Hronoloģisks pārskats: Vēsture

Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans (Robert Schuman) paziņoja par kopējas Augstās iestādes kontrolē esošas Eiropas Ogļu un tērauda kopienas izveidi. Tika likti pamati Eiropas Savienībai, balstoties uz diviem pamatprincipiem – mieru un solidaritāti.

• Šūmana deklarācija (pārskats)

Ar Parīzes līgumu tiek nodibināta Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK), kas izveido ogļu un tērauda kopējo tirgu. Tas mazina neuzticēšanos un spriedzi starp Eiropas kaimiņvalstīm pēc Otrā pasaules kara. EOTK līgums, kura termiņš beidzās 2002. gadā, ir pirmais Eiropas Kopienas dibināšanas līgums.

Ar Romas līgumiem tiek nodibināta Eiropas Ekonomikas kopiena (EEK) un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom). EEK Padomes pirmā sanāksme notiek 1958. gada 25. janvārī, un to vada Beļģijas ārlietu ministrs Viktors Laroks (Victor Larock).

Eiropas Kopienām pievienojas Apvienotā Karaliste, Dānija un Īrija, palielinot dalībvalstu skaitu līdz deviņām.

Pēc Kopenhāgenas samita 1973. gada decembrī, kurā noteica, ka samitus turpmāk sasauks pēc vajadzības, 1974. gada decembra Parīzes samitā, ko rīkoja prezidents Valerī Žiskārs d’Estēns (Valéry Giscard d’Estaing), tiek izveidota Eiropadome. To izveido, lai nodibinātu neformālu forumu valstu vai to valdību vadītāju diskusijām.

• European Council: 50 years of working together (English version)

Jaunā Eiropadome pirmo reizi sanāk 1975. gada martā Dublinā.

• Eiropadome – Dublina, 1975. gada 10. un 11. marts

Līdz ar Grieķijas pievienošanos ES dalībvalstu skaits sasniedz divciparu skaitli.

Beļģija, Francija, Luksemburga, Nīderlande un Vācija Šengenā (Luksemburgā) paraksta Šengenas nolīgumu par robežu kontroles atcelšanu.

Ar Šengenas nolīgumu cilvēkiem tiks pakāpeniski dota iespēja ceļot bez pasu kontroles pie iekšējām robežām. Šengenas nolīgumu sāk piemērot vēlāk, 1995. gadā.

Eiropadome oficiāli apstiprina karogu kā Eiropas Kopienu oficiālo logotipu.

Eiropadome panāk politisku vienošanos, ar ko paver ceļu Vienotā Eiropas akta pieņemšanai.

• Eiropadome – Luksemburga, 1985. gada 2. un 3. decembris

Spānija un Portugāle pievienojas ES, Eiropas Kopienu dalībvalstu skaitu palielinot līdz divpadsmit.

Ar Vienoto Eiropas aktu (VEA) izveido iekšējo tirgu, kur ir nodrošināta brīva preču, pakalpojumu un kapitāla aprite un personu brīva pārvietošanās. Ar to tiek sākta sadarbība ārpolitikas jomā un tiek paplašināta kvalificēta vairākuma balsošanas kārtības izmantošana attiecībā uz lēmumu pieņemšanu Padomē.

• Lēmumu pieņemšanas process Padomē

Ar Vienoto Eiropas aktu arī nosaka juridisko pamatu Eiropadomei, valstu vai to valdību vadītāju sanāksmēm piešķirot oficiālu statusu.

Eiropadomes Edinburgas sanāksmē 1992. gadā tiek aizsāktas publiskās debates, un gadu gaitā šī prakse tiek būtiski paplašināta, pavisam nesen – ar Lisabonas līgumu.

Padomes publiskās apspriedes un debates tagad var vērot tīmekļa vietnē.

• Skatieties apspriedes un debates tiešraidē

Stājas spēkā Māstrihtas līgums, ar ko izveido Eiropas Savienību, kuras pamatā ir paplašināts "Kopienas" pīlārs. Ar šo līgumu tiek izveidota ekonomiskā un monetārā savienība un divi jauni pīlāri – kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP) un sadarbība tieslietu un iekšlietu (TI) jomā.

Ar Māstrihtas līgumu Eiropadomei tiek piešķirts oficiāls statuss. To definē kā iestādi, kas sniedz stimulu un vispārējās politiskās pamatnostādnes ES attīstībai.

