Skip to content

Kā darbojas Eurogrupa

1997. gadā izveidotā Eurogrupa ir neoficiāla struktūra, kurā ministri no eurozonas dalībvalstīm apspriež jautājumus saistībā ar viņu pārstāvēto valstu kopīgajiem pienākumiem attiecībā uz euro.

Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt ciešu ekonomikas politikas koordināciju starp eurozonas dalībvalstīm. Tās mērķis ir arī veicināt apstākļus spēcīgākai ekonomikas izaugsmei, un tā ir atbildīga par Eurosamita sanāksmju sagatavošanu un turpmākiem pasākumiem pēc tām.

Eurogrupa parasti sanāk reizi mēnesī pirms Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) sanāksmes. ECOFIN padomes sastāvā ir visu dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministri, un tā ir atbildīga par ES politiku trīs galvenajās jomās – ekonomikas politika, nodokļu jautājumi un finanšu pakalpojumu regulējums.

Kas ir eurozona?

Eurogrupas galvenais uzdevums ir nodrošināt ekonomikas politikas ciešu koordināciju starp eurozonas dalībvalstīm un veicināt apstākļus spēcīgākai ekonomikas izaugsmei. Politikas koordinēšana starp eurozonas valstīm ir izšķiroši svarīga, lai garantētu stabilitāti eurozonā kopumā.

Eurogrupas apspriedes attiecīgi notiek par konkrētiem ar euro saistītiem jautājumiem, kā arī par plašākiem jautājumiem ar ietekmi uz eurozonas dalībvalstu fiskālo, monetāro un struktūrpolitiku. Tā tiecas apzināt kopīgas problēmas un rast tām kopīgus risinājumus.

Tā arī atbild par Eurosamita sanāksmju sagatavošanu un ar tām saistītajiem turpmākajiem pasākumiem.

Eurogrupas funkcijas tika izklāstītas Lisabonas līguma protokolā Nr. 14, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.

Apspriedes

Eurogrupa regulāri apspriež jautājumus, kas saistīti ar eurozonas dalībvalstu ekonomikas stāvokli un budžeta politiku, kā arī:

  • makroekonomisko situāciju eurozonā,
  • strukturālas reformas, kam ir potenciāls palielināt izaugsmi,
  • jautājumus, kas saistīti ar finanšu stabilitātes saglabāšanu eurozonā,
  • gatavošanos starptautiskām sanāksmēm,
  • eurozonas paplašināšanos.

Turklāt Eurogrupa var rīkot sākotnējas apspriedes par Padomes lēmumiem, kas attiektos tikai uz eurozonas dalībvalstīm. Kad Padome pieņem šādus lēmumus, Padomē balso tikai ministri no eurozonas dalībvalstīm.

Eurogrupa var apspriest arī finanšu atbalsta noteikumus eurozonas valstīm, ja tās saskaras ar lielām finansiālām grūtībām.

Sanāksmes

Eurogrupa parasti sanāk reizi mēnesī pirms Ekonomikas un finanšu padomes (ECOFIN) sanāksmes. Vajadzības gadījumā var rīkot arī papildu sanāksmes un telekonferences. Sanāksmes ir neformālas, un apspriedes ir konfidenciālas.

Eurogrupas sanāksmēs piedalās:

  • par finansēm atbildīgie eurozonas ministri, tostarp Eurogrupas priekšsēdētājs,
  • Komisijas pārstāvji, parasti komisārs (vai komisāri), kas atbild par ekonomiskajām un monetārajām lietām un euro,
  • Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārstāvji, parasti ECB priekšsēdētājs un Valdes loceklis,
  • Eiropas Stabilitātes mehānisma rīkotājdirektors.

Eurogrupas sanāksmes var notikt arī iekļaujošā sastāvā, pulcējot ekonomikas un finanšu ministrus no visām dalībvalstīm.

Ar sanāksmes iznākumu sabiedrību iepazīstina Eurogrupas priekšsēdētājs preses konferencē. Eurogrupa turklāt var izdot arī rakstveida publiskus paziņojumus. Priekšsēdētājs arī informē Ekonomikas un finanšu padomi un pārstāv Eurogrupu Eurosamitā.

Darba programmas un sanāksmju darba kārtības

Eurogrupa pieņem darba programmu reizi sešos mēnešos. Programmā noteiktas galvenās jomas, kurās jākoncentrē darbs, un izklāstītas provizoriskas darba kārtības gaidāmajām Eurogrupas sanāksmēm.

Katras Eurogrupas sanāksmes darba kārtību sagatavo Eurogrupas priekšsēdētājs, kurš arī vada diskusijas.

Eurogrupas jautājumu darba grupa

Eurogrupas jautājumu darba grupa (EWG) ir darba sagatavošanas struktūra, kas sniedz palīdzību gan Eurogrupai, gan tās priekšsēdētājam ministru diskusiju sagatavošanā.

Šī darba grupa parasti tiekas vienu reizi mēnesī pirms Eurogrupas sanāksmēm, un tās sastāvā ir eurozonas dalībvalstu pārstāvji Ekonomikas un finanšu komitejā, kā arī Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvji.

Eurogrupas jautājumu darba grupas locekļi ievēl priekšsēdētāju; viņa pilnvaru laiks ir divi gadi, un to var pagarināt.

Eurogrupas jautājumu darba grupas priekšsēdētāja amatu pašlaik ieņem Tomass Sārenheimo (Tuomas Saarenheimo), kuru pirmo reizi iecēla amatā 2020. gada 1. aprīlī un 2022. gada 25. februārī iecēla atkārtoti uz vēl vienu divu gadu termiņu.

Eurogrupas priekšsēdētāja ievēlēšana

Eurogrupas locekļi ievēlē Eurogrupas priekšsēdētāju uz divarpus gadiem ar vienkāršu balsu vairākumu.

Pēc iecelšanas priekšsēdētāja uzdevums ir vadīt Eurogrupas sanāksmes, noteikt to darba kārtību, izstrādāt ilgtermiņa darba programmu un pārstāvēt Eurogrupu starptautiskos forumos.

Saskaņā ar ES līgumu protokolu Nr. 14 2025. gada 11. decembrī par Eurogrupas priekšsēdētāju tika ievēlēts Grieķijas ekonomikas un finanšu ministrs Kirjaks Pjerrakakis (Kyriakos Pierrakakis). Priekšsēdētājs stāsies amatā 2025. gada 12. decembrī uz divarpus gadu termiņu.

Eurogrupas priekšsēdētāja ievēlēšana

Eurogrupas priekšsēdētāja ievēlēšana

Juridiskais pamats

Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD):

  • 137. pants – īpaši noteikumi ES valstīm, kuru naudas vienība ir euro
  • Protokols (Nr. 14) par Eurogrupu

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 10. februāris