Skaidrojums par Padomes sanāksmēm

Viena Padome, 10 sastāvi

ES Padome ir atsevišķa juridiska persona. Tomēr praksē ministri tiekas Padomē dažādās tematiskās grupās, ko dēvē par Padomes sastāviem.

10 Padomes sastāvi tiek organizēti pa politikas jomām. Valstu ministri, kuriem valsts līmenī ir attiecīgais portfelis, kas atbilst Padomes sastāva politikas jomai, sanāk kopā, lai apspriestu politiku un pieņemtu tiesību aktus attiecīgajā jomā.

Padomes sanāksmes notiek par ekonomikas un finanšu jautājumiem, vidi, enerģētiku, tieslietām utt. – katrā no tām sanāk par attiecīgo politikas jomu atbildīgie ES dalībvalstu ministri.

Kas piedalās Padomes sanāksmēs

Ministri no visām ES dalībvalstīm

Padomes sanāksmēs piedalās ministru līmeņa pārstāvji no katras ES dalībvalsts valdības. Tie var būt ministri vai valsts sekretāri.

Piemēram, tieslietu ministri piedalās Tieslietu un iekšlietu padomē un finanšu ministri – Ekonomikas un finanšu padomē.

Kā dalībvalstu valdību pārstāvji tie var uzņemties saistības savas valdības vārdā un balsot Padomes sanāksmēs.

Priekšsēdētājs: rotējošā prezidentūra

Padomes sastāvu sanāksmes vada tās dalībvalsts atbildīgais ministrs, kura attiecīgajā pusgadā rotācijas kārtībā pilda Padomes prezidentvalsts pienākumus.

Tas attiecas uz visām Padomes sanāksmēm, izņemot Ārlietu padomi, kurai ir pastāvīgs priekšsēdētājs – Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Padomes prezidentvalsts arī nosaka Padomes sastāvu vispārējo darba programmu un saistībā ar savām darbībām organizē neformālas ministru sanāksmes.

• ES Padomes prezidentūra
• ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos

Eiropas komisāri un citi viesi

Padomes sanāksmēs tiek aicināti piedalīties arī Eiropas komisāri, kuri atbild par politikas jomām, kas ietilpst attiecīgo sastāvu kompetencē.

Padomes sanāksmē var uzaicināt piedalīties pārstāvjus no citām ES iestādēm, piemēram, no Eiropas Centrālās bankas vai aģentūrām, pārstāvjus no trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām vai citus viesus.

Kas notiek Padomes sanāksmēs

Padomes sanāksmēs visu dalībvalstu ministri apspriež un pieņem ES tiesību aktus, koordinē rīcībpolitikas un izstrādā ārpolitiku.

Ministru uzdevums ir strādāt, lai kopējām problēmām rastu ES līmeņa risinājumus, ņemot vērā atsevišķo valstu konkrētās intereses. Tam bieži vien ir nepieciešama elastība un kompromiss.

Padomes lēmumi

Katrai Padomes sanāksmei ir sanāksmes darba kārtība, kurā ir uzskaitīti apspriežamie vai izlemjamie jautājumi.

Tā kā juridiski Padome ir atsevišķa juridiska organizācija, jebkurā no tās 10 sastāviem var pieņemt Padomes tiesību aktu, kas ir citas politikas jomas sastāva kompetencē.

Padome lēmumus pieņem balsojot. Padomes sanāksmju rezultāti var būt leģislatīvi, politiski vai administratīvi lēmumi.

ES tiesību aktu pieņemšana

Diskusija vai balsojums par tiesību akta priekšlikumu. Tas ietver tā dēvēto “vispārējo pieeju” (Padomes nostāja).

Secinājumi un rezolūcijas

Secinājumi, ieteikumi, paziņojumi un rezolūcijas, ar ko nosaka politiskas saistības vai nostājas.

Citi akti

Kandidātu izvirzīšana un iecelšana oficiālos ES amatos, iestāžu nolīgumi.

Padomes sanāksmju galvenie rezultāti ir pieejami iepriekšējo sanāksmju kalendārā. Kad Padome pieņem ES tiesību aktus, Padomes balsojuma rezultāti tiek automātiski publiskoti.

