Skaidrojumi

Pēc “Brexit” ES un Apvienotā Karaliste ir risinājušas sarunas par nolīgumu kopumu, lai virzītu un reglamentētu turpmākās ES un Apvienotās Karalistes attiecības. Šie nolīgumi aizsargā pilsoņu tiesības, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci un sadarbības turpināšanu.

Eiropadomes 2026. gada marta sanāksmē ES līderi vienojās par konkrētu pasākumu programmu ar vērienīgiem termiņiem ES konkurētspējas, noturības un stratēģiskās autonomijas stiprināšanai.

Kā ES kļūs energoefektīvāka? ES nosaka jaunus energoefektivitātes un energotaupības mērķrādītājus.

Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu ES klimata mērķa sasniegšana, proti, līdz 2030. gadam samazināt ES emisijas vismaz par 55 %, ir juridisks pienākums. ES dalībvalstis ir izstrādājušas jaunu tiesību aktu, lai sasniegtu un panāktu šo mērķi, proti, ka ES līdz 2050. gadam kļūst klimatneitrāla.

Ņemot vērā Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, ES ir īstenojusi vairākas iniciatīvas Ukrainas enerģētiskās drošības, kā arī valsts infrastruktūras, savienojamības un transporta nozares atbalstam.

Pāreja uz tīru enerģiju ir obligāts priekšnoteikums cīņai pret klimata pārmaiņām un iespēja palielināt enerģētisko neatkarību.

ES vēlas stiprināt savu enerģētikas infrastruktūru un pārrobežu starpsavienojumus nolūkā palielināt konkurētspēju un sasniegt savus klimata mērķus.

Uzziniet, cik daudz naftas ES importē, kuras valstis ir ES galvenie tirdzniecības partneri un kuras nozares Eiropas Savienībā izmanto visvairāk naftas.

Laikā, kad pieaug nestabilitāte, ES rīkojas apņēmīgi, lai stiprinātu savu konkurētspēju un tādējādi nodrošinātu savu iedzīvotāju labklājību un drošību.

Uzziniet vairāk par ES dalībvalstu gāzes uzglabāšanas jaudu un pazemes gāzes rezervju piepildījuma līmeni Eiropas Savienībā.