"Mēs izmantojam sīkdatnes, lai nodrošinātu jums labāku pārlūkošanas pieredzi. Nepieciešamās sīkdatnes ir vajadzīgas Padomes tīmekļa vietnes būtisko elementu atbalstam. Neobligātās sīkdatnes palīdz mums sagatavot anonīmus un apkopotus statistikas ziņojumus, lai labāk apmierinātu jūsu vajadzības.
Ar jūsu atļauju mēs izmantosim sīkdatnes, lai sagatavotu apkopotus, anonīmus datus par to, kā apmeklētāji pārlūko mūsu tīmekļa vietni un kādi ir viņu paradumi. Mēs izmantosim šos datus, lai jūs gūtu labāku pieredzi mūsu tīmekļa vietnes pārlūkošanā.
Ārlietu padome (Aizsardzība), 2026. gada 28. septembris
Galvenie rezultāti
Ārlietu padome, kurā tikās aizsardzības ministri, notika Briselē, un to vadīja ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Kaja Kallasa (Kaja Kallas).
ES atbalsts Ukrainai
ES aizsardzības ministri apsprieda ES militāro atbalstu Ukrainai, ņemot vērā jaunākos notikumus uz vietas un noritošos diplomātiskos centienus panākt taisnīgu un ilgstošu mieru, kas ir balstīts uz stingrām drošības garantijām.
Uz neformālu viedokļu apmaiņu ar videokonferences starpniecību ES ministriem pievienojās Ukrainas aizsardzības ministrs Jevheņijs Hmara (Evgeniy Khmara). Ukrainas ministrs iepazīstināja ar steidzamākajām kaujas lauka un finansiālajām vajadzībām un perspektīvām attiecībā uz sadarbības attīstīšanu un Ukrainas uzņēmumu integrēšanu Eiropas aizsardzības tehnoloģiskajā un industriālajā bāzē.
Pēc tam notikušajā ministru diskusijā uzmanība tika pievērsta gaisa aizsardzībai, Eiropas Miera mehānismam (EMM), Krievijas ēnu flotei un ES militārās palīdzības misijai Ukrainas atbalstam (EUMAM).
Pretgaisa aizsardzība joprojām ir Ukrainas galvenā prioritāte. Mēs piedzīvojam uzbrukumus katru dienu. Ukrainas aizsardzības ministrs Hmara vēlreiz skaidri uz to norādīja.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Ministri izvērtēja centienus stiprināt Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas. Augstā pārstāve atgādināja, ka Ukrainas atbalsta aizdevuma ietvaros jau ir apstiprināti iepirkuma plāni 28,3 miljardu EUR vērtībā, tostarp attiecībā uz “Patriot” raķešu iegādi nākotnē. Ministri arī uzsvēra, ka ir vajadzīgas tūlītējas piegādes no esošajiem krājumiem un ir jāpalielina ražošanas jauda.
Padome nesen vienojās militārajam atbalstam Ukrainai no Eiropas Miera mehānisma mobilizēt 6,6 miljardus EUR. Augstā pārstāve uzsvēra, ka EMM joprojām ir viens no galvenajiem ES instrumentiem Ukrainas atbalstam, un paziņoja par diskusijām ar dalībvalstīm par mehānisma papildināšanu pēc tā pašreizējā finansēšanas cikla.
Attiecībā uz militāro apmācību ministri vienojās par “EUMAM Ukraine” stratēģiskās pārskatīšanas pirmo soli, misijas pilnvaras pagarinot vēl par diviem gadiem. Misija Kijevā arī izveidos koordinācijas vienību, lai stiprinātu militāro izglītību un veicinātu kaujaslaukā gūto mācību apmaiņu.
Visbeidzot, Augstā pārstāve sniedza ministriem jaunāko informāciju par jūras KDAP centieniem apkarot Krievijas ēnu flotes darbības, tostarp aizdomīgu kuģu karoga pārbaudes uz paša kuģa.
