Ūdens atkalizmantošana lauksaimnieciskajai apūdeņošanai: Padome vienojas par vispārēju pieeju

ES veic jaunus pasākumus, lai samazinātu risku, ka kultūraugu apūdeņošanai trūkst ūdens. Padome šodien vienojās par nostāju (vispārēju pieeju) attiecībā uz regulu, ar kuru atvieglo komunālo notekūdeņu izmantošanu lauksaimnieciskajā apūdeņošanā.

Šie jaunie noteikumi palīdzēs Eiropai pielāgoties klimata pārmaiņu sekām. Regula, kas pilnībā atbilst aprites ekonomikai, uzlabos ūdens pieejamību un veicinās tā efektīvu izmantošanu. Tas, ka tiek nodrošināts, ka lauku apūdeņošanai ir pieejams pietiekami daudz ūdens, jo īpaši karstuma viļņu un liela sausuma laikā, var palīdzēt novērst kultūraugu deficītu un pārtikas trūkumu.

Ūdens ir vērtīgs resurss. Šodien ir sperts nozīmīgs solis, lai ieviestu jaunus noteikumus, kas mums ļaus pārgūt ūdeni veidā, kurš ir drošs cilvēkiem un dzīvniekiem un videi labvēlīgs. Ir lietderīgi noteikt saskaņotus minimālos standartus pārgūtā ūdens kvalitātei un atbilstības uzraudzībai, lai mūsu lauksaimnieki varētu izmantot pārgūto ūdeni. Šis process ir saistīts arī ar mācīšanos no to dažu dalībvalstu pieredzes, kuras jau gadu desmitiem sekmīgi atkalizmanto ūdeni. Joans Denešs, ūdens resursu un mežsaimniecības ministrs

Vairākām dalībvalstīm ir ilga un veiksmīga pieredze ūdens atkalizmantošanā dažādiem mērķiem, tostarp lauksaimnieciskajai apūdeņošanai. Šāda atkalizmantošana videi ir labāka nekā alternatīvās ūdensapgādes metodes, piemēram, ūdens resursu pārdale vai ūdens atsāļošana. Ierosinātie jaunie noteikumi būs jo īpaši noderīgi reģionos, kur pieprasījums pēc ūdens joprojām pārsniedz piedāvājumu, neskatoties uz preventīvajiem pasākumiem samazināt pieprasījumu. Esošos ES noteikumus par pārtikas produktu higiēnu turpina piemērot, un tie tiek pilnībā ievēroti.

Padome savā nostājā dod dalībvalstīm iespēju izvēlēties, vai tās vēlētos izmantot šādus ūdens resursus apūdeņošanai, ņemot vērā, ka ģeogrāfiskie un klimatiskie apstākļi dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi. Dalībvalsts var nolemt, ka nav piemēroti pārgūto ūdeni atkalizmantot lauksaimnieciskajai apūdeņošanai tās teritorijas daļās vai visā tās teritorijā.

Priekšlikumā ir ietvertas stingras pārgūtā ūdens kvalitātes un monitoringa prasības, lai nodrošinātu, ka tiek aizsargāta cilvēku un dzīvnieku veselība, kā arī vide.

Dalībvalstis vēlas nodrošināt, ka šajā regulā izklāstītās prasības joprojām balstās uz jaunākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem. Tādēļ tās iekļāva klauzulu, kas liek Komisijai izvērtēt nepieciešamību pārskatīt minimālās prasības pārgūtā ūdens kvalitātei, pamatojoties uz šīs regulas īstenošanas novērtējuma rezultātiem vai tad, ja to prasa jaunas tehniskās un zinātniskās atziņas.

Vispārīga informācija un turpmākie pasākumi

Eiropas Komisija piekšlikumu regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām pieņēma 2018. gada 28. maijā kā daļu no ES aprites ekonomikas rīcības plāna izpildes. Eiropas Parlaments nostāju par priekšlikumu pieņēma 2019. gada 12. februārī.

Šodien panāktā vispārējā pieeja ir Padomes pilnvarojums turpmākām sarunām ar Eiropas Parlamentu. Gaidāms, ka trialoga sarunas sāksies Somijas prezidentūras laikā.

• Vispārēja pieeja
• Komisijas priekšlikums
• Komisijas priekšlikuma pielikumi