Skip to content

Eiropas Savienības Padome

ES Padome ir iestāde, kurā tiekas ministri no visām ES dalībvalstīm, lai apspriestu un pieņemtu ES tiesību aktus.

Aktualitātes

Avioreisa pasažieris velk koferi uz riteņiem un skatās uz izlidojošo reisu tablo lidostā.
  • 2026. gada 13. jūlijs
Skaidrākas un spēcīgākas aviopasažieru tiesības

Skaidrākas un spēcīgākas aviopasažieru tiesības

Ir atjaunināti noteikumi par aviopasažieru tiesībām Eiropas Savienībā, nodrošinot pasažieriem vēl stingrāku aizsardzību un sniedzot viņiem piekļuvi vairākiem kompensācijas pasākumiem. Esošās tiesības ir precizētas un ir pievienotas jaunas tiesības

Īrija patlaban ir Padomes prezidentvalsts

Īrija ir Padomes prezidentvalsts līdz 2026. gada 31. decembrim. Šī ir astotā reize, kad valsts ir bijusi Padomes vadībā, – šoreiz kā daļa no triju prezidentvalstu komandas ar Lietuvu un Grieķiju. Prezidentvalsts Īrija vadīsies pēc principa “spēks vienotībā”.

Līdzās Īrijas prezidentūras logotipam attēlots no kastes izņemts sanāksmes vadītāja zvans.

Ko Padome dara

Eiropas Savienības Padome (bieži dēvēta vienkārši par Padomi) apvieno 27 ES dalībvalstu valdību ministrus. Padomes galvenais uzdevums ir likumdošana.

Tā arī pieņem ES budžetu, koordinē politiku, noslēdz starptautiskus nolīgumus ES vārdā un izstrādā ES ārpolitiku un drošības politiku.

ES Padome ir atsevišķa juridiska persona. Tomēr praksē ministri tiekas Padomē dažādās tematiskās grupās, ko dēvē par Padomes sastāviem.

Darba jomas

Padomes sanāksmes

Kā Padome darbojas

Dalībvalstu valdību ministri Padomes sanāksmēs pieņem ES tiesību aktus. Pirms dalībvalstu ministri balso par kādu jautājumu, to vispirms izskata un apspriež Padomes darba sagatavošanas struktūras. Attiecībā uz lielāko daļu tiesību aktu Padome kopīgi ar Eiropas Parlamentu pieņem lēmumus, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

ES Padomes prezidentūra, kas ik pēc sešiem mēnešiem no vienas ES valsts tiek nodota nākamajai, ir atbildīga par Padomes darba virzīšanu uz priekšu.

Visus punktus izskata darba sagatavošanas struktūrās (darba grupās un Pastāvīgo pārstāvju komitejā), pirms ministri par tiem pieņem lēmumu.

Lielākajā daļā jomu Padome kopā ar Eiropas Parlamentu darbojas kā viens no likumdevējiem. Tā arī pieņem lēmumus, lai paustu politisku nostāju.

Padome atkarībā no temata izmanto trīs dažādus balsošanas sistēmas veidus: kvalificētu balsu vairākumu, vienkāršu balsu vairākumu un vienprātību. Vairumā gadījumu tiek izmantots kvalificēts balsu vairākums.

Padomes prezidentvalsts nosaka Padomes darba kārtību un virza tās darbu. Prezidentūra ik pēc sešiem mēnešiem no vienas ES valsts tiek nodota nākamajai.

Katru gadu dažādos Padomes līmeņos vidēji tiek rīkotas vairāk nekā 4000 sanāksmes. Aptuveni 70 līdz 80 no tām ir ministru sanāksmes. Ministru sanāksmes galvenokārt notiek Briselē, izņemot aprīlī, jūnijā un oktobrī, kad tās notiek Luksemburgā.

Vēsture

Skatiet Padomes atskaites punktus no tās pirmsākumiem līdz mūsdienām.

  • 1958

    • 25. janvāris

      Padome tiek izveidota

      Beļģijas ārlietu ministra vadībā notiek pirmā Eiropas Ekonomikas kopienas Padomes sanāksme.

  • 1993

    • 1. novembris

      Māstrihtas līgums

      Ar Māstrihtas līgumu nosaka jaunas politikas jomas, piemēram, kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kā arī tieslietas un iekšlietas.

  • 2009

    • 1. decembris

      Lisabonas līgums

      Saskaņā ar Lisabonas līgumu tiek paplašināta kvalificēta balsu vairākuma izmantošana Padomes lēmumu pieņemšanā.