Skaidrojumi

Kā ES kļūs energoefektīvāka? ES nosaka jaunus energoefektivitātes un energotaupības mērķrādītājus.

Saskaņā ar Eiropas Klimata aktu ES klimata mērķa sasniegšana, proti, līdz 2030. gadam samazināt ES emisijas vismaz par 55 %, ir juridisks pienākums. ES dalībvalstis ir izstrādājušas jaunu tiesību aktu, lai sasniegtu un panāktu šo mērķi, proti, ka ES līdz 2050. gadam kļūst klimatneitrāla.

ES ir ieviesusi noteikumu kopumu, lai efektīvāk pārvaldītu migrāciju un izveidotu kopēju Eiropas patvēruma sistēmu. Šī sistēma nodrošina efektīvas un vienotas procedūras, kā arī solidaritāti un taisnīgu atbildības sadali starp dalībvalstīm.

ES ir apņēmusies aizsargāt mežus un uzlabot to spēju izturēt klimata un vides problēmas.

Oglekļa ievedkorekcijas mehānisms nodrošina to, ka trešo valstu ražotāji, pārdodot preces ES, saskaras ar tādām pašām oglekļa izmaksām kā ES ražotāji.

ES un Ēģiptei ir ciešas un ilgstošas attiecības, un to sadarbība arvien pieaug. ES un Ēģiptes stratēģiskā partnerība koncentrējas uz sešiem pīlāriem, tostarp uz tirdzniecību.

Tiesību aktu kopumā ir ierosināti pasākumi, lai labāk savienotu uzņēmumus un ieguldītājus, uzlabotu finansējuma un ieguldījumu iespējas privātajiem ieguldītājiem un vēl vairāk integrētu kapitāla tirgus.

The EU regulation on asylum and migration management sets rules for determining which member state should examine an asylum application. It also ensures fair sharing of responsibility through a mandatory but flexible solidarity system.

ES ir ieviesusi noteikumus, lai ierobežotu izmaksas patērētājiem, zvanot un sūtot īsziņas uz citām ES valstīm un no tām, kā arī izmantojot datus un piekļūstot tiešsaistes saturam visā ES.

ES ir lielākā ārvalstu tiešā ieguldītāja Korejas Republikā, apsteidzot Japānu un ASV.