Padomē notika viedokļu apmaiņa par situāciju Tuvajos Austrumos un tās ietekmi uz Eiropas aizsardzību un drošību, tostarp kuģošanas brīvību, par Krievijas pieaugošo hibrīdkampaņu un par gaidāmo Aizsardzības iepirkuma direktīvas pārskatīšanu.
ES aizsardzības ministri izvērtēja dažādas diplomātiskās iniciatīvas attiecībā uz kuģošanas brīvību caur Hormuza šaurumu un Bābelmandeba šaurumu, kā arī kuģošanu Sarkanajā jūrā. Turklāt Augstā pārstāve sniedza jaunāko informāciju par operāciju “EUNAVFOR ASPIDES” un nepieciešamību pēc papildu valsts līdzekļiem, lai nodrošinātu, ka operācija var efektīvi atbalstīt kuģošanas brīvību Bābelmandeba šaurumā.
Ministri arī pauda arvien lielākas bažas par Krievijas pieaugošo hibrīdkampaņu, kuras mērķis ir vājināt Eiropas vienotību un solidaritāti. Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta ES līmeņa reaģēšanas iespējām, tostarp nesen izziņotajam ārkārtas drošības protokolam, vajadzības gadījumā turpinot koordināciju ar NATO un uzlabojot attiecīgos ES rīcībā esošos instrumentus.
Krievija joprojām turpina veikt kaitniecības un ļaunprātīgas dedzināšanas aktus un arī turpina gaisa telpas pārkāpumus. No ES puses noteiktās sankcijas pret vainīgajiem un Krievijas diplomātu izraidīšana Krievijai rada neērtības, tomēr mums ir jāizvērtē, ko mēs varētu darīt vēl.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
Komisija sniedza jaunāko informāciju par darbu pie Aizsardzības iepirkuma direktīvas pārskatīšanas. Sanāksme ministriem bija iespēja sniegt Komisijai turpmākas norādes.
Citi jautājumi un citi lēmumi
Sadaļā “Citi jautājumi” Dānija sniedza jaunāko informāciju par Grenlandi, ņemot vērā jaunākos notikumus, tostarp nolīgumu, kas nesen noslēgts starp Dāniju, Grenlandi un Amerikas Savienotajām Valstīm, lai grozītu un papildinātu 1951. gada Aizsardzības nolīgumu.
Padome apstiprināja pirmos piecus Eiropas aizsardzības kopīgu interešu projektus, kas paredzēti Eiropas Aizsardzības industrijas programmā (EAIP).
Padome arī nolēma atjaunot ES Robežu palīdzības misijas Rafas šķērsošanas punktā (EUBAM Rafah) un ES Policijas misijas palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) pilnvaras uz deviņiem mēnešiem līdz 2027. gada 30. jūnijam.
Padome arī nolēma stiprināt ES arhitektūru reaģēšanai uz kosmosa apdraudējumiem, lai reaģētu uz bezatbildīgas un naidīgas rīcības kosmosa operacionālajā telpā pieaugumu.
Tajā pašā dienā Padome nolēma piemērot sankcijas vēl desmit personām un 17 vienībām par Ukrainas bērnu sistemātisku nelikumīgu deportāciju uz Krieviju, kā arī noteikt ierobežojošus pasākumus 10 Krievijas personām par aizliegumu Valsts domes vēlēšanās piedalīties opozīcijas partijai “Yabloko”.
Pirms šodienas Ārlietu padomes aizsardzības sanāksmes sākuma ministru līmenī sasauktā Eiropas Aizsardzības aģentūras (EAA) valde atzinīgi novērtēja viedokļu apmaiņu par pirmo ikgadējo aizsardzības gatavības ziņojumu, ko EAA bija sagatavojis pirms Eiropadomes 15. un 16. oktobra sanāksmes, un apmainījās viedokļiem par to. Valde arī apstiprināja Aģentūras stiprināšanas otro posmu, pamatojoties uz pakāpenisku pieeju, ar kuru iepazīstināja 2026 gada maijā.
Eiropai ir būtiski jāmaina aizsardzības investīciju, spēju attīstības, inovācijas un rūpniecisko spēju mērogs un temps.
Kaja Kallasa, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos un Ārlietu padomes priekšsēdētāja
