Reaģēšana migrācijas krīzes un nepārvaramas varas situācijās

Reaģēšana krīzes situācijās

Jaunajā regulā par krīzes un nepārvaramas varas situācijām ir paredzēti attiecīgi procedūras noteikumi, atkāpes un ātra solidaritātes mehānismu iedarbināšana, lai reaģētu tādās krīzes situācijās kā, piemēram, 2015. gada migrācijas krīze.

Neatbilstīgu ieceļotāju skaits Eiropas Savienībā kopš migrācijas krīzes kulminācijas 2015. gadā ir ievērojami samazinājies.

Jaunais instruments attiektos uz trešo valstu valstspiederīgo vai bezvalstnieku masveida ierašanos kādā ES valstī tādā apmērā un veidā, ka tiktu:

• traucēta normāla dalībvalsts patvēruma, uzņemšanas vai atgriešanas sistēmas darbība,
• iespējams, smagi ietekmēta kopējās Eiropas patvēruma sistēmas un ES migrācijas pārvaldības sistēmas darbība.

Dalībvalstīm būtu ļauts atkāpties no dažiem noteikumiem, piemēram, attiecībā uz patvēruma pieteikumu reģistrāciju vai patvēruma robežprocedūru.Jaunie noteikumi ir piemērojami šādās situācijās:

• saistībā ar bēgļu masveida ierašanos vienā vai vairākās dalībvalstīs,
• ja migranti tiek instrumentalizēti politiskos nolūkos, lai pārslogotu galamērķa dalībvalsts spējas un destabilizētu to,
• nepārvaramas varas situācijā, piemēram, tādas pandēmijas kā Covid-19 krīzes vai dabas katastrofas gadījumā.

Šādu ārkārtas pasākumu veikšanai, kā arī cita solidaritātes atbalsta sniegšanai vispirms ir jāsaņem Padomes atļauja.

Pasākumi

Ja dalībvalsts saskaras ar kādu no iepriekš aprakstītajām situācijām, minētā dalībvalsts var prasīt atļauju tai piemērot atkāpes no kopīgajām procedūrām vai izmantot solidaritātes pasākumus.

Komisija attiecīgo situāciju analizēs un, ja tā tiks apstiprināta, pieņems Komisijas īstenošanas lēmumu, ar ko nosaka krīzes vai nepārvaramas varas situāciju. Komisija var arī ierosināt Padomes īstenošanas lēmumu.

Tiklīdz Padome šo lēmumu būs pieņēmusi, būs iespējams piemērot attiecīgās atkāpes un dalībvalsts varēs izmantot attiecīgus solidaritātes pasākumus. Komisijas uzdevums nav tikai uzraudzīt un pārskatīt situāciju, tā var arī ierosināt atcelt Padomes īstenošanas lēmumu vai pagarināt tā termiņu. Ieviestie pasākumi ilgs trīs mēnešus, un tos varēs pagarināt maksimāli līdz 12 mēnešiem.

Termiņi

Lai mazinātu spiedienu uz ES valsti, kas saskaras ar patvēruma pieteikumu iesniedzēju masveida ierašanos, tiek īstenotas šādas atkāpes no termiņiem.

Dažus termiņus var pagarināt, piemēram:

starptautiskās aizsardzības pieteikumu reģistrēšanai līdz četrām nedēļām

robežprocedūras pabeigšanai vēl par sešām nedēļām

pieprasījumu un paziņojumu sūtīšanai un tādu personu atpakaļuzņemšanai, par kurām ir atbildīga krīzes skartā dalībvalsts, bet kuras atrodas citā dalībvalstī

Atkāpes

Vēl viens izņēmums krīzes situācijās ir tāds, ka jaunie pasākumi dalībvalstīm ļauj:

• mainīt robežprocedūras kritērijus, lai mazinātu pie robežas izskatāmo pieteikumu skaitu vai paplašinātu robežprocedūras izmantošanu tā, ka visus pieteikumus izskata pie robežas, paredzot speciālus aizsardzības pasākumus neaizsargātām grupām;
• būt atbrīvotām no pienākuma uzņemt atpakaļ no citas ES valsts patvēruma meklētājus, par kuriem tās ir atbildīgas (tas tiek prasīts normālos apstākļos).

