences tiesības un diskriminācijas apkarošanas pasākumus.

Eiropas Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu. Tiesību aktus pieņem tikai Eiropas Savienības Padome. Ir jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu vai jāsaņem tā piekrišana.

Īpašs gadījums: ES budžetu pieņemšana

Gan ES ilgtermiņa budžetu, gan gada budžetu pieņem saskaņā ar īpašām procedūrām.

ES ilgtermiņa budžeta pieņemšana

ES ilgtermiņa budžets, kas pazīstams kā daudzgadu finanšu shēma (DFS), tiek pieņemts saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru:

  • DFS regulu, kurā noteiktas maksimālās summas, ko ES var tērēt dažādās politikas jomās, Padome pieņem pēc tam, kad ir saņēmusi Eiropas Parlamenta piekrišanu;
  • lēmumu par pašu resursiem, kurā ir noteikts, kā ES budžets tiek finansēts, Padome pieņem pēc tam, kad tā ir konsultējusies ar Eiropas Parlamentu.

Ir iesaistīta arī Eiropadome. Saskaņā ar ES līgumos noteikto lomu tā sniedz politiskas norādes par ilgtermiņa budžeta galvenajām prioritātēm, pirms ES Padome ir izstrādājusi tā galīgo redakciju.

ES gada budžeta pieņemšana

ES gada budžetu pieņem saskaņā ar īpašu procedūru. Eiropas Komisija ierosina budžeta projektu. Tad Padome un Eiropas Parlaments budžetu izskata un vienojas par to ar vienlīdzīgiem nosacījumiem. Abām iestādēm ir jāvienojas par vienu un to pašu tekstu.

Ja vienošanos nevar panākt, Komisijai ir jāiesniedz jauns budžeta projekts.

Citas procedūras

Padomes loma īstenošanas un deleģētajos aktos

Pēc tam, kad ES tiesību akts ir pieņemts, tas var būt jāpapildina, lai atspoguļotu jaunākās norises, vai arī var būt vajadzīgi papildu noteikumi, lai nodrošinātu tā pienācīgu īstenošanu. Šajā nolūkā Padome un Parlaments var pilnvarot Komisiju pieņemt deleģētos aktus vai īstenošanas aktus.

Īpašos gadījumos par īstenošanas aktu pieņemšanu ir atbildīga Padome, nevis Komisija.

Padomes secinājumi un rezolūcijas

Padome pieņem ne tikai tiesību aktus. Tā pieņem arī tādus dokumentus kā secinājumi un rezolūcijas, kuri nav juridiski saistoši. Tie tiek izmantoti, lai paustu politisku nostāju vai sniegtu norādījumus par jautājumiem, kas ietilpst ES rīcībpolitikas jomās.

Starptautiski nolīgumi

Padomei ir galvenā loma starptautisku nolīgumu apspriešanā un noslēgšanā. Tā ir iesaistīta visos procedūras posmos – no sarunu vedēja (parasti Komisijas) pilnvarošanas līdz pilnvarošanai nolīgumu parakstīt un galīgā lēmuma pieņemšanai par ES piekrišanu uzņemties tā saistības.

Skatīt arī

Padomes ēka, tai blakus stāv papīru kaudze, priekšplānā – papīra prese.
Ko Padome dara?

Ko Padome dara?

Padomes ēkas ilustrācija.
Kā tiek organizēts Padomes darbs?

Kā tiek organizēts Padomes darbs?

Kartītes ar ES emblēmu tiek mestas vēlēšanu urnā.
Kā notiek balsošana Padomē?

Kā notiek balsošana Padomē?

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 6. oktobris