Mežu noturība un aizsardzība
ES ir apņēmusies aizsargāt mežus un uzlabot to spēju izturēt klimata un vides problēmas.
Mežu noturība un aizsardzība
Meži arvien vairāk saskaras ar spiedienu un riskiem, piemēram, kaitēkļiem, piesārņojumu un mežu ugunsgrēkiem, un tos visus pastiprina klimata pārmaiņas.
Padarīt mežus noturīgākus nozīmē palīdzēt tiem pielāgoties klimata pārmaiņām un kļūt izturīgākiem pret tādiem apdraudējumiem kā kaitēkļi, sausums un dabas ugunsgrēki.
Mežu aizsardzība ir nepieciešama, lai saglabātu bioloģisko daudzveidību, nodrošinātu ilgtermiņa produktivitāti un saglabātu dabiskās dzīvotnes.
ES noteikumi par mežiem
Mežu atbalstam ir ieviestas vairākas ES iniciatīvas un tiesību akti. To vidū ir:
- meža monitorings,
- noteikumi par meža reproduktīvo materiālu,
- dabas atjaunošana,
- noteikumi par neatmežojošiem izstrādājumiem,
- zemes izmantošanas un mežsaimniecības radīto emisiju samazināšana,
- meža stratēģija,
- meža finansējums.
Meža monitorings
Kvalitatīva un salīdzināma informācija par mežiem ir būtiska, lai:
- uzraudzītu mežiem radītos apdraudējumus un noslogojumu,
- uzlabotu to noturību pret riskiem,
- uzraudzītu progresu virzībā uz ES mērķrādītāju sasniegšanu bioloģiskās daudzveidības un klimata jomā,
- pieņemtu uz pierādījumiem balstītus politikas lēmumus un uzlabotu meža katastrofu novēršanu.
Tomēr pašreizējie dati par ES mežiem ir izkliedēti, nepilnīgi un novecojuši, un tā rezultātā pastāv ievērojams zināšanu trūkums.
Ar jaunu meža monitoringa tiesību aktu ES mērķis ir izveidot augstas kvalitātes monitoringa sistēmu, kurā ES līmenī vāc un kopīgo saskaņotu informāciju par mežiem, aptverot visus mežus un citas kokaugiem klātas zemes.
Sistēmas pamatā ir valstu inventarizācijas un ziņošanas shēmas, kurās tiek izmantots kopīgu rādītāju kopums, ar ko nodrošināt savlaicīgus un salīdzināmus meža datus un atjaunināt informāciju par dabiskiem traucējumiem un meža katastrofām.
Padome 2025. gada 24. jūnijā vienojās par savu nostāju sarunās ar Eiropas Parlamentu par jauno regulu (vispārēja pieeja). Pirms jaunie noteikumi var stāties spēkā, abiem ES likumdevējiem – Padomei un Parlamentam – ir jāvienojas par galīgo tekstu.
Meža reproduktīvais materiāls
Augstas kvalitātes sēklām un augiem vai citam meža reproduktīvajam materiālam (MRM) ir izšķiroša nozīme veselīgu mežu saglabāšanā un mežu noturības palielināšanā. Tiem jābūt ģenētiski daudzveidīgiem, izsekojamiem un piemērotiem nākotnes klimatiskajiem apstākļiem.
ES ir pieņēmusi jaunu regulu, lai aizstātu Padomes 1999. gada direktīvu par MRM, kas modernizē to, kā materiāls tiek ražots, tirgots un izmantots pirmreizējai apmežošanai, atkārtotai apmežošanai un citiem koku stādīšanas mērķiem, piemēram, biodaudzveidības saglabāšanai un nolūkā pielāgoties klimata pārmaiņām.
Ņemot vērā mežu ilgo dzīves ciklu un to augstās izmaksas, mežsaimniekiem ir vajadzīga uzticama informācija par materiāla izcelsmi un ģenētiku, lai nodrošinātu, ka tas atbilst vietējiem apstākļiem.
Regula koncentrējas uz divām jomām:
- izsekojamība: MRM jābūt iegūtam no reģistrētiem vecākaugiem, un ražošanas un tirdzniecības laikā tas jātur atsevišķi;
- kvalitātes nodrošināšana: kompetentās iestādes apstiprina vecākaugu ilgtspēju un sertificētu reproduktīvo materiālu.
Padome 2026. gada 21. aprīlī pieņēma jaunos noteikumus; Eiropas Parlaments sekoja šim piemēram 2026. gada 19. maijā.