Ar Māstrihtas līgumu arī tiek sākta virzība uz euro un likti pamati kopējai ārpolitikai un drošības politikai (KĀDP).

• Kā Māstrihta pārveidoja Eiropu (vizuāls stāsts)

Eiropas Savienībai pievienojas Austrija, Somija un Zviedrija. Piecpadsmit ES dalībvalstis tagad aptver gandrīz visu Rietumeiropu.

Kopš 1996. gada Eiropadomes sanāksmes notiek vismaz četrreiz gadā. Pirms tam sanāksmes bija jārīko tikai divreiz gadā.

Eiropadome apstiprina, ka tiek izveidota Eurogrupa – neoficiāla struktūra, kuras sanāksmēs tiekas to dalībvalstu finanšu ministri, kuru naudas vienība ir euro. Pirmā Eurogrupas sanāksme notiek 1998. gada 4. jūnijā Château de Senningen Luksemburgā.

• Eurogrupa

Ar Amsterdamas līgumu izveido brīvības, drošības un tiesiskuma telpu un Šengenas nolīgumu integrē ES tiesību sistēmā. Ar šo līgumu tiek grozītas Padomes ģenerālsekretāra funkcijas – viņš kļūst arī par Augsto pārstāvi kopējās ārpolitikas un drošības politikas lietās.

2002. gada 1. janvārī apritē nonāk euro banknotes un monētas, aizstājot valstu valūtas.

Ar Nicas līgumu ievieš ES iestāžu reformu, lai sagatavotos gaidāmajai paplašinātajai Eiropas Savienībai 27 valstu sastāvā. Padome tiek pārveidota, lai paplašinātu kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu un ieviestu principu par ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm.

Kopš 2003. gada oktobra visas oficiālās Eiropadomes sanāksmes notiek Briselē.

Nicas līguma 22. deklarācijā ir noteikts, ka, tiklīdz ES sastāvā būs 18 dalībvalstis, visas Eiropadomes sanāksmes notiks Briselē.

Eiropas Savienībai vienlaikus pievienojas desmit jaunas dalībvalstis: Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija. Tā ir ES lielākā vienreizējā paplašināšanās iedzīvotāju skaita un valstu skaita ziņā.

Tagad ES ir 25 dalībvalstis.

Bulgārija un Rumānija kļūst par ES dalībvalstīm, palielinot dalībvalstu skaitu līdz 27.

Neformālā sanāksmē 2009. gada 19. novembrī Briselē ES valstu un to valdību vadītāji pieņem vienprātīgu lēmumu iecelt Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy) par pirmo pastāvīgo Eiropadomes priekšsēdētāju.

• Hermaņa Van Rompeja paziņojums

Stājas spēkā Lisabonas līgums, ar ko tiek veiktas reformas ES uzbūvē un darbībā.

Ar to paplašina kvalificēta vairākuma balsošanas izmantošanu Padomē.

Eiropadome kļūst par pilntiesīgu iestādi, kurai ir pašai savs priekšsēdētājs. Pirms tam Eiropadome bija neoficiāla struktūra un Eiropadomes priekšsēdētāja amats – neoficiāls postenis. Šo lomu pildīja tās dalībvalsts valsts vai valdības vadītājs, kura attiecīgajā laikā pildīja ES Padomes rotējošās prezidentūras funkcijas.

• Eiropadomes priekšsēdētāja loma
• Lisabonas Līgums: kā veidojās ES, kādu to pazīstam šodien (vizuāls stāsts)

Pēdējo reizi Eiropadomes sanāksmi vada tās dalībvalsts prezidents vai premjerministrs, kura attiecīgajā brīdī veic rotējošās Padomes prezidentūras pienākumus.

2009. gada decembrī Eiropadomi vadīja Zviedrijas premjerministrs Fredriks Reinfelds (Fredrik Reinfeldt).

• Eiropadomes secinājumi – Brisele, 2009. gada 10. un 11. decembris

Eiropadomes sanāksmē 2012. gada 1. un 2. martā 25 Eiropas valstu vadītāji paraksta Līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā (LSKP).

Līgums stājas spēkā 2013. gada 1. janvārī, un ar to oficiāli izveido Eurosamitu. Eurosamita rīkošana un tā priekšsēdētāja funkcijas ir izklāstītas līguma 12. pantā.

• Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību (LSKP)

Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy) ievēl Eiropadomes priekšsēdētāja amatā uz otro pilnvaru laiku no 2012. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 30. novembrim.

Eiropas Savienība 2012. gadā saņem Nobela Miera prēmiju par miera, izlīguma, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu Eiropā.

Piešķirot Nobela Miera prēmiju Eiropas Savienībai, Norvēģijas Nobela komiteja paziņo, ka tās lēmuma pamatā ir stabilizējošā loma, ko ES ir īstenojusi Eiropas lielākās daļas pārveidē no kara pārņemta kontinenta uz kontinentu, kurā valda miers.

Pēc Slovēnijas Horvātija kļūst par otro bijušās Dienvidslāvijas valsti, kas pievienojusies Eiropas Savienībai.

Tagad ES ir 28 dalībvalstis.

Donalds Tusks (Donald Tusk) aizstāj Eiropadomes priekšsēdētāju Hermani Van Rompeju (Herman Van Rompuy). Viņa pilnvaru laiks ir no 2014. gada 1. decembra līdz 2017. gada 31. maijam.

• Priekšsēdētāja Tuska piezīmes amata pilnvaru pārņemšanas ceremonijā 2014. gada 1. decembrī
• Eiropadomes priekšsēdētāja Donalda Tuska biogrāfija

Donalds Tusks (Donald Tusk) ir atkārtoti ievēlēts par Eiropadomes priekšsēdētāju uz otro pilnvaru laiku, kas ilgst divarpus gadus – no 2017. gada 1. jūnija līdz 2019. gada 30. novembrim.

• Donaldu Tusku atkārtoti ievēl par Eiropadomes priekšsēdētāju (paziņojums presei, 09.03.2017.)

Pēc 2016. gada 23. jūnijā notikušā Apvienotās Karalistes referenduma, kurā Apvienotās Karalistes pilsoņi nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības, Apvienotā Karaliste oficiāli paziņoja Eiropadomei par savu nodomu izstāties no ES.

Eiropadome pieņēma paziņojumu par Apvienotās Karalistes paziņojumu.

Mēs paužam nožēlu par to, ka Apvienotā Karaliste pametīs Eiropas Savienību, taču mēs esam gatavi procesam, kas mums tagad jāīsteno. (..) Šajās sarunās Savienība rīkosies vienoti un sargās savas intereses. Mūsu pirmā prioritāte būs pēc iespējas samazināt nenoteiktību, kas mūsu pilsoņiem, uzņēmumiem un dalībvalstīm radusies Apvienotās Karalistes lēmuma dēļ.

Eiropadome, 2017. gada 29. marts

• Vēstule par paziņojumu saskaņā ar 50. pantu, 29.3.2017.
• ES attiecības ar Apvienoto Karalisti (vispārīga informācija)

Šarls Mišels (Charles Michel) Eiropadomes priekšsēdētāja amatā aizstāj Donaldu Tusku (Donald Tusk). Viņa pilnvaru laiks ir no 2019. gada 1. decembra līdz 2022. gada 31. maijam.

• Priekšsēdētāja Šarla Mišela runa amata pilnvaru pārņemšanas ceremonijā kopā ar aizejošo priekšsēdētāju Donaldu Tusku

Pēc valsts referenduma 2016. gada 23. jūnijā un pēc tam, kad abas puses 2020. gada janvārī ratificējušas izstāšanās līgumu, Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības.

Šarls Mišels (Charles Michel) tika atkārtoti ievēlēts par Eiropadomes priekšsēdētāju uz otro pilnvaru termiņu kas ilgst divarpus gadus – no 2022. gada 1. jūnija līdz 2024. gada 30. novembrim.

• Šarlu Mišelu atkārtoti ievēl par Eiropadomes priekšsēdētāju (paziņojums presei, 2022. gada 24. marts)

Antoniu Košta (António Costa) Eiropadomes priekšsēdētāja amatā aizstāj Šarlu Mišelu (Charles Michel). Viņa pilnvaru laiks ir no 2024. gada 1. decembra līdz 2027. gada 31. maijam.

• Priekšsēdētāja Antoniu Koštas runa amata pilnvaru pārņemšanas ceremonijā kopā ar aizejošo priekšsēdētāju Šarlu Mišelu