Euro - Consilium

Euro ir vispamanāmākais Eiropas integrācijas elements.

Ieviests 1999. gadā kā valūta grāmatvedības vajadzībām, euro banknošu un monētu veidā tika laists apgrozībā 2002. gada 1. janvārī.

Šodien euro ir oficiālā valūta 21 ES valstī, kas kopā veido eurozonu.

ES valstis eurozonā

Euro ir oficiālā valūta Austrijā, Beļģijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Īrijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.

Bulgārija ir pēdējā valsts, kas ir pievienojusies eurozonai, ieviešot vienoto valūtu ar 2026. gada 1. janvāri.

Virziet peles kursoru pāri kartei, lai redzētu, kad katra eurozonas dalībvalsts ieviesa euro.

Teksta versija

Laiks, kad katra eurozonas dalībvalsts ieviesa euro:

Austrija 1999. gadā

Beļģija 1999. gadā

Bulgārija 2026. gadā

Horvātija 2023. gadā

Kipra 2008. gadā

Igaunija 2011. gadā

Somija 1999. gadā

Francija 1999. gadā

Vācija 1999. gadā

Grieķija 2001. gadā

Īrija 1999. gadā

Itālija 1999. gadā

Latvija 2014. gadā

Lietuva 2015. gadā

Luksemburga 1999. gadā

Malta 2008. gadā

Nīderlande 1999. gadā

Portugāle 1999. gadā

Slovākija 2009. gadā

Slovēnija 2007. gadā

Spānija 1999. gadā

Kā ES valstis pievienojas eurozonai

Lai pievienotos eurozonai, valstij ir jāizpilda konkrēti nosacījumi, kas pazīstami kā “Māstrihtas konverģences kritēriji”. Šīs ekonomiskās un juridiskās prasības tika noteiktas 1992. gadā ar Māstrihtas līgumu, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis ir gatavas ieviest euro un netraucēti darboties eurozonā.

Ekonomiskās prasības

Zema inflācija

Inflācijas līmenis nedrīkst par vairāk nekā 1,5 procentpunktiem pārsniegt inflācijas līmeni trijās dalībvalstīs ar labākajiem rādītājiem.

Stabili valūtas kursi

Valstij jābūt vismaz divus gadus dalībai valūtas kursa mehānismā bez nopietnām novirzēm.

Publisko finanšu stabilitāte

Valstij nevajadzētu piemērot pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru.

Ilgtspējīga procentu likme

Ilgtermiņa procentu likmei nevajadzētu par vairāk nekā diviem procentpunktiem pārsniegt likmi trijās dalībvalstīs, kurām cenu stabilitātes ziņā ir vislabākie rādītāji.

Kas lemj par euro ieviešanu?

Lēmumu par to, vai valsts var ieviest euro, pieņem ES Padome. Lēmuma pamatā ir:

Komisijas priekšlikums,
eurozonas dalībvalstu ieteikums,
konsultācija ar Eiropas Parlamentu,
diskusija Eiropadomē.

Euro pasaulē

Euro ir otrā visvairāk izmantotā valūta pasaulē, un tās ietekme sniedzas tālu aiz ES robežām. Daudzas valstis un teritorijas visā pasaulē ir tieši vai netieši piesaistījušas savu valūtu euro.

Euro starptautiskā nozīme

Digitālais euro

Arvien digitālākā pasaulē ES apsver iespēju ieviest “digitālo euro”, lai vienoto valūtu pielāgotu nākotnes vajadzībām, ļaujot tai reaģēt uz mainīgajām maksājumu metodes preferencēm un stiprināt Eiropas autonomiju un noturību.

Digitālais euro būtu digitāls Eiropas Centrālās bankas emitēts centrālās bankas naudas veids.

Digitālais euro papildinātu skaidru naudu, nevis aizstātu to, nodrošinot drošu, viegli lietojamu un lētu veidu, kā cilvēkiem veikt digitālos maksājumus visā eurozonā.

Ceļā uz digitālo euro

Eurogrupas loma

Eurogrupa ir neformāla eurozonas dalībvalstu finanšu ministru sanāksme, kurā viņi apspriež ar euro saistītus jautājumus.

Tās uzdevums ir nodrošināt, ka eurozonas valstis koordinē savu ekonomikas un budžeta politiku, lai veicinātu apstākļus spēcīgākai ekonomikas izaugsmei.