Grieķija – trešā ekonomikas korekciju programma

Trešā ekonomikas korekciju programma Grieķijai tika uzsākta 2015. gada 19. augustā, un paredzēts, ka tā tiks turpināta līdz 2018. gada 20. augustam.

Finanšu palīdzība līdz 86 miljardu € apmērā saskaņā ar programmu tiek sniegta no Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM).

Nosacījumi finanšu palīdzības saņemšanai ietver vairākus pasākumus un reformas, ko Grieķija ir apņēmusies īstenot, lai risinātu savas pašreizējās ekonomikas problēmas.

Programmas vispārējais mērķis ir nodrošināt atgriešanos pie ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes Grieķijā.

Pārskats

Grieķija 2015. gada 8. jūlijā iesniedza oficiālu lūgumu pēc stabilitātes atbalsta valdības aizdevuma formā no ESM. Tā lūdza šo atbalstu, lai izpildītu savas parādsaistības un nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti.

2015. gada 8. jūlijā ESM valde uzdeva Eiropas Komisijai izvērtēt, vai pastāv riski finanšu stabilitātei eurozonā, kā arī Grieķijas parāda atmaksājamību un tās potenciālās finanšu vajadzības. Šāda izvērtēšana ir nepieciešama, pirms var sākties sarunas par programmu.

Pēc Eiropas Komisijas novērtējuma, ko tā veica sadarbībā ar ECB un publicēja 2015. gada 10. jūlijā, ESM valde vienojās, ka sarunas par jaunu finansiālā atbalsta programmu Grieķijai var sākties.

Parāda atmaksājamība

Grieķijas parāda atmaksājamības analīzē, ko sagatavoja Eiropas Komisija kopā ar ECB, tika secināts, ka parāda atmaksājamību varētu panākt ar tālejošu un reālu reformu programmu, kā arī ar papildu pasākumiem, kas saistīti ar parādu, bet neietver nominālu parāda norakstīšanu.

Saskaņā ar 12. jūlija Eurosamita paziņojumu Eurogrupa 2015. gada 14. augustā apstiprināja, ka tā ir gatava apsvērt iespējamus papildu pasākumus, ar ko nodrošina, ka Grieķijas bruto finansējuma vajadzības saglabājas ilgtspējīgā līmenī. Šie pasākumi varētu ietvert iespējamus ilgākus labvēlības un atmaksāšanas termiņus un būs atkarīgi no tā, vai tiks pilnībā īstenoti pasākumi, par kuriem panākta vienošanās programmas ietvaros.

• Grieķijas parāda atmaksājamības analīze, ko veica Eiropas Komisija (2015. gada jūlijs)

Eurogrupa 2016. gada 24. maija sanāksmē vienojās par virkni pasākumu, kuru mērķis ir nodrošināt Grieķijas valsts parāda atmaksājamību. Pasākumi ir iedalīti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa pasākumos. Daži no tiem ir jāīsteno pirms programmas beigām, savukārt citi – pēc veiksmīgas programmas noslēgšanas. Programmas tvērumu noteiks, pamatojoties uz atjauninātu parāda atmaksājamības analīzi.

• Eurogrupas paziņojums par Grieķiju, 2016. gada 24. maijs

2016. gada 5. decembrī Eurogrupa apstiprināja īstermiņa parāda atvieglošanas pasākumu kopumu Grieķijai. Šiem pasākumiem būs būtiska pozitīva ietekme uz Grieķijas valsts parāda atmaksājamību. Tie ietver

• Grieķijas atmaksāšanas profila izlīdzināšanu ar pašreizējo vidējo svērto dzēšanas termiņu aizdevumiem līdz 32,5 gadiem,
• ar procentu likmēm saistītu risku samazināšanu, izmantojot EFSI un ESM finansēšanas stratēģiju, neradot papildu izmaksas bijušajām programmas valstīm,
• atteikšanos no palielinātas procentu likmju starpības 2017. gadam saistībā ar Grieķijas 2. programmas parāda atpirkšanas daļu.

