Kādi ir galvenie kiberdraudi Eiropas Savienībā?
Kiberdraudi pieaug apjoma un sarežģītības ziņā. ES valstis stiprina kiberdrošību, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru, ekonomikas stabilitāti un digitālo privātumu.
Kāpēc ir būtiski sekmēt kiberdrošību
Kiberdraudi ir jebkura ļaunprātīga darbība, kuras mērķis ir apdraudēt digitālo sistēmu, tīklu vai datu integritāti, konfidencialitāti vai pieejamību.
Kiberdraudi turpina pieaugt visā Eiropā un pasaulē. 2020. gadā kibernoziedzības radītās izmaksas globālajai ekonomikai bija divreiz lielākas nekā 2015. gadā.
Kiberuzbrukumi ne vien pieaug apjoma ziņā, bet arī kļūst arvien sarežģītāki, jo noziedznieki tagad izmanto progresīvus paņēmienus, tostarp ģeneratīvo mākslīgo intelektu (MI), lai apgrūtinātu savu uzbrukumu atklāšanu un novēršanu.
Kā ES cīnās pret kibernoziedzību
Būtiski kiberdraudi, kas ietekmē ES
Uzbrukumi kļūst arvien sarežģītāki un daudzveidīgāki un tiek vērsti pret dažādām nozarēm. Saskaņā ar ES Kiberdrošības aģentūras (ENISA) sniegto informāciju ES pašlaik saskaras ar šādiem galvenajiem kiberdraudiem:
pieejamības apdraudējumi
uzbrukumi ar mērķi traucēt sistēmas vai pakalpojuma pieejamību, izsmeļot resursus vai pārslogojot tīkla infrastruktūru
izspiedējprogrammatūra
uzbrucēji pārņem kontroli pār aktīviem, pieprasot izpirkuma maksu par atjaunotu piekļuvi vai lai novērstu datu izpaušanu
datu apdraudējumi
neatļauta piekļuve sensitīviem, konfidenciāliem vai aizsargātiem datiem nolūkā manipulēt ar informāciju, to izpaust vai iznīcināt
sociālā inženierija
manipulatīva taktika, kas maldina upurus, liekot viņiem pieļaut kritiskas kļūdas vai nodot konfidenciālu informāciju
ļaunprogrammatūra
ļaunprātīga programmatūra, kas izstrādāta, lai iekļūtu sistēmās, radītu bojājumus, traucētu pakalpojumu sniegšanu un zagtu datus
uzbrukumi piegādes ķēdei
uzbrukumi, kas vērsti pret organizāciju, izmantojot piegādes ķēdes vājās vietas; šādi uzbrukumi var izraisīt kaskādes efektu
Pieejamības apdraudējumi veido 46 % no kiberdraudiem
Visnozīmīgākie kiberdraudi Eiropas Savienībā ir pieejamības un datu apdraudējumi un izspiedējprogrammatūra.
Pieejamības apdraudējumi – 46 %
Izspiedējprogrammatūra – 27 %
Datu apdraudējumi – 16 %
Citi – 11 %
Galvenie kiberuzbrukumu veicēji
Kiberdraudu aktori ir dažādi, sākot galvenokārt no grupām, kas saistītas ar valsti, līdz finansiāli motivētiem noziedzniekiem, privātām struktūrām un haktīvistiem. Katrai grupai ir atšķirīgas metodes un mērķi:
- ar valsti saistīti aktori
ar valdību saistītas grupas, kas veic uzbrukumus politisku vai stratēģisku mērķu, piemēram, spiegošanas, nolūkā - kibernoziedzības aktori
cenšas gūt finansiālu labumu, izmantojot oportūnistiskus uzbrukumus, piemēram, sociālo inženieriju - privātā sektora uzbrucēji struktūras, kas izstrādā un pārdod kiberieročus, bieži vien valdībām un privātpersonām
- haktīvistiiesaistās traucējumu radīšanā un uzlaušanā politisku vai sociālu pārmaiņu panākšanas nolūkā; viņus dažkārt atbalsta ar valsti saistīts aktors
Nozares, kuras visvairāk pakļautas kiberdraudiem
Gandrīz 20 % kiberuzbrukumu ir vērsti pret organizācijām valsts pārvaldē – nozarē, kas ir būtiska sabiedriskajiem pakalpojumiem un drošībai. Tai seko transporta (11 %), finanšu (9 %), digitālās infrastruktūras (9 %), uzņēmējdarbības pakalpojumu (8 %), plašas sabiedrības (8 %) un ražošanas (6 %) nozare.
Valsts pārvalde – 19 %
Transports – 11 %
Finanses – 9 %
Digitālā infrastruktūra – 9 %
Plašāka informācija
ES kiberdrošība: stratēģija un galvenās rīcībpolitikas
Kiberdrošība: sociālā inženierija
Drošība tiešsaistē
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 5. februāris