Kāds gāzes apjoms tiek uzglabāts ES dalībvalstīs?

Reaģējot uz enerģētisko krīzi, ko 2022. gadā izraisīja Krievijas iebrukums Ukrainā un gāzes piegāžu Eiropai izmantošana par ieroci, ES veica pasākumus gāzes rezervju palielināšanai. Turpmākajos gados ES izdevās nodrošināt bagātīgas gāzes rezerves krietni pirms ziemas iestāšanās.

Tagad, kad enerģētiskās krīzes kulminācija ir aiz muguras, gāzes rezerves atkal ir samazinājušās, bet 2025. gadā tās joprojām pārsniedza 2021. gada vidējo rādītāju.

Teksta versija

Līniju diagrammā ir salīdzināts gāzes krātuvju līmenis 2021.–2025. gada laikā. 2022., 2023. un 2024. gadā vidējais uzglabāšanas līmenis bija daudz augstāks nekā 2021. gadā. 2022. gadā mērķis, kas ir 80 % no piepildījuma, tika sasniegts augustā. 2023. gadā gāzes uzglabāšanas jauda pārsniedza 80 % no piepildījuma no jūlija un vairāk nekā 90 % – no augusta. 2024. gadā 90 % slieksnis jau bija sasniegts līdz augustam. 2025. gadā rezervju līmenis bija zemāks – daļēji tāpēc, ka ziema Eiropā bija salīdzinoši barga, taču tas lielākoties saglabājās virs 2021. gada vidējiem rādītājiem.

Šie dati iegūti no “Gas Infrastructure Europe”.

Katras dalībvalsts gāzes uzglabāšanas jauda un piepildījuma līmenis

Lielākajai daļai ES dalībvalstu savā teritorijā ir gāzes krātuves. Uzglabāšanas jauda piecās valstīs (Austrijā, Francijā, Itālijā, Nīderlandē un Vācijā) veido līdz pat divām trešdaļām no ES kopējās kapacitātes.

Saskaņā ar regulu par gāzes uzglabāšanu valstīm, kurām nav savu krātuvju, ir jāuzglabā 15 % no to ikgadējā gāzes patēriņa krājumos, kas atrodas citās dalībvalstīs, un tādējādi tām ir piekļuve citās dalībvalstīs uzglabātajām gāzes rezervēm. Šis mehānisms uzlabo gāzes piegāžu Eiropas Savienībai drošību un nodrošina finansiālā sloga sadalījumu ES uzglabāšanas jaudas izpildes ziņā. Dalībvalstis, kurām ir mazāka uzglabāšanas jauda, savu rezervju nodrošināšanai sadarbojas ar tām dalībvalstīm, kurām ir lielākas krātuves.

Diagrammā ir parādīta katras ES dalībvalsts gāzes uzglabāšanas jauda 2026. gada 8. martā.

Teksta versija

Diagrammā ir parādīta katras ES dalībvalsts gāzes uzglabāšanas jauda, uzglabātās gāzes daudzums un piepildījuma līmenis 2026. gada 8. martā.

Francija, Itālija, Nīderlande un Vācija ir valstis ar vislielāko uzglabāšanas jaudu.

Kiprā, Igaunijā, Somijā, Grieķijā, Īrijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā un Slovēnijā gāzes krātuvju nav. Taču saskaņā ar gāzes uzglabāšanas regulu, lai nodrošinātu šo valstu gāzes rezerves, tām ir jāvienojas par solidaritātes mehānismiem ar citām dalībvalstīm.

Šie dati iegūti no “Gas Infrastructure Europe”.

* Uzglabāšanas līmenis var pārsniegt 100 %, jo iekārtu kapacitāte ne vienmēr atbilst objektu fiziskajai jaudai.

Īsumā par gāzes uzglabāšanas noteikumiem

2022. gada jūnijā ES veica pasākumus gāzes rezervju palielināšanai, lai nodrošinātu pietiekamu piegādi un aizsargātu iedzīvotājus no augstām enerģijas cenām, ņemot vērā neprovocēto Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kas bija radījusi nopietnus traucējumus enerģijas tirgos.

Šie noteikumi par gāzes rezervēm paredzēja, ka ES dalībvalstīm ir jānodrošina, lai uzglabāšanas jauda Eiropas Savienībā katru gadu pirms aukstākajiem mēnešiem tiktu piepildīta vismaz 90 % apmērā un lai visā ES ar uzglabāto gāzi dalītos solidaritātes garā.

Padome 2025. gada jūlijā pieņēma noteikumu pagarinājumu par diviem gadiem un ieviesa papildu elastību, kas ļauj dalībvalstīm pielāgoties pastāvīgi mainīgajiem tirgus apstākļiem un apkarot iespējamas tirgus manipulācijas:

spēkā esošais saistošais mērķrādītājs, proti, 90 %, attiecībā uz gāzes uzglabāšanu tiek paturēts spēkā, taču paredzot elastību, ka minēto rādītāju var sasniegt jebkurā laikā no 1. oktobra līdz 1. decembrim;
ir ieviesta elastīguma rezerve 10 % apmērā, lai nosegtu grūtības uzglabāšanas jaudas piepildīšanā, un Komisija ilgstošu nelabvēlīgu tirgus apstākļu gadījumā elastīguma rezervi piepildījuma mērķrādītājam var palielināt par vēl papildu 5 %.