Programma "Radošā Eiropa" (2021–2027)
The EU aims to offer increased support for European artists and creators, and so contribute to the further development of European culture and identity.
ES mērķis ir sniegt lielāku atbalstu Eiropas māksliniekiem un radošajiem darbiniekiem un tādējādi palīdzēt pilnveidot Eiropas kultūru un identitāti.
Programmai "Radošā Eiropa" ir būtiska nozīme Eiropas mākslas, kultūras un mediju popularizēšanā.
Programmas "Radošā Eiropa" konkrētie mērķi cita starpā ir šādi:
- ES līmenī pastiprināt māksliniecisko un kultūras sadarbību, tostarp mākslinieku un profesionāļu mobilitāti,
- sekmēt Eiropas audiovizuālās industrijas sadarbību, konkurētspēju un inovācijas potenciālu,
- atbalstīt Eiropas darbu radīšanu, apriti un popularizēšanu,
- sekmēt daudzveidīgu un plurālistisku mediju vidi,
- veicināt medijpratību.
Programmā iekļauts:
- atbalsts literāro darbu tulkošanai un popularizēšanai visā ES,
- audiovizuālo darbu, tostarp videospēļu, izstrāde,
- inovatīva TV satura producēšana un Eiropas un starptautiski kopražojumi,
- atbalsts nenacionālo Eiropas darbu starptautiskai tirdzniecībai un apritei visās platformās.
"Radošā Eiropa" atbalsta arī
- arhitektūras un mantojuma aizsardzības projektus,
- Eiropas kinofestivālus un mūzikas nozari,
- Eiropas kultūras galvaspilsētas, ar ko uzsver kultūru bagātību un daudzveidību Eiropā,
- ES Literatūras balvu, ar ko atzīst labākos jaunos autorus Eiropā,
- Eiropas mantojuma zīmi, ko piešķir vietām, kas ir veicinājušas ES vēstures un vienotības progresu.
Kāpēc mums tā ir vajadzīga?
Kultūrai ir pozitīva loma Eiropas sabiedrības un ekonomikas noturības stiprināšanā. Kultūras un radošās industrijas pilnvērtīgi sekmē ES ekonomikas attīstību, radot darbvietas un izaugsmi.
Ņemot vērā digitalizāciju un globālo konkurenci, Eiropas kultūras un radošajām industrijām ir vajadzīgs spēcīgāks atbalsts. Eiropas kultūru un valodu daudzveidība ir daļa no tās bagātības, un tā prasa īstenot piemērotus risinājumus un stratēģijas, lai nodrošinātu Eiropas darbu apriti pāri robežām. Eiropas kultūru un valodu daudzveidības saglabāšanas nolūkā būtu jādara vairāk, lai
- stimulētu Eiropas darbu transnacionālu radīšanu un apriti,
- nodrošinātu, ka Eiropas darbi tiek plašāk izplatīti,
- atbalstītu kultūras darbinieku un radošo profesionāļu mobilitāti.
Stiprinot kultūru un radošumu ES, mēs varam labāk atbalstīt mediju brīvību un plurālismu. Komisija ierosina jauno programmu "Radošā Eiropa" iekļaut ES ilgtermiņa budžeta priekšlikuma nodaļā "Ieguldījums cilvēkos".
3. pants – Līgums par Eiropas Savienību
Savienības mērķis ir veicināt mieru, stiprināt savas vērtības un savu tautu labklājību.
Tā respektē savu kultūru un valodu daudzveidību un nodrošina Eiropas kultūras mantojuma aizsardzību un sekmēšanu.
Sīkāka informācija
Komisijas priekšlikums stiprināt ES kultūras un radošās industrijas koncentrējas uz šādām trim jomām:
Kultūra
Kultūras atzars aptver kultūras un radošās industrijas un ietver šādus elementus, lai
- stimulētu darbu transnacionālu radīšanu un apriti,
- palielinātu profesionāļu mobilitāti ar tīklu, platformu un sadarbības projektu starpniecību,
- stiprinātu atbalstu specifiskajām mūzikas, grāmatniecības un arhitektūras nozarēm,
- labāk popularizētu Eiropas kultūras saturu pāri robežām Eiropā un ārpus tās.
Mediji
Mediju atzars aptver audiovizuālo nozari un ietver šādus galvenos elementus:
- turpmāks atbalsts Eiropas darbu izstrādei, producēšanai, popularizēšanai un izplatīšanai Eiropā un ārpus tās,
- auditorijas piesaistes uzlabošana, tostarp ar jaunu uzņēmējdarbības modeļu un jaunu tehnoloģiju starpniecību,
- inovatīva satura, videospēļu un daudzsēriju stāstu izstrāde un popularizēšana,
- Eiropas pieprasījumvideo operatoru tīkla izveide,
- Eiropas festivālu tīkla izveide,
- Eiropas filmu tiešsaistes kataloga izveide,
- pastiprināta investēšana audiovizuālo profesionāļu apmācībā, lai tos labi sagatavotu darbam digitālā vidē.
Darbības visās kultūras un mediju nozarēs
Starpnozaru atzars aptver darbības visās kultūras un radošajās industrijās, tostarp ietverot šādus elementus, lai
- atbalstītu transnacionālu tīklošanos un pieredzes un zinātības apmaiņu starp kultūras darbiniekiem,
- sekmētu jaunus kultūras jaunrades veidus, eksperimentālas pieejas un inovatīvu tehnoloģiju izmantošanu,
- sekmētu brīvu, daudzveidīgu un plurālistisku mediju vidi un atbalstītu kvalitatīvu žurnālistiku un medijpratību.
Darbs Padomē
Pašreizējās programmas "Radošā Eiropa" darbības periods ir no 2014. gada līdz 2020. gadam. Komisija savu priekšlikumu jaunam periodam iesniedza 2018. gada maijā. Kultūras jautājumu komiteja un Audiovizuālu jautājumu darba grupa izskatīja priekšlikumu.
Dalībvalstis atzinīgi novērtēja Komisijas pieeju, kas paredz saglabāt pašreizējās programmas vispārējo struktūru, un pauda atbalstu vērienīgajam budžetam.
Diskusijās galvenā uzmanība tika pievērsta šādiem jautājumiem:
- definīcijas, jo īpaši jēdzienam "izcilības zīmogs",
- programmas struktūra un mērķi,
- budžeta sadalījums, vienojoties par tā iekļaušanu procentos,
- programmas asociētās trešās valstis, pieprasot skaidrus sadarbības nosacījumus,
- īstenošana, uzsverot valstu programmas biroju lomu,
- dzimumu līdztiesība attiecībā uz programmas kritērijiem un rādītājiem,
- organizācijas, kas ir tiesīgas piedalīties, piemēram, Eiropas Savienības Jauniešu orķestris un Eiropas Kinoakadēmija,
- uzraudzība, novērtēšana un kontrole.
- Audiovizuālu jautājumu darba grupa (vispārīga informācija)
- Kultūras jautājumu komiteja (vispārīga informācija)
Padome vienojās par nostāju (daļēja vispārēja pieeja) attiecībā uz regulu, ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam.
Padomes nostāja ir pilnvarojums sarunām ar Eiropas Parlamentu, kas sāksies nākamajā gadā. Lēmums par finanšu piešķīrumiem programmai "Radošā Eiropa" 2021.–2027. gadam būs atkarīgs no vienošanās par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 4. februāris