Reaģēšana krīzes situācijās

Krīzes gadījumā ES un tās dalībvalstīm ir pieejami vairāki mehānismi, lai sniegtu palīdzību un palīdzētu atrisināt vai uzlabot situāciju.

Ārkārtas situācijās, piemēram, dabas radītu apdraudējumu, veselības krīžu vai konfliktu gadījumā, ES sniedz ātru, efektīvu un koordinētu palīdzību Eiropā un ārpus tās.

Persona nodod humānās palīdzības kasti citai personai.

Kā Padome koordinē ES reakciju uz krīzēm

ES Padome politiskā līmenī koordinē reakciju uz lielām un sarežģītām krīzēm Eiropā un visā pasaulē, izmantojot integrēto krīzes situāciju politiskās reaģēšanas (IPCR) mehānismu.

IPCR apvieno ES dalībvalstis, ES iestādes un citus galvenos dalībniekus, kurus skārusi krīze vai kuri tajā iesaistīti, lai atbalstītu kopīgu izpratni par situāciju un ierosinātu reaģēšanas pasākumus. Pašlaik IPCR ir pilnībā aktivizēti saistībā ar situāciju Tuvajos Austrumos, Krievijas karu pret Ukrainu un migrācijas un bēgļu krīzi.

Integrētā krīzes situāciju politiskā reaģēšana (IPCR)

Humānā palīdzība

ES un tās dalībvalstis ir vadošās humānās palīdzības sniedzējas pasaulē. Ar humānās palīdzības starpniecību ES palīdz visneaizsargātākajiem iedzīvotājiem, sniedzot būtisku un dzīvību glābjošu atbalstu krīžu laikā.

Galvenās palīdzības jomas

Pārtikas nodrošinājums

Uzturs

Neatliekamā medicīniskā palīdzība

Ūdens un sanitārija

Patvērums

Aizsardzības pakalpojumi

Galvenā palīdzība ietver arī naudas pārvedumus steidzamām vajadzībām, izglītību ārkārtas situācijās un sagatavotību katastrofām nolūkā stiprināt noturību pret katastrofām, kas saistītas ar klimatu.

ES humāno palīdzību finansē ES un tās dalībvalstis, un to uz vietas sniedz partnerorganizācijas. Humānā palīdzība tiek sniegta, pamatojoties uz humanitārajiem principiem – neitralitāti, cilvēcību, neatkarību un objektivitāti.

Humānā palīdzība

Civilā aizsardzība

Jebkura valsts Eiropā un ārpus tās var lūgt ES civilās aizsardzības mehānisma (EUCPM) palīdzību, ja ārkārtas situācija pārsniedz tās reaģēšanas spējas. Šādā gadījumā ES var aktivizēt EUCPM, lai koordinētu specializētu vienību un aprīkojuma, piemēram, ugunsdzēsības lidmašīnu, meklēšanas un glābšanas vienību, zāļu un medicīniskā personāla, izvietošanu.

Visbiežākās ārkārtas situācijas, saistībā ar kurām var aktivizēt EUCPM, ir slimību uzliesmojumi, dabas ugunsgrēki, plūdi, tropiskie cikloni, zemestrīces un konflikti. Kopš 2001. gada mehānisms ir aktivizēts vairāk nekā 800 reižu, no kurām 64 reizes bija 2025. gadā.

ES civilā aizsardzība

Konsulārā aizsardzība

Krīzes gadījumā ES pilsoņiem ir tiesības lūgt palīdzību jebkuras citas ES dalībvalsts vēstniecībai vai konsulātam trešā valstī, ja viņu pašu dalībvalstij tur nav diplomātiskās pārstāvniecības.

Palīdzību sniedz, ja pazaudēta vai nozagta pase vai personas apliecība, ja persona ir apcietināta vai aizturēta, kļuvusi par nozieguma upuri, iekļuvusi smagā nelaimes gadījumā vai saskārusies ar nopietnu slimību, kā arī repatriācijas vai miršanas gadījumā.