Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

Kas ir pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra?

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra (PBDNP) ir mehānisms, kas paredzēts, lai nodrošinātu, ka ES dalībvalstis atkal ievēro vai saglabā sava valdības budžeta disciplīnu.

Ekonomikas un budžeta politika dalībvalstīm ir ļoti svarīga. Dalībvalstis to uzskata par vispārsvarīgu jautājumu. Lai ierobežotu valdības budžeta deficītu un parādu, dalībvalstis ir vienojušās par atsauces vērtībām, ko tās ir nostiprinājušas ES līgumos: deficīta attiecībai – 3 % un parāda attiecībai – 60 %. Minētās attiecības vienmēr aprēķina attiecībā pret dalībvalsts IKP.

Atsauces vērtība ir:

Visām dalībvalstīm ir jāizvairās no minēto atsauces vērtību pārsniegšanas. Tām ir jāizvairās no pārmērīga valsts budžeta deficīta un jāsamazina pārmērīgs parāds.

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras mērķis ir nepieļaut pārmērīgu valsts budžeta deficītu un, ja tāds rodas, veicināt tā tūlītēju koriģēšanu. PBDNP noteikumi ir izklāstīti Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) korektīvajā daļā, kura nesen tika pārskatīta.

• Ekonomikas pārvaldības sistēma
• Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. pants

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras posmi

ES jaunajā ekonomikas pārvaldības sistēmā, kas ir spēkā kopš 2024. gada 30. aprīļa, ir mainīts PBDNP īstenošanas veids.

Process ietver vairākus svarīgus posmus.

Ja dalībvalsts pārsniedz deficīta vai parāda atsauces vērtības vai ir risks, ka tās tuvākajā laikā tiks pārsniegtas, Komisija sagatavo ziņojumu, kurā tā sniedz analīzi par to, vai attiecīgajā dalībvalstī ir pārmērīgs budžeta deficīts.

Ja, ņemot vērā visus būtiskos faktorus, Komisija uzskata, ka pret dalībvalsti ir pamatoti sākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, tā attiecīgi informē Padomi un ierosina Padomei pieņemt lēmumu, ar ko konstatē, ka attiecīgajā dalībvalstī ir pārmērīgs budžeta deficīts.

Pēc Komisijas priekšlikuma Padome izskata visus attiecīgās dalībvalsts apsvērumus un pēc tam pieņem lēmumu, kurā ietverts vispārējs izvērtējums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

Ja Padome secina, ka pārmērīgs budžeta deficīts pastāv, tā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņem ieteikumu, kurā izklāstīts, kā situācija būtu jānovērš. Ieteikums var ietvert korektīvu skaitliskā izteiksmē izteiktu budžeta virzību un termiņu.

Pēc tam attiecīgajai dalībvalstij sešu mēnešu laikā ir jāveic vajadzīgie pasākumi.

Ja noteiktajā termiņā nav veikti efektīvi pasākumi vai ja dalībvalsts neievēro ieteikumu, Padome var piemērot sankcijas, tostarp eurozonas dalībvalstīm, nosakot naudas sodu līdz 0,05 % no iepriekšējā gada IKP.

Naudas sods ir jāmaksā reizi sešos mēnešos, līdz Padome izvērtē, ka attiecīgā dalībvalsts ir veikusi efektīvus pasākumus. Ja dalībvalsts turpina to neievērot, Padomei ir tiesības sankcijas pastiprināt.

Balsošanas noteikumi

Padomes lēmumus un ieteikumus pieņem saskaņā ar īpašiem balsošanas noteikumiem.

Attiecīgajai dalībvalstij balsstiesību nav.

Kvalificēts balsu vairākums ir sasniegts, ja vismaz 55 % Padomes locekļu, kuri pārstāv iesaistītās dalībvalstis, kas pārstāv vismaz 65 % šo dalībvalstu iedzīvotāju, balso “par”.



Jebkurā bloķējošajā mazākumā ir jābūt vismaz minimālajam Padomes locekļu skaitam, kuri pārstāv vairāk nekā 35 % iesaistīto dalībvalstu iedzīvotāju, papildus balsojot vienam loceklim.