ESM un EFSI valdes šos pasākumus oficiāli apstiprināja 2017. gada 23. janvārī un tādējādi pavēra ceļu to īstenošanai.

• Eurogrupas paziņojums par Grieķiju, 2016. gada 5. decembris

Priekšdarbi

Ņemot vērā novērtējumu attiecībā uz riskiem, finanšu vajadzībām un parāda atmaksājamību, eurozonas valstu vadītāji 2015. gada 13. jūlijā panāca vienošanos ar Grieķiju par virkni priekšdarbu, kuri jāveic, lai varētu sākt sarunas par nosacījumiem, kas tiks izklāstīti saprašanās memorandā.

Šādi priekšdarbi bija

• PVN un pensiju reformas pasākumi,
• Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvas (banku savienības noteikumu) transponēšana,
• Grieķijas Statistikas iestādes (ELSTAT) neatkarības nodrošināšana,
• civilprocesa kodeksa pieņemšana.

Grieķija šos saskaņotos priekšdarbus pabeidza līdz 2015. gada 14. augustam.

Eurogrupa 2015. gada 16. jūlijā vienojās sākt sarunas par jauno programmu, un ESM valde 2015. gada 17. jūlijā nolēma principā piešķirt stabilitātes atbalstu Grieķijai.

Saprašanās memorands

Saprašanās memorandu, kurā norādīti reformu politikas pasākumi, kas Grieķijai ir jāizpilda, ESM valde apstiprināja 2015. gada 19. augustā, pēc tam, kad to saskaņā ar savām valsts procedūrām bija apstiprinājušas ESM dalībvalstis.

Tajā pašā dienā valde apstiprināja arī aizdevuma līgumu (Galveno finanšu palīdzības līgumu).

• Saprašanās memorands, 2015. gada 19. augusts

2016. gada jūnijā, programmas pirmās pārskatīšanas laikā, tika parakstīts papildu saprašanās memorands. Ar to atjaunināja nosacījumus līdz 2017. gada trešajam ceturksnim, nosakot konkrētus veicamo pasākumu rezultātus jomās, kas ietvertas sākotnējā saprašanās memorandā.

• Papildu Saprašanās memorands ar Grieķiju (2016. gada jūnijs)
• Atjaunināts aktīvu attīstības plāns (pielikums papildu Saprašanās memorandam ar Grieķiju)
• Privatizācijas programma – valdības nepabeigtie pasākumi (pielikums papildu Saprašanās memorandam ar Grieķiju)

Grieķijas programma – svarīgākie aspekti

Reformas, par kurām vienojās saprašanās memorandā, var iedalīt četros galvenajos virzienos:

• atjaunot fiskālo ilgtspēju,
• nodrošināt finansiālo stabilitāti,
• īstenot reformas, kas veicina izaugsmi un nodarbinātību,
• modernizēt valsts pārvaldes sektoru.

Līdzās citiem apstiprinātiem nosacījumiem Grieķija ir apņēmusies pilnībā izmantot pieejamo ES tehnisko palīdzību reformu izstrādei. Šāda tehniskā palīdzība tiek koordinēta ar jaunā Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta dienesta (SRSS) starpniecību.

Fiskālās ilgtspējas atjaunošana

Kas ir primārais pārpalikums?

Var uzskatīt, ka valdība ir panākusi primāro pārpalikumu, ja tās kārtējie ieņēmumi ir lielāki nekā kārtējie izdevumi (izņemot parāda procentus). Primāro pārpalikumu nodrošināšana vidējā termiņā ļauj samazināt valsts parādu un atjaunot fiskālo ilgtspēju, kas ir būtiski, lai ekonomika atgrieztos uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa.

Grieķijai ir jātiecas uz mērķi sasniegt vidēja termiņa primāro pārpalikumu 3,5 % apmērā no IKP. Tas galvenokārt ir sasniedzams ar

• fiskālām reformām, ietverot PVN un pensiju sistēmas reformas, kuras atbalsta ar vērienīgu programmu nodokļu saistību izpildes un valsts finanšu pārvaldības uzlabošanai,
• cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, vienlaikus nodrošinot pienācīgu aizsardzību neaizsargātām grupām.

