ES un Singapūras tirdzniecība: fakti un skaitļi
Divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības starp Eiropas Savienību un Singapūru reglamentē ES un Singapūras brīvās tirdzniecības nolīgums, kas ir spēkā kopš 2019. gada novembra. 2025. gada 7. maijā abas puses parakstīja digitālās tirdzniecības nolīgumu, kas papildina agrāk noslēgto brīvās tirdzniecības nolīgumu.
Par Singapūru
Singapūrā ir 5,9 miljoni iedzīvotāju. Tas atbilst 1,3 % no ES iedzīvotāju skaita 2023. gadā. Singapūras IKP uz vienu iedzīvotāju ir vairāk nekā divas reizes lielāks nekā IKP uz vienu iedzīvotāju Eiropas Savienībā.
Joslu diagramma, kurā salīdzināts Singapūras IKP uz vienu iedzīvotāju (78 363 EUR) ar ES vidējo rādītāju (37 610 EUR). Dati ir par 2023. gadu, un to avots ir Starptautiskais Valūtas fonds.
Singapūra ir Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) locekle. Tā ir starpvaldību organizācija, kurā ir 10 valstis: Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma, Singapūra, Taizeme un Vjetnama (visas atzīmētas kartē zilā krāsā).
Kopējā tirdzniecības vērtība
2023. gadā preču un pakalpojumu tirdzniecības vērtība starp ES un Singapūru pārsniedza 132 miljardus EUR. Pakalpojumu tirdzniecības vērtība ievērojami pārsniedz preču tirdzniecības vērtību. Pēdējo 10 gadu laikā ES un Singapūras tirdzniecība ir gandrīz divkāršojusies.
ES un Singapūras tirdzniecības attiecības (miljardos EUR)
Salikta joslu diagramma, kas ataino preču un pakalpojumu importa un eksporta vērtību starp ES un Singapūru 2023. gadā.
Preces:
- imports: 20 miljardi EUR
- eksports: 32,1 miljards EUR
Pakalpojumi:
- imports: 43,4 miljardi EUR
- eksports: 37,2 miljardi EUR
Datu avots ir Eurostat.
Preču tirdzniecība
2023. gadā ES un Singapūras preču tirdzniecības vērtība bija vairāk nekā 52 miljardi EUR. Singapūra bija ES divdesmitā lielākā preču tirdzniecības partnere, savukārt ES bija Singapūras ceturtā lielākā tirdzniecības partnere.
ES imports no Singapūras 20 miljardu EUR vērtībā
ES eksports uz Singapūru 32,1 miljarda EUR vērtībā
Visvairāk tirgotās preces
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi
Mašīnas un ierīces
Optiskie un fotogrāfiskie instrumenti
Pakalpojumu tirdzniecība
2023. gadā ES un Singapūras pakalpojumu tirdzniecības vērtība pārsniedza 80 miljardus EUR. 2023. gadā Singapūra bija piektā lielākā ES pakalpojumu tirdzniecības partnere.
ES imports no Singapūras 43,4 miljardu EUR vērtībā
ES eksports uz Singapūru 37,2 miljardu EUR vērtībā
Visvairāk tirgotie pakalpojumi
Transporta pakalpojumi
Citi uzņēmējdarbības pakalpojumi (piemēram, profesionālie un vadības konsultāciju pakalpojumi)
Telesakaru pakalpojumi, datorpakalpojumi un informācijas pakalpojumi
Maksa par intelektuālā īpašuma izmantošanu
Digitālās tirdzniecības nolīgums
Digitālās tirdzniecības nolīgums, kas parakstīts 2025. gada maijā, papildina ES un Singapūras tirdzniecības nolīgumu, kurš ir spēkā kopš 2019. gada. Pēc parakstīšanas abām pusēm nolīgums būs jāratificē. Kas attiecas uz ES, pirms Padome var pieņemt lēmumu par nolīguma noslēgšanu, ir vajadzīga Eiropas Parlamenta piekrišana.
Galvenie ieguvumi:
- labāka patērētāju aizsardzība tiešsaistē
- lielāka juridiskā noteiktība uzņēmumiem
- uzticamas datu plūsmas
- mazāk šķēršļu digitālajai tirdzniecībai
Ārvalstu tiešie ieguldījumi
Singapūra joprojām ir svarīgs ES ieguldījumu galamērķis. 2022. gada beigās ES uzkrātie ārvalstu tiešie ieguldījumi (ĀTI) Singapūrā sasniedza 293 miljardus EUR – tas ir rekordaugsts rādītājs un ir par 6,9 % vairāk nekā 2021. gadā (uzkrātie ĀTI ir kopējā naudas summa, ko vienas valsts uzņēmumi ir ieguldījuši uzņēmumos citā valstī).
Singapūra pasaules mērogā ierindojās kā ES sestais lielākais uzkrāto ĀTI galamērķis un lielākais ieguldījumu galamērķis ASEAN.
Singapūras uzkrātie ĀTI ES 2022. gadā sasniedza 206 miljardus EUR – tas ir par 14 % vairāk nekā 2021. gadā. Singapūra pasaules mērogā bija astotais lielākais uzkrāto ĀTI avots ES.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 29. janvāris