Solidaritātes un atbalsta pasākumi

Dalībvalsts, kas saskaras ar krīzes situāciju, var prasīt solidaritātes ieguldījumus no citām ES valstīm. Šie ieguldījumi ir līdzīgi tiem, par kuriem panākta vienošanās jaunajā Patvēruma un migrācijas pārvaldības regulā:

patvēruma meklētāju un starptautiskās aizsardzības saņēmēju pārcelšana

finanšu iemaksas, tostarp trešās valstīs

alternatīvi solidaritātes pasākumi, piemēram, spēju veidošana vai personāla izvietošana

Šo pasākumu vispārējais mērķis ir nodrošināt, ka nevienai dalībvalstij nevajadzētu uzņemties nesamērīgu atbildību un visām dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāsekmē solidaritāte.

Tikai tad, ja pārcelšanas pasākumi neapmierinās visas dalībvalsts vajadzības, atbildības izlīdzināšana kļūs obligāta, un tādējādi atbalstu sniedzošā dalībvalsts uzņemsies atbildību par to personu patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kuras atrodas tās teritorijā, bet kuras normālos apstākļos būtu jāuzņem atpakaļ dalībvalstij, kas saskaras ar krīzes situāciju. Krīzes situācijās ir jāapmierina visas vajadzības, tāpēc attiecīgajai dalībvalstij var nākties ieguldīt vairāk par tās taisnīgo daļu, bet tādā gadījumā minētā dalībvalsts būtu tiesīga vēlāk to atgūt.

Krīzes laikā ES solidaritātes koordinatora uzdevums ir atbalstīt pārcelšanu un veicināt gatavības kultūru starp dalībvalstīm.

Paātrinātā procedūra

Ja lielas pieteikuma iesniedzēju grupas ierodas no konkrētas izcelsmes valsts vai reģiona un šīm personām varētu būt vajadzīga aizsardzība, Komisija var pieņemt ieteikumu par paātrinātas procedūras piemērošanu.

Šī procedūra ļauj nerīkot personiskās intervijas, un tā būtu jāpabeidz ne ilgāk kā četru nedēļu laikā.

Darbs pie Migrācijas un patvēruma pakta

2023. gada 4. oktobrī dalībvalstis vienojās par savu sarunu pilnvarojumu attiecībā uz regulu par krīzes (kas ietver migrantu instrumentalizāciju) un nepārvaramas varas situācijām migrācijas un patvēruma jomā.

2023. gada 20. decembrī Padome un Eiropas Parlaments panāca vienošanos par šo jauno ārkārtas apstākļiem paredzēto tiesību aktu, kā arī par daudziem citiem dosjē Migrācijas un patvēruma paktā.

ES dalībvalstu pārstāvji 2024. gada 8. februārī apstiprināja decembrī panākto vienošanos par dažādajiem tiesību aktiem, kā arī trīs tiesību aktus, par kuriem Padome un Parlaments iepriekš bija vienojušies 2022. gadā. Dalībvalstu pārstāvji arī apstiprināja atjauninātu atgriešanas robežprocedūru regulu.

Padome 2024. gada 14. maijā pieņēma ES Migrācijas un patvēruma paktu.

• Migrācijas politika: Padome vienojas par pilnvarojumu attiecībā uz ES tiesību aktiem, ar ko risina krīzes situācijas (paziņojums presei, 2023. gada 4. oktobris)
• Padome un Eiropas Parlaments panāk izšķirošu progresu ES patvēruma un migrācijas sistēmas reformā (paziņojums presei, 2023. gada 20. decembris)
• Krīzes un nepārvaramas varas regula, 2024. gada 9. februāris
• Padome pieņem ES Migrācijas un patvēruma paktu (paziņojums presei, 2024. gada 14. maijs)