Lai sasniegtu primārā pārpalikuma mērķi, ir noteikta šāda apstiprināto fiskālo korekciju trajektorija:

• -0,25 % 2015. gadā,
• 0,5 % 2016. gadā,
• 1,75 % 2017. gadā,
• 3,5 % 2018. gadā.

Finansiālās stabilitātes nodrošināšana

Grieķijai ir jāveic pasākumi, lai savai finanšu nozarei nodrošinātu stabilu pamatu.

Pie nosacījumiem, par kuriem panākta vienošanās saprašanās memorandā, pieder

• situācijas risināšana attiecībā uz ieņēmumus nenesošiem kredītiem (INK) banku nozarē,
• banku rekapitalizācija,
• Grieķijas Finanšu stabilitātes fonda (HFSF) un banku pārvaldības stiprināšana.

Banku rekapitalizācija

ECB 2015  gada rudenī veica visaptverošu novērtējumu un aktīvu kvalitātes pārbaudi attiecībā uz lielākajām Grieķijas bankām. Pēc novērtējuma pabeigšanas attiecīgās bankas tika rekapitalizētas saskaņā ar vienošanos Eurogrupas 2015. gada 14. augusta paziņojumā.

Šim nolūkam Eiropas Stabilizācijas mehānisms izmaksāja 5,4 miljardus € Grieķijas Finanšu stabilitātes fondam, lai papildinātu banku piesaistīto privāto kapitālu saskaņā ar Eiropas Komisijas atbilstīgajiem lēmumiem par valsts atbalstu.

• Četru lielāko Grieķijas banku visaptveroša, ECB veikta novērtējuma rezultāti, 2015. gada 31. oktobris
• Direktīva par kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu
• Grieķijas Finanšu stabilitātes fonds

Izaugsme, konkurētspēja un investīcijas

Sagaida, ka Grieķija izstrādās un īstenos plašas reformas, kas sekmē lielāku izaugsmi, konkurētspēju un investīcijas. Reformas jo īpaši ir jāveic darba tirgos un ražojumu tirgos, tostarp enerģijas tirgū. Ar reformām būtu jānodrošina pilnīga atbilstība ES prasībām un jātiecas panākt saskaņotību ar Eiropas paraugpraksi.

Ar darba tirgus reformām ir paredzēts pārskatīt sistēmas attiecībā uz darba koplīguma slēgšanas sarunām un algu noteikšanu, protesta akcijām un kolektīvo atlaišanu. Kā vienu no prioritātēm vajadzētu risināt jautājumu par nedeklarētu darbu.

Privatizācijas programma

Sagaida, arī ka Grieķija īstenos privatizācijas programmu un politikas pasākumus, kas vērsti uz investīciju atbalstīšanu. Grieķijas iestādes apņēmās pieņemt tiesību aktus, lai nodrošinātu privatizācijas pārredzamību.

Turklāt viens no programmas nosacījumiem ir prasība izveidot neatkarīgu fondu, kuru pārvaldīs Grieķijas iestādes attiecīgo ES iestāžu uzraudzībā. Fonda uzdevums ir privatizēt neatkarīgi novērtētos Grieķijas valsts aktīvus.

Saskaņā ar Eurosamita 2015. gada 12. jūlija paziņojumu no privatizācijas programmas sagaidāmie ieņēmumi tiks izmantoti:

• lai atmaksātu banku rekapitalizāciju un citus aktīvus,
• lai samazinātu Grieķijas parāda attiecību pret IKP,
• investīcijām.

• Eurosamita paziņojums, Brisele, 2015. gada 12. jūlijs

Valsts un sabiedrības pārvaldes modernizācija

Viena no galvenajām programmas prioritātēm ir valsts un sabiedrības pārvaldes modernizācija. Īpaši svarīgs mērķis ir palielināt publiskā sektora efektivitāti attiecībā uz būtisku sabiedrisko labumu un pakalpojumu nodrošināšanu.

