Finansējums klimata pārmaiņu jomā: ES un dalībvalstu iemaksas 2016. gadā pieaugušas līdz €20,2 miljardiem

2016. gadā būtiski pieauga ES un tās dalībvalstu iemaksas, kas paredzētas, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un pārvarēt klimata pārmaiņu izraisītās sekas.

Kopsumma tika apstiprināta 2017. gada 16. oktobrī ES Ekonomikas politikas komitejas sanāksmē, pirms COP23 ANO Klimata pārmaiņu konferences Bonnā.

ES un tās dalībvalstu kopīgais ieguldījums 2016. gadā bija €20,2 miljardi ^[1] – salīdzinājumā ar 2015. gadu tas bija nozīmīgs pieaugums. Iemaksas tika veiksmīgi novirzītas klimata pārmaiņu seku mazināšanas un pielāgošanās iniciatīvām jaunattīstības valstīs.

Šis ieguldījums uzskatāms par nozīmīgu soli ceļā uz to, lai īstenotu 2015. gada decembrī Parīzē panākto juridiski saistošo nolīgumu klimata pārmaiņu jomā.

Jaunākie skaitļi apliecina ES apņemšanos turpināt palielināt savu ieguldījumu starptautiskajā klimata finansējumā līdz $100 miljardiem gadā, proti, mērķim, kas attīstītajām valstīm nosprausts 2020. gadam un līdz pat 2025. gadam. Līdz 2025. gadam ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Puses noteiks jaunu kolektīvu mērķi. Iemaksas seku mazināšanas un pielāgošanās pasākumiem tiks mobilizētas kopīgi no visdažādākajiem avotiem: publiskiem un privātiem, divpusējiem un daudzpusējiem, ietverot arī alternatīvus finansējuma avotus un pārredzamu īstenošanu.

^[1] – Šajā summā ir iekļauti klimata finansējuma avoti no publiskiem budžetiem un citām attīstības finanšu iestādēm saskaņā ar dalībvalstu ziņojumiem, ko tās sniegušas saistībā ar 2013. gada 21. maija Regulas Nr. 525/2013 16. pantu. Tajā ietilpst arī €2,7 miljardi klimata finansējuma no ES budžeta un no Eiropas Attīstības fonda un €1,9 miljardi no Eiropas Investīciju bankas.

• Padomes secinājumi par Parīzes nolīgumu un gatavošanos UNFCCC sanāksmēm (Bonna, 2017. gada 6.–17. novembris)
• Padomes secinājumi par finansējumu klimata pārmaiņu jomā – 10.10.2017.