• Iepriekšējo Padomes sanāksmju kalendārs
• Atklāto balsojumu rezultāti

Kā Padomes sanāksmes tiek sagatavotas

Padomes sanāksmes sagatavo visu dalībvalstu vēstnieki ES Pastāvīgo pārstāvju komitejā (Coreper) un citas valstu amatpersonas, kā arī eksperti dažādās darba grupās un komitejās. Šajās sanāksmēs viņi sagatavo pamatu visiem Padomes lēmumiem.

1. 1

   Darba grupas

   Katru tiesību akta priekšlikumu vai politisko apņemšanos vispirms tehniskā līmenī specializētās darba grupās izskata visu dalībvalstu eksperti.

2. 2

   Pastāvīgo pārstāvju komiteja

   ES vēstnieki, strādājot saskaņā ar savas valsts valdības sniegtajām instrukcijām, ievēro Padomes sanāksmju darba kārtību un meklē kopīgu pamatu, par ko viņi var vienoties.

   Tas ir būtisks pēdējais posms, lai varētu netraucēti organizēt Padomes sanāksmes.

3. 3

   Padome

   Visbeidzot, ministri pieņem lēmumus Padomes sanāksmēs. Attiecībā uz vissensitīvākajiem politiskajiem jautājumiem viņi varētu arī apspriesties un panākt vienošanos Padomē.

Šajā daudzlīmeņu struktūrā, kurā dažādā statusā ir iesaistīti pārstāvji no katras ES dalībvalsts, var apspriest un izskatīt tiesību aktu priekšlikumus ar galīgo mērķi atvieglot Padomei ES tiesību aktu pieņemšanu un lēmumu pieņemšanu.

• Kā tiek organizēts Padomes darbs

Kā izskatās Padomes sanāksmes darba kārtība?

Padomes sanāksmju darba kārtība ir sadalīta “A” punktos un “B” punktos. Katrā sadaļā var būt gan leģislatīvo aktu apspriešana, gan neleģislatīvi jautājumi.

“A” punkti ir punkti, kas Padomes sanāksmē nav jāapspriež.

Parasti aptuveni divas trešdaļas Padomes darba kārtības punktu ir “A” punkti. Ja Pastāvīgo pārstāvju komitejai ir izdevies noslēgt apspriedes par priekšlikumu, tas tiek iekļauts Padomes darba kārtībā kā “A” punkts – tas nozīmē, ka ir paredzēts panākt vienošanos bez debatēm. Tomēr pēc vienas vai vairāku dalībvalstu lūguma diskusijas par šiem punktiem var atsākt.

Darba kārtības “A” punktu var pieņemt jebkurš Padomes sastāvs neatkarīgi no jautājuma.

“B” punkti ir punkti, par kuriem Padomes sanāksmē ir paredzētas apspriedes. Padomes darba kārtības “B” daļā tiek iekļauti jautājumi,

• kuri ir palikuši neizlemti pēc iepriekšējām Padomes sanāksmēm,
• par kuriem nav panākta vienošanās ne Pastāvīgo pārstāvju komitejā, ne darba grupas līmenī,
• kuri ir politiski pārāk sensitīvi un tāpēc nav atrisināmi zemākā līmenī.

Padomes sanāksmju darba kārtības tiek publicētas savlaicīgi, un tās ir atrodamas arī Padomes sanāksmju kalendārā.

• Padomes sanāksmju darba kārtības

Kad un kur notiek Padomes sanāksmes

Padomes sanāksmes notiek regulāri. Daži Padomes sastāvi tiekas katru mēnesi, daži – aptuveni 3–4 reizes gadā, un daži – pēc “ad hoc” principa. Katru gadu notiek aptuveni 70–80 Padomes sanāksmes.

Lielākā daļa sanāksmju ilgst vienu pilnu dienu, lai gan dažas ilgst pusi dienas un dažas ir divu dienu ilgas sesijas.

Padomes sanāksmes notiek Briselē, izņemot aprīli, jūniju un oktobri, kad tās notiek Luksemburgā.

Skatīt arī