• Balsošanas sistēma

Pašreizējās pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras

Uz budžeta deficītu balstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

Laikposmā no 2020. līdz 2023. gadam Covid-19 dēļ ES apturēja budžeta noteikumus visām dalībvalstīm, aktivizējot vispārējo izņēmuma klauzulu. Vispārējā izņēmuma klauzula vairs nav spēkā un nav bijusi spēkā kopš 2024. gada. Tāpēc ES ir atsākusi uz deficītu balstītās PBDNP procedūru saskaņā ar pārskatītās ekonomikas pārvaldības sistēmas jaunajiem noteikumiem.

Austrija

Padome 2025. gada 8. jūlijā nolēma sākt PBDNP pret Austriju. Lēmums tika pamatots ar Austrijas budžeta deficītu 4,7 % apmērā 2024. gadā. Līdztekus lēmumam Padome apstiprināja arī ieteikumu Austrijai, kurā izklāstīta neto izdevumu virzība un grafiks, kas būtu jāievēro, lai līdz 2028. gadam novērstu pārmērīgo budžeta deficītu.

Ieteikumā Austrijas neto izdevumu nominālā pieauguma temps ir noteikts šādi: 2,6 % 2025. gadā, 2,2 % 2026. gadā, 2,2 % 2027. gadā un 2,0 % 2028. gadā.

Beļģija

Padome pēc Komisijas ieteikuma 2024. gada 26. jūlijā sāka PBDNP pret Beļģiju. Minētā lēmuma pamatā bija Beļģijas budžeta deficīts 4,4 % apmērā 2023. gadā.

Padome 2025. gada 21. janvārī pieņēma ieteikumu, ar ko nosaka, ka Beļģijai līdz 2027. gadam jānovērš pārmērīga budžeta deficīta situācija. Ieteikumā Beļģijas neto izdevumu nominālā pieauguma temps ir noteikts šādi: 2,4 % 2025. gadā, 1,9 % 2026. gadā un 2,0 % 2027. gadā.

Padome 2025. gada 20. jūnijā pieņēma pārskatītu ieteikumu Beļģijai līdz 2029. gadam novērst tās pārmērīgo budžeta deficītu. Ar ieteikumu Beļģijas neto izdevumu nominālā pieauguma tempa robežvērtības tika grozītas šādi: 3,6 % 2025. gadā, 2,5 % 2026. gadā, 2,5 % 2027. gadā, 2,1 % 2028. gadā. un 2,1 % 2029. gadā.

Somija

Padome 2026. gada 20. janvārī sāka PBDNP pret Somiju. Lēmums bija pamatots, ņemot vērā Somijas budžeta deficītu 4,4 % apmērā 2024. gadā un plānoto budžeta deficītu 4,3 % apmērā 2025. gadā.

Savā ieteikumā Padome nosaka, ka Somijai būtu efektīvi jārīkojas un līdz 2026. gada 30. aprīlim jāiesniedz vajadzīgie pasākumi deficīta samazināšanai.

Ieteikumā Somijas neto izdevumu nominālā pieauguma temps ir noteikts šādi: 2,5 % 2026. gadā, 4,1 % 2027. gadā un 5,9 % 2028. gadā.

Francija

Padome pēc Komisijas ieteikuma 2024. gada 26. jūlijā sāka PBDNP pret Franciju. Lēmums tika pamatots ar Francijas budžeta deficītu 5,5 % apmērā 2023. gadā.

Padome 2025. gada 21. janvārī pieņēma ieteikumu, ar ko nosaka, ka Francijai līdz 2029. gadam jānovērš pārmērīga budžeta deficīta situācija. Ieteikumā Francijas neto izdevumu nominālā pieauguma temps ir noteikts šādi: 0,8 % 2025. gadā, 1,2 % 2026. gadā, 1,2 % 2027. gadā, 1,2 % 2028. gadā un 1,1 % 2029. gadā.

Itālija

Padome pēc Komisijas ieteikuma 2024. gada 26. jūlijā sāka PBDNP pret Itāliju. Lēmums tika pamatots ar Itālijas budžeta deficītu 7,4 % apmērā 2023. gadā.

Padome 2025. gada 21. janvārī pieņēma ieteikumu, ar ko izvirza noteikumu Itālijai līdz 2026. gadam novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju.

Ieteikumā Itālijas neto izdevumu nominālā pieauguma temps ir noteikts šādi: 1,3 % 2025. gadā un 1,6 % 2026. gadā.

Ungārija

Padome 2024. gada 26. jūlijā sāka PBDNP pret Ungāriju, ņemot vērā Ungārijas budžeta deficītu 6,7 % apmērā 2023. gadā.