Ir noteikts, ka jaunā regula jāpiemēro piecu gadu laikā, lai dotu pietiekami daudz laika vairāk nekā 25 gadus ilgās valstu iedibinātās prakses pielāgošanai un lai ieviestu jauno kontroles sistēmu.
- Padome pieņem noteikumus, lai stiprinātu meža reproduktīvo materiālu un atbalstītu ES sēklu nozari (paziņojums presei, 2026. gada 21. aprīlis)
- Padome un Parlaments panāk provizorisku vienošanos uzlabot meža reproduktīvā materiāla kvalitāti un atbalstīt ES sēklu nozares inovāciju (paziņojums presei, 2025. gada 9. decembris)
- Uzlaboti ES noteikumi par meža reproduktīvo materiālu: Padome apstiprina sarunu nostāju (paziņojums presei, 2025. gada 23. jūnijs)
Dabas atjaunošana
Kopš 2024. gada ir spēkā ES pirmais dabas atjaunošanas akts, kura mērķis ir uzlabot bioloģisko daudzveidību mežos.
ES valstīm ir jāuzlabo mežu stāvoklis, izmantojot īpašus rādītājus, kas palīdz novērtēt meža ekosistēmas veselību. Piemēram, izmērīt:
- tādas atmirušās koksnes daudzumu, kas nodrošina dzīvotni daudziem meža organismiem un veicina augsnes veidošanos,
- putnu sugu skaitu.
Turklāt dalībvalstīm ir jāpalīdz līdz 2030. gadam ES iestādīt vismaz trīs miljardus koku.
Jaunā regula ir daļa no ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam.
Neatmežojoši izstrādājumi
ES ir pieņēmusi noteikumus, kuru mērķis ir reglamentēt tādu preču ienākšanu ES tirgū un eksportu no ES, kuras veicina globālo atmežošanu un mežu degradāciju.
Noteikumi nodrošina, ka šie izstrādājumi un to piegādes ķēdes ir neatmežojošas.
Zemes izmantošanas un mežsaimniecības radīto emisiju samazināšana
Ar regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (ZIZIMM), kas ir spēkā kopš 2023. gada, ES vēlas nodrošināt, lai līdz 2030. gadam ZIZIMM nozare piesaistītu vairāk CO2, nekā tā rada.
Mežiem ir būtiska nozīme šā mērķrādītāja sasniegšanā, jo, būdami lielākais oglekļa piesaistītājs ES, tie katru gadu piesaista aptuveni 10 % no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Tāpēc ar regulu, lai uzlabotu oglekļa uzglabāšanu, veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanas praksi, piemēram, jaunu mežu stādīšanu (atkārtota apmežošana), meža platību paplašināšanu (pirmreizēja apmežošana) un esošo mežu apsaimniekošanas uzlabošanu.
Regula ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” – tiesību aktu kopuma, kas izstrādāts, lai palīdzētu ES sasniegt mērķrādītāju līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 %, kā noteikts Eiropas Klimata aktā, un virzīt ES uz klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam.
Meža finansējums
Saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) ES atbalsta mežus, izmantojot Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai. Aptuveni 90 % no ES finansējuma mežiem nāk no šā fonda. Līdzekļi tiek izmantoti meža investīcijām un apsaimniekošanai, tostarp tādām darbībām kā atkārtota apmežošana, mežu noturības pret klimata pārmaiņām palielināšana un kaitējuma novēršana.
Pašreizējā KLP periodā no 2023. līdz 2027. gadam ES valstis var piešķirt finansējumu ar mežu saistītiem pasākumiem, izmantojot savus KLP stratēģiskos plānus.
ES Meža stratēģija
ES Meža stratēģijas 2030. gadam mērķis ir palielināt gan Eiropas mežu lielumu, gan kvalitāti, vienlaikus uzlabojot to noturību pret tādiem izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas. Tās mērķis ir arī atbalstīt kopienas, kuru iztika ir atkarīga no mežsaimniecības.
Eiropas Komisija minēto stratēģiju publicēja 2021. gada jūlijā. ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri 2021. gada novembrī stratēģiju apstiprināja ar Padomes secinājumiem, kuros uzsvērta:
- mežu būtiskā nozīme cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā arī dabiskajai videi,
- mežu nozīme pārejā uz zaļu, klimatneitrālu un konkurētspējīgu aprites bioekonomiku,
- vides, sociālo un ekonomisko aspektu līdzsvarošanas nozīme mežu ilgtspējīgā apsaimniekošanā.
Skatīt arī
Mežs: fakti un skaitļi
Klimata pārmaiņas: ko dara ES
Kāpēc ir svarīgi saglabāt augsnes veselību?
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 12. jūnijs