Skip to content

Ārlietu padome

Ārlietu padome (FAC) nodrošina Eiropas Savienības ārējās darbības vienotību, konsekvenci un efektivitāti.

Ārlietu padome ir atbildīga par ES ārpolitiku un pārvalda ES diplomātiskās attiecības ar pārējo pasauli.

Tā lemj par drošības un aizsardzības jautājumiem, slēdz tirdzniecības nolīgumus un veido starptautiskas partnerības.

Stilizēts Zemes atveidojums. Labajā pusē redzamas ES karoga zvaigznes.

Ārlietu padomes darba jomas

Padome pieņem lēmumus ar mērķi stiprināt ES aizsardzības industriju un tās militārās spējas, kā arī citus ar aizsardzību saistītus pasākumus.

Padome veido ES nostāju pasaules tirdzniecībā, un tai ir izšķiroša nozīme tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm un reģioniem.

Padome veido ES attīstības sadarbības politiku un starptautiskās partnerības, tostarp ar stratēģijas “Global Gateway” palīdzību.

Padome lemj par ES reaģēšanu uz krīzēm visā pasaulē, piemēram, saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu un krīzēm Gazā, Afganistānā, Venecuēlā un Sudānā.

Padome pieņem sankcijas, kas vērstas pret personām un vienībām, kuras ir atbildīgas par noteiktām darbībām, piemēram, terorismu vai teritoriālās integritātes graušanu un apdraudēšanu.

Padome veicina cilvēktiesības visā pasaulē, nosaka ES stratēģiskās prioritātes ANO forumos un pieņem sankcijas saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem.

Nesen apspriestais

Stilizēta Ukrainas karte pārklāta ar Ukrainas karoga krāsām. Labajā pusē redzamas ES karoga zvaigznes.
Krievijas karš pret Ukrainu

Krievijas karš pret Ukrainu

Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika

Tuvie Austrumi un Ziemeļāfrika

Eiropas aizsardzības gatavība

Eiropas aizsardzības gatavība

Kā strādā Ārlietu padome?

Ārlietu padomē sanāk kopā visu dalībvalstu ministri, kas atbild par ārlietām, aizsardzību, tirdzniecību vai attīstību. Atkarībā no darba kārtības tā tiekas četros dažādos sastāvos.

Ārlietas

Ārlietu padomes (FAC) sastāvā ir ES ārlietu ministri. Tā tiekas aptuveni reizi mēnesī – galvenokārt Briselē un dažas reizes gadā Luksemburgā. To vada ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Ārlietu ministri divreiz gadā tiekas arī neformālā sanāksmē, kas pazīstama kā “Gimnihas” sanāksme.

Aizsardzība

FAC (Aizsardzība) sastāvā ir ES aizsardzības ministri, kuri dažās dalībvalstīs var būt ārlietu ministri. Tā tiekas vismaz reizi pusgadā, un to vada ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Tirdzniecība

FAC (Tirdzniecība) sastāvā ir ES tirdzniecības ministri, kuri dažās dalībvalstīs var būt ārlietu vai ekonomikas ministri. Tā tiekas vismaz reizi pusgadā, un to vada ES Padomes rotējošā prezidentvalsts. Turklāt tā tiekas līdztekus ikgadējai PTO ministru sanāksmei.

Attīstība

FAC (Attīstība) sastāvā ir ES attīstības ministri, kuri dažās dalībvalstīs var būt ārlietu ministri. Tā tiekas vismaz reizi pusgadā, un to vada ES Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos.

Ārlietu padome īsteno Eiropadomes noteiktās stratēģiskās pamatnostādnes ārlietu jautājumos. Sanāksmēs piedalās arī attiecīgie Eiropas komisāri.

Ārlietu padomes darbu sagatavo Pastāvīgo pārstāvju komiteja, kuras sastāvā ir dalībvalstu valdību pastāvīgie pārstāvji un kuru atbalsta Politikas un drošības komiteja (PDK) un aptuveni 30 specializētas darba grupas.

Ārlietu padomes priekšsēdētājs

Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos īsteno ES kopējo ārpolitiku un drošības politiku un vada Ārlietu padomi.

Pašreizējā Augstā pārstāve ir Kaja Kallasa (Kaja Kallas). Viņa ir arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietniece un Eiropas Ārējās darbības dienesta – ES diplomātiskā dienesta – vadītāja.

Kaja Kallasa aiz runātāja pults preses konferencē.
ES Augstā pārstāve Kaja Kallasa

Darba programma Īrijas prezidentūras laikā

Prezidentvalsts Īrijas prioritātes ietver atbalstu Ukrainai, mieru un drošību Tuvajos Austrumos, aizsardzības gatavību, kiberdrošību, noturību pret hibrīddraudiem, jūras drošību, globālās partnerības, tirdzniecības politiku, attīstības sadarbību un humāno palīdzību.

Prezidentvalsts Īrija cieši sadarbojas ar Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai stiprinātu ES kā principiāla globāla rīcībspēka lomu, uzturētu noteikumos balstītu starptautisko kārtību un veicinātu cilvēktiesības, demokrātiju un tiesiskumu.

Kontaktinformācija presei

Ja neesat žurnālists, savu pieprasījumu, lūdzu, sūtiet sabiedrības informēšanas dienestam.

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 8. jūlijs