Padome 18. februārī ieteica Ungārijai līdz 2026. gadam novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Ieteikumā Ungārijas neto izdevumu nominālā pieauguma temps ir noteikts šādi: 4,3 % 2025. gadā un 4,0 % 2026. gadā.

Polija

Padome pēc Komisijas ieteikuma 2024. gada 26. jūlijā sāka PBDNP pret Poliju, ņemot vērā tās budžeta deficītu 5,1 % apmērā 2023. gadā.

Padome 2025. gada 21. janvārī ieteica Polijai līdz 2028. gadam novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju. Ieteikumā Polijas neto izdevumu nominālā pieauguma temps ir noteikts šādi: 6,3 % 2025. gadā, 4,4 % 2026. gadā, 4,0 % 2027. gadā un 3,5 % 2028. gadā.

Slovākija

Padome pēc Komisijas ieteikuma 2024. gada 26. jūlijā sāka PBDNP pret Slovākiju. Lēmums tika pamatots ar Slovākijas budžeta deficītu 4,9 % apmērā 2023. gadā.

Padome 21. janvārī pieņēma ieteikumu, ar ko nosaka, ka Slovākijai līdz 2027. gadam jānovērš pārmērīga budžeta deficīta situācija.

Ieteikumā Slovākijas neto izdevumu nominālā pieauguma temps ir noteikts šādi: 3,8 % 2025. gadā, 0,9 % 2026. gadā un 1,6 % 2027. gadā.

Rumānija

Padome 2020. gada 3. aprīlī sāka PBDNP pret Rumāniju, lai novērstu tās pārmērīgo budžeta deficītu.

Padome 2024. gada 26. jūlijā konstatēja, ka pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra attiecībā uz Rumāniju būtu jāturpina, jo valsts nav efektīvi rīkojusies, lai novērstu budžeta deficītu.

Tā kā Rumānijā joprojām bija augsts valdības budžeta deficīts, kas pārsniedza Līgumos noteikto 3 % atsauces vērtību, Padome 2025. gada 20. jūnijā pieņēma jaunu lēmumu, ar ko konstatē, ka Rumānija nav efektīvi rīkojusies, reaģējot uz Padomes ieteikumiem.

Padome 2025. gada 8. jūlijā pārskatīja savu ieteikumu Rumānijai saskaņā ar tās pašreizējo PBDNP. Tāpēc Rumānijai bija efektīvi jārīkojas un līdz 2025. gada 15. oktobrim jāiesniedz vajadzīgie pasākumi deficīta samazināšanai un līdz 2030. gadam jāpabeidz PBDNP.

Ieteikumā Rumānijas neto izdevumu nominālā pieauguma temps ir noteikts šādi: 2,8 % 2025. gadā, 2,6 % 2026. gadā, 4,6 % 2027. gadā, 4,4 % 2028. gadā, 4,2 % 2029. gadā un 4,0 % 2030. gadā.

Uz parādu balstīta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visām dalībvalstīm ir jāsagatavo valsts vidēja termiņa fiskāli strukturālie plāni. Tajos jāietver neto izdevumu virzība.

Kamēr lielu parādu apgrūtinātas valstis ievēros savu neto izdevumu virzību, ko noteikusi Padome, panākot savu parādu ticamu samazināšanos un pietiekami strauji tuvojoties Līgumā noteiktajai atsauces vērtībai, pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tām netiks piemērota. Atbilstība tiks regulāri novērtēta.

Budžeta tendences

Visām ES dalībvalstīm ir jāievēro budžeta disciplīna, pamatojoties uz kritērijiem un atsauces vērtībām, kas noteiktas ES Līgumos. Konkrēti, to valsts budžeta deficīts nedrīkstētu pārsniegt 3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), un valsts parādam vajadzētu būt mazākam par 60 % no IKP.

Zemāk redzamajās diagrammās ir parādīts dalībvalstu sniegums attiecībā uz šīm divām robežvērtībām.

Deficīta attīstība sadalījumā pa dalībvalstīm (2013–2024)

Zemāk redzamajā diagrammā parādīts, kā katras ES dalībvalsts valdības budžeta deficīts laika gaitā ir mainījies attiecībā pret 3 % atsauces vērtību.

Parāda attīstība sadalījumā pa dalībvalstīm (2013–2024)

Zemāk redzamajā diagrammā ir atspoguļotas valsts parāda līmeņa izmaiņas katrā ES dalībvalstī salīdzinājumā ar 60 % atsauces vērtību.