ES noteikumi par platformu darbu
Platformu darbs ir jauns veids, kā saskaņot algota darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. ES vēlas, lai jaunie noteikumi uzlabotu to cilvēku darba apstākļus, kuri strādā gadījumdarbu ekonomikā.
Kas ir platformu darbs?
Platformu darbs ir nodarbinātības veids, kurā organizācijas vai personas izmanto tiešsaistes platformu, lai piekļūtu citām organizācijām vai personām konkrētu problēmu risināšanai vai lai sniegtu konkrētus pakalpojumus par samaksu.
Digitālo platformu ekonomika strauji aug. Covid-19 pandēmijas laikā platformu darbs strauji kļuva populārs un sāka izplatīties, daļēji pateicoties ēdiena un pārtikas preču piegāžu pieaugumam. Šī ekonomika kļūst par inovācijas un nodarbinātības izaugsmes virzītājspēku.
Platformu darbs ir ļoti dažāds, dažkārt to dēvē arī par “gadījumdarbu ekonomiku”. Lai gan digitālo platformu izaugsme ir devusi labumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem, tās rezultātā daudzi darba ņēmēji ir nokļuvuši pelēkajā zonā attiecībā uz savu nodarbinātības statusu.
ES ir pirmais likumdevējs pasaulē, kas mēģina ierosināt konkrētus noteikumus par digitālajām darba platformām.
Ar direktīvu ievieš divus būtiskus uzlabojumus:
- tā palīdz noteikt pareizu nodarbinātības statusu cilvēkiem, kas strādā digitālajās platformās,
- tā ievieš pirmos ES noteikumus algoritmu sistēmu izmantošanai darba vietā.
Darba ņēmēji digitālajās darba platformās
Vairāk nekā 28 miljoni cilvēku ES strādā, izmantojot vienu vai vairākas digitālās darba platformas. Paredzams, ka 2025. gadā šis skaits sasniegs 43 miljonus cilvēku.
Cilvēki, kuri strādā, izmantojot digitālās darba platformas, veic dažādus uzdevumus, tostarp gan klātienē, gan neklātienē (attālināti). Šādi uzdevumi varētu būt, piemēram, piegāde, tulkošana, datu ievade, bērnu pieskatīšana, veco ļaužu aprūpe vai taksometru vadīšana.
Platformu darbs parasti ir šo cilvēku sekundārais ienākumu avots papildus pamatdarbam.
Platformu darba ņēmēji: algoti darbinieki vai pašnodarbinātie?
Pašlaik lielākā daļa ES platformu darba ņēmēju, tostarp taksometru vadītāji, mājsaimniecībās nodarbinātie un pārtikas piegādes vadītāji, oficiāli ir pašnodarbinātie. Tomēr daļai šādu darba ņēmēju ir jāievēro daudzi noteikumi un ierobežojumi, kas attiecas uz algotiem darba ņēmējiem.
Tas nozīmē, ka viņi faktiski atrodas darba tiesiskajās attiecībās, tādēļ viņiem būtu jānodrošina darba ņēmēju tiesības un sociālā aizsardzība, kas darba ņēmējiem piešķirta saskaņā ar valsts un ES tiesību aktiem.
Uzlabojot viņu piekļuvi darba ņēmēju tiesībām un sociālajai aizsardzībai, tiktu uzlabota arī piedāvātā darba vispārējā kvalitāte un platformu darbā iesaistīto darba ņēmēju nodarbinātības nosacījumi.
Tas, piemēram, nozīmētu, ka šiem darba ņēmējiem būtu piekļuve slimības pabalsta iespējām, bezdarbnieka pabalstiem vai ienākumu atbalsta shēmām.
Darba tiesības attiecas uz platformu darba ņēmējiem, kuri ir algoti darbinieki, taču daudzi platformu darba ņēmēji – vismaz formāli – ir pašnodarbinātie. Tiesas visā ES lemj par platformu darba ņēmēju nodarbinātības statusu, izskatot katru gadījumu atsevišķi.
Dalībvalstīm ir atšķirīgas pieejas platformu darbam. Valstis dažādi reaģē uz platformu darbu, un šī reakcija visā Eiropā attīstās nevienmērīgi – valstu tiesību akti lielākoties ir pieņemti konkrētās nozarēs, piemēram, autovadītāja izsaukšanas pakalpojumu un/vai pārtikas piegādes pakalpojumu nozarēs.
Uzmanības centrā digitālā platformā nodarbinātie darba ņēmēji Eiropas Savienībā (Infografika)
Jauni ES noteikumi par platformu darbu
Nodarbinātības statuss
Jaunie noteikumi attiektos uz gadījumiem, kad platformu darba ņēmēji tiek nepareizi klasificēti, un atvieglotu veidu, kā šādus darba ņēmējus pārklasificēt par algotiem darbiniekiem, tādējādi nodrošinot vieglāku piekļuvi viņu kā darba ņēmēju tiesībām saskaņā ar ES tiesību aktiem.
Vienošanās, kas 2024. gada 8. februārī panākta starp Padomi un Eiropas Parlamentu, ievieš efektīvu un atspēkojamu juridisko prezumpciju. Saskaņā ar šo vienošanos gadījumā, ja tiks konstatēti fakti, kas saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošiem valsts tiesību aktiem, koplīgumiem vai praksi liecina par kontroli un vadību, tiks juridiski pieņemts, ka starp digitālo darba platformu un personu, kas veic platformu darbu, pastāv darba tiesiskās attiecības.