Programmā ir ietverti pasākumi, lai uzlabotu tiesu sistēmas efektivitāti un pastiprinātu cīņu pret korupciju. Tajā ir arī prasība uzlabot valsts iestāžu, piemēram, ieņēmumu pārvaldes un statistikas iestādes (ELSTAT) institucionālo un operatīvo neatkarību.

Programmā paredzētā finanšu palīdzība

Eiropas Stabilizācijas mehānisms ir gatavs sniegt finanšu palīdzību līdz 86 miljardiem €. ESM piesaista līdzekļus finanšu tirgos un tad sniedz aizdevumus Grieķijas valdībai.

Jauna Starptautiskā Valūtas fonda programma Grieķijai samazinātu summu, kas nepieciešama no ESM.

Turklāt Grieķijai nepieciešamās finanšu palīdzības apmēru varētu samazināt, ja programmas īstenošanas laikā valsts atgūtu piekļuvi aizņēmumiem finanšu tirgos. Šo summu ietekmēs arī tas, cik veiksmīgi būs Grieķijas īstenotie reformu pasākumi, tostarp valsts aktīvu privatizācija.

• ESM finanšu palīdzība Grieķijai

Atbalsts no Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)

2015. gada jūlijā, laikā, kad notika sarunas par jauno programmu, EFSM piešķīra Grieķijai pagaidu finansējumu 7 miljardu € apmērā. Aizdevums tika atmaksāts, kad tika uzsākta ESM programma, un to iekļāva 86 miljardu € kopsummā, kas paredzēta ESM programmai.

Finanšu palīdzības izmaksa

Finanšu palīdzība Grieķijai tiek nodrošināta atsevišķās daļās, kuras sīkāk sadalītas apakšdaļās un maksājumos.

Katra maksājuma izmaksa ir atkarīga no apstiprināto nosacījumu izpildes.

Pirmajā maksājuma daļā saskaņā ar ESM programmu ir 26 miljardi €; pēc ESM valdes apstiprinājuma tie kļuva pieejami 2015. gada 19. augustā, un Grieķijai tika izmaksāta kopējā summa 24,1 miljarda € apmērā.

2016. gada 24. maijā Eurogrupa apstiprināja personāla līmeņa vienošanos par programmas pirmo pārskatīšanu, kas radīja apstākļus tam, lai ESM izmaksātu finanšu palīdzības otro daļu (10,3 miljardus €) vairākos maksājumos pēc tam, kad būs veiktas attiecīgās apstiprinājuma procedūras ESM un eurozonas dalībvalstīs.

2016. gada 9. jūnijā Eiropas Komisija publicēja ziņojumu par atbilstību saprašanās memorandam saistībā ar pirmo programmas pārskatīšanu. Atbilstības ziņojumā, kurā iekļauta arī atjaunināta parāda atmaksājamības analīze, kopumā pozitīvi novērtēta programmas īstenošana un pausts atzinums, ka būs iespējama finanšu palīdzības nākamā izmaksa parāda apkalpošanas vajadzībām un kavēto maksājumu segšanai.

2017. gada 15. jūnijā, Eurogrupa un iestādes pabeidza apspriedes par programmas otro pārskatīšanu, tādējādi paverot ceļu palīdzības trešajai daļai8,5 miljardu € apmērā.

