Apvienotā Karaliste
ES un Apvienotā Karaliste ir stratēģiskie partneri, kuriem ir kopējas vērtības un kuri cenšas stiprināt sadarbību savstarpējo interešu jomās, lai apmierinātu savu pilsoņu vajadzības.
Stratēģiska partnerība
Apvienotā Karaliste (AK) ir bijusī ES dalībvalsts, kas 2020. gada 31. janvārī pēc 47 dalības gadiem izstājās no ES.
Lai gan ES un AK attiecības jau reglamentē visaptverošu nolīgumu kopums, piecus gadus pēc AK izstāšanās pirmajā ES un AK samitā, kas notika 2025. gada 19. maijā, ES un AK vienojās par stratēģisku partnerību. Tagad abas puses ir gatavas sadarboties globālos jautājumos un padziļināt sadarbību daudzos divpusējos jautājumos pilsoņu un savstarpējo interešu labā.
Abas puses arī atkārtoti apstiprināja, ka partnerības pamatā ir ES un AK izstāšanās līgums, tostarp Vindzoras regulējums, un Tirdzniecības un sadarbības nolīgums. Šie nolīgumi joprojām ir sadarbības stūrakmens, un abas puses nodrošinās to pilnīgu, savlaicīgu un precīzu īstenošanu.
Samits stabilizēja attiecības, un pēc tā Eiropas Komisija un AK apņēmās strādāt pie turpmākiem līgumiem, tostarp enerģētikas, lauksaimniecības pārtikas noteikumu, klimata, tiešu personisku kontaktu, migrācijas un tiesībaizsardzības jomā.
Drošība un aizsardzība
AK un ES ir kopīgi atbildīgas par Eiropas drošību, un to attiecīgie drošības izaicinājumi un intereses ir savstarpēji cieši saistītas.
Samitā, kas notika 2025. gada 19. maijā, abas puses vienojās par drošības un aizsardzības partnerību, kuras mērķis ir veidot sadarbību dažādās jomās, piemēram, šādās:
- reģionālās drošības jautājumi,
- miera veidošana un krīžu pārvarēšana, tostarp sadarbība un AK iespējama dalība ES kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) operācijās,
- jūras drošība,
- iniciatīvas, politika un instrumenti,
- kosmosa drošība,
- kiberjautājumi,
- hibrīddraudi un kritiskās infrastruktūras noturība,
- ārvalstu īstenota informācijas manipulācija un iejaukšanās,
- ieroču neizplatīšana, atbruņošanās un parastie ieroči,
- partneru spēju veidošana,
- apmācība un izglītība,
- sadarbība trešās valstīs un daudzpusējos forumos.
Ņemot vērā finanšu instrumenta SAFE (instruments rīcībai Eiropas drošības jomā) pieņemšanu, AK un Eiropas Komisija ir apņēmušās ātri izpētīt turpmākas sadarbības iespējas.
Attiecībā uz AK un tām ES dalībvalstīm, kas ir NATO sabiedrotās, NATO joprojām ir to kolektīvās aizsardzības stūrakmens.
Globālās prioritātes
ES un AK ir līdzīgi domājoši partneri, kam ir kopējas vērtības, kas atbalsta multilaterālismu un noteikumos balstītu starptautisko kārtību un veicina stabilitāti un labklājību visā pasaulē.
Samitā, kas notika 2025. gada 19. maijā, ES un AK līderi izdeva kopīgu paziņojumu, kurā izcēla vairākas globālās prioritātes, tostarp šādas:
- pilnīgs un beznosacījumu pamiers un jēgpilnas sarunas par patiesu mieru, kuru mērķis ir izbeigt Krievijas agresijas karu pret Ukrainu un atjaunot visaptverošu, taisnīgu un ilgstošu mieru;
- tūlītējs un pastāvīgs pamiers Gazā, visu ķīlnieku atbrīvošana un nodrošināta netraucēta humānās palīdzības plūsma uz Gazu;
- Irāna/Sīrija.
Līderi arī uzsvēra, cik svarīgi ir saglabāt brīvu, ilgtspējīgu, taisnīgu un atvērtu tirdzniecību, atkārtoti apliecināja savu apņemšanos attiecībā uz Rietumbalkāniem un atzinīgi novērtēja Indijas un Pakistānas vienošanos pārtraukt karadarbību.
Skatīt arī
ES un Apvienotās Karalistes izstāšanās līgums
Nolīgumi pēc “Brexit”
Vindzoras regulējuma skaidrojums
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 28. maijs