Ja digitālā platforma vēlas atspēkot šo prezumpciju, tai ir jāpierāda, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības.
Dalībvalstu pienākums ir noteikt šādas juridiskās prezumpcijas kārtību valstu tiesību aktos. Šai prezumpcijai no procesuālā viedokļa būtu jāatvieglo platformu darba ņēmēju iespējas likumīgi pārliecināties par savu nodarbinātības statusu.
Algoritmu izmantošana darbavietā
Digitālās darba platformas izmanto algoritmus cilvēkresursu pārvaldībai. Šīs sistēmas tiek izmantotas lietojumprogrammās vai tīmekļa vietnēs, lai organizētu un pārvaldītu cilvēkus, kas veic platformu darbu.
Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem darba ņēmēji būs jāinformē par automatizētu uzraudzības un lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu.
Digitālās darba platformas arī nevarēs apstrādāt noteiktus personas datu veidus, piemēram, šādus:
- personas dati par platformu darba ņēmēju emocionālo vai psiholoģisko stāvokli,
- dati, kas saistīti ar privātām sarunām,
- dati, kas vajadzīgi, lai prognozētu faktisko vai iespējamo arodbiedrību darbību,
- dati, ko izmanto, lai izsecinātu darba ņēmēja rasi vai etnisko izcelsmi, migrācijas statusu, politiskos uzskatus, reliģisko pārliecību vai veselības stāvokli,
- biometriskie dati, kas nav autentifikācijai izmantotie dati.
Jebkurā gadījumā saskaņā ar jaunajiem noteikumiem šīs sistēmas ir jāuzrauga kvalificētiem darbiniekiem, kuriem ir īpaša aizsardzība pret nelabvēlīgu attieksmi. Cilvēka virsvadība ir garantēta arī attiecībā uz svarīgiem lēmumiem, piemēram, par kontu darbības apturēšanu.
Izpilde, pārredzamība un izsekojamība
Valstu iestādēm bieži vien ir grūtības piekļūt datiem platformās un cilvēkiem, kas tajās strādā. Tas ir vēl grūtāk, ja platformas darbojas vairākās dalībvalstīs un līdz ar to nav skaidrs, kur platformu darbs tiek veikts un kas to veic.
Ar šo direktīvu tiks precizēti pašreizējie digitālās darba platformas pienākumi deklarēt darbu valsts iestādēm. Tā arī aicinās platformas darīt valsts iestādēm pieejamu pamatinformāciju par savām darbībām un cilvēkiem, kas ar to starpniecību strādā.
Platformu ekonomika
Eiropas Savienībā darbojas aptuveni 500 digitālo darba platformu. Digitālās darba platformas darbojas visās ES valstīs.
Platformu ekonomikas izaugsmi apliecina tas, ka laikposmā no 2016. līdz 2020. gadam platformu ekonomikas ieņēmumi pieauga gandrīz pieckārtīgi – no aptuveni 3 miljardiem EUR līdz aptuveni 14 miljardiem EUR.
Tiek lēsts, ka vislielākie ieņēmumi būs piegādes un taksometru pakalpojumu nozarēs.
ES platformu ekonomika (Infografika)
Darbs Padomē
Platformu darba ņēmēji jau ir minēti vairākos ES tiesību aktos, piemēram, Direktīvā par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā.
Arī Padomes ieteikumā par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai ietverta atsauce uz platformu darba ņēmējiem. Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome 2018. gada 6. decembrī panāca politisku vienošanos par šo ieteikumu.
- Pārredzami un paredzami darba apstākļi (vispārīga informācija)
- Padomes ieteikums par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai
- Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksme, 2018. gada 6. un 7. decembris
Padome 2019. gadā apsprieda jaunus darba organizēšanas veidus un apstiprināja Padomes secinājumus par šo tematu, aicinot Komisiju izskatīt iespējamos tiesību aktus, lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsardzību.
Eiropas Komisija 2021. gada 9. decembrī iesniedza abiem likumdevējiem – Padomei un Eiropas Parlamentam – savu priekšlikumu par jaunajiem noteikumiem platformu darba jomā.
Padomē šo dokumentu izskatīja Sociālu jautājumu darba grupa. Šī darba grupa veic visu leģislatīvo un neleģislatīvo darbu, kas saistīts ar nodarbinātību un sociālo politiku.
Padome 2023. gada 12. jūnijā pieņēma nostāju. Lai jaunie noteikumi varētu kļūt par ES tiesību aktu, tie ir jāapspriež ar Eiropas Parlamentu.
- Priekšlikums – Direktīva par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā (Eiropas Komisija, 2021. gada 9. decembris)
- Jauni darba organizēšanas veidi: Padomes secinājumi (paziņojums presei, 2019. gada 13. jūnijs)
- Platformu darba ņēmēju tiesības: Padome vienojas par nostāju (paziņojums presei, 2023. gada 12. jūnijs)
Padome un Parlaments 2024. gada 8. februārī panāca provizorisku vienošanos par platformu darbu, ko Padomes 2024. gada 11. marta sanāksmē apstiprināja nodarbinātības un sociālo lietu ministri.
Padome 2024. gada 14. oktobrī pieņēma jaunus noteikumus par platformu darbu. Pēc pieņemšanas dalībvalstu rīcībā būs divi gadi, lai direktīvas noteikumus iekļautu valstu tiesību aktos.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 4. februāris