Daļa	Summa	Pieejamība
1. daļa	€26 billion	Darīti pieejami pēc finanšu palīdzības apstiprinājuma ESM valdē 2015. gada 19. augustā.
1. apakšdaļa	€10 miljardi	Paredzēti banku rekapitalizācijai un noregulējumam. Tie bija pieejami no 2015. gada 23. novembra. 2015. gada decembrī līdzekļi €5,4 miljardu apjomā tika darīti pieejami no ESM nošķirtā konta Grieķijas Finanšu stabilitātes fondam (HFSF) saskaņā ar attiecīgiem Eiropas Komisijas lēmumiem par valsts atbalstu. Atlikusī summa nav izmantota.
2. apakšdaļa	€16 miljardi	Izmaksāti vairākos maksājumos.
2. apakšdaļa, 1. maksājums	€13 miljardi	Darīti pieejami 2015. gada 20. augustā.
2. apakšdaļa, 2. maksājums	€2 miljardi	Darīti pieejami 2015. gada 24. novembrī, pēc tam, kad tika sekmīgi īstenots pirmais mērķpasākumu kopums.
2. apakšdaļa, 3. maksājums	€1 miljards	Darīts pieejams 2015. gada 23. decembrī saistībā ar sekmīgi īstenotu otro mērķpasākumu kopumu.
2. daļa	€10,3 miljardi	ESM direktoru padome otrajai maksājumu daļai atļauju deva 2016. gada 17. jūnijā.
2. daļa, 1. apakšdaļa	€7,5 miljardi	ESM direktoru padome otrajai maksājumu daļai atļauju deva 2016. gada 17. jūnijā.
2. daļa, 2. apakšdaļa	€1,1 miljards	Eurogrupa politisko apstiprinājumu deva 2016. gada 10. oktobrī. ESM valde izmaksai atļauju deva 25. oktobrī. Šī summa ir jāizmanto parāda apkalpošanai.
2. daļa, 3. apakšdaļa	€1,7 miljardi	ESM direktoru padome izmaksai atļauju deva 25. oktobrī, pēc tam, kad tika saņemts pozitīvs novērtējums par Grieķijas neto nokavēto maksājumu segšanu. Šī summa tiks iemaksāta šim nolūkam izveidotā nokavēto maksājumu kontā.
3. daļa	€8,5 miljardi	2017. gada 15. jūnijā Eurogrupa politiski apstiprināja trešās maksājuma daļas izmaksu.
3. daļa, 1. apakšdaļa	€7,7 miljardi	1. apakšdaļu ESM izmaksāja 2017. gada 10. jūlijā. No šīs summas €6,9 miljardi tiks izmantoti parāda apkalpošanas vajadzībām un €0,8 miljardi – nokavēto maksājumu segšanai. ESM direktoru padome pieņēma lēmumu izmaksāt 1. apakšdaļu pēc tam, kad 2017. gada 7. jūlijā tā bija apstiprinājusi trešo daļu – €8,5 miljardi.
3. daļa, 2. apakšdaļa	€0,8 miljardi	2017. gada 26. oktobrī ESM direktoru padome atļāva piešķirt Grieķijai atlikušos €0,8 miljardus nokavēto maksājumu segšanai.
4. daļa	€6,7 miljardi	ESM direktoru padome ceturtajai maksājumu daļai atļauju deva 2018. gada 27. martā.
4. daļa, 1. apakšdaļa	€5,7 miljardi	1. apakšdaļu ESM izmaksāja 2018. gada 28. martā.
4. daļa, 2. apakšdaļa	€1 billion	€1 miljards 2018. gada 14. jūnijā ESM direktoru padome atļāva piešķirt Grieķijai €1 miljardu nokavēto maksājumu segšanai.
5. daļa	15 miljardi €	2018. gada 6. augustā ESM izmaksāja piekto un pēdējo daļu 15 miljardu € apmērā. €9.5 billion of the tranche will be used for building up Greece's cash buffer and €5.5 billion will be used for debt service.

Uzraudzība

Programmas īstenošanas gaitu uzrauga iestādes (Eiropas Komisija saziņā ar ECB, ESM un SVF). Pārskatīšanas misijas uz Atēnām tiks rīkotas regulāri (parasti reizi trīs mēnešos) un tās var papildināt ar starpposma misijām.

Šādi pārskati, atkarībā no Grieķijas iestāžu panākumiem programmas nosacījumu īstenošanā, nodrošina iespēju atjaunināt makroekonomikas pieņēmumus un programmas nosacījumus.

Pirmā pārskatīšana

Programmas pirmā pārskatīšana tika pabeigta 2016. gada jūnijā, tādējādi paverot ceļu finanšu palīdzības otrās daļas izmaksāšanai 10,3 miljardu € apmērā.

