Skaidrojumi

ES dalībvalstis, izmantojot ES kopējo zivsaimniecības politiku, ir paredzējušas kopīgus noteikumus, lai ilgtspējīgi pārvaldītu zivju resursus un nodrošinātu cilvēkiem pārtiku.

Katru gadu ES valstis vienojas par to, cik daudz zivju drīkst nozvejot ES ūdeņos vai citos ūdeņos ar ES kuģiem. Padome ir vienīgais likumdevējs šajā jautājumā.

Zemes resursi nav bezgalīgi. Aprites ekonomika padara produktu un materiālu izmantošanu ilgtspējīgāku un sniedz ES iespēju kļūt konkurētspējīgākai.

ES noteikumu par pārtikas nekaitīgumu mērķis ir aizsargāt patērētājus, vienlaikus garantējot netraucētu vienotā tirgus darbību.

ES atzīst kosmosa stratēģisko iedabu un to, ka kosmoss ir būtiski svarīgs ES rīcības brīvībai un autonomai lēmumu pieņemšanai drošības un aizsardzības jomā.

Veselīga daba un augsne ir svarīgas ne tikai biodaudzveidībai, bet arī CO2 emisiju uztveršanai un noturībai pret klimata pārmaiņām. Tāpēc ES strādā pie tā, lai aizsargātu ekosistēmas un dabiskās dzīvotnes.

Notekūdeņu pienācīga attīrīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu labu ūdens kvalitāti. ES ir ieviesusi jaunus noteikumus, lai labāk aizsargātu cilvēkus un vidi.

Pēc vairākām pilsoņu vadītām debatēm, kas notika gada laikā, Padome ir rīkojusies saistībā ar pilsoņu ieteikumiem un priekšlikumiem, lai palīdzētu veidot Eiropas nākotni.

Cīņa pret terorismu ir viena no galvenajām ES prioritātēm. Dalībvalstis cieši sadarbojas, lai novērstu teroristu uzbrukumus un garantētu iedzīvotāju drošību.

ES ekodizaina noteikumi ES tirgū laistos produktus padara vidiski ilgtspējīgākus, energoefektīvākus, izturīgākus un apritīgākus.