• Eurogrupas paziņojums par Grieķiju, 2016. gada 24. maijs
• Atbilstības ziņojums saistībā ar Grieķijas pirmo makroekonomikas korekciju programmas pārskatīšanu, 2016. gada jūnijs

Otrā pārskatīšana

Programmas otrā pārskatīšana tika pabeigta 2017. gada jūnijā, tādējādi paverot ceļu tam, lai Grieķijai izmaksātu saskaņā ar programmu pieejamās finanšu palīdzības trešo daļu. Šī palīdzības daļa ir 8,5 miljardi €. To izmantoja, lai nosegtu Grieķijas kārtējās finanšu vajadzības, finansētu maksājumu kavējumus un iespēju robežās sāktu veidot skaidras naudas rezerves.

• Eurogrupas paziņojums par Grieķiju, 2017. gada 15. jūnijs
• Atbilstības ziņojums saistībā ar trešo ekonomikas korekciju programmu Grieķijai – otrais pārskats, 2017. gada jūnijs

Trešā pārskatīšana

Programmas trešā pārskatīšana tika pabeigta 2018. gada janvārī. Tas paver ceļu tam, lai Grieķijai izmaksātu saskaņā ar programmu pieejamās finanšu palīdzības ceturto daļu 6,7 miljardu € apmērā.

• Eurogrupas paziņojums par Grieķiju, 2018. gada 22. janvāris
• Atbilstības ziņojums saistībā ar trešo ekonomikas korekciju programmu Grieķijai – trešais pārskats, 2018. gada janvāris

Ceturtā pārskatīšana

Programmas ceturtā pārskatīšana tika pabeigta 2018. gada jūnijā, paverot ceļu Grieķijai saskaņā ar programmu pieejamās finanšu palīdzības piektās daļas izmaksāšanai 15 miljardu € apmērā.

• Eurogrupas paziņojums par Grieķiju, 2018. gada 22. jūnijs
• Atbilstības ziņojums saistībā ar trešo ekonomikas korekciju programmu Grieķijai – ceturtais pārskats, 2018. gada jūnijs

SVF iesaiste

Atbilstoši ESM līgumam parasti līdztekus ESM programmai meklē iespēju nodrošināt SVF programmas atbalstu. Grieķijas trešās programmas gadījumā Starptautiskā Valūtas fonda lēmums Grieķijai piešķirt turpmāku finanšu atbalstu būs atkarīgs no veikto politikas reformu un valsts parāda atmaksājamības novērtējuma.

Eurogrupas sanāksmē 2017. gada 15. jūnijā SVF informēja par ieceri ieteikt SVF Valdei principā apstiprināt Grieķijas lūgumu nodrošināt 14 mēnešu atbalsta pasākumus.

• SVF izpilddirektore Kristīne Lagarde ierosinās principā apstiprināt jaunu rezerves vienošanos Grieķijai, 2017. gada 15. jūnijs (paziņojums presei)

Iepriekšējās programmas

Grieķijai ir bijušas divas korekciju programmas 2010.–2015. gada laikposmā.

Pirmā programma

Finansējums pirmās korekciju programmas ietvaros tika sniegts, pamatojoties uz eurozonas dalībvalstu divpusējiem aizdevumiem Grieķijai, izmantojot Grieķijai paredzēto aizdevumu mehānismu. Eurogrupa par to paziņoja 2010. gada 2. maijā.

Saskaņā ar pirmo programmu Grieķija saņēma finanšu palīdzību kopsummā 52,9 miljardu € apmērā. SVF izmaksāja papildu summu aptuveni 20 miljardu € apmērā.

Otrā programma

Otrā korekciju programma aizstāja pirmo programmu. Eurogrupa to apstiprināja 2012. gada 9. martā, un tā turpinājās līdz 2015. gada jūnijam.

Finansējumu nodrošināja eurozonas dalībvalstis ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) starpniecību. Šajā laikposmā EFSI izmaksāja 141,8 miljardus € un SVF – aptuveni 12 miljardus €.