Skaidrojumi

Austrumu partnerības mērķis ir stiprināt un pastiprināt politiskās un ekonomiskās attiecības starp ES, tās dalībvalstīm un visām sešām Austrumeiropas partnervalstīm. Tā arī atbalsta ilgtspējīgus reformu procesus partnervalstīs.

ES ir izstrādājusi noteikumus, kas liek uzņēmumiem pierādīt, ka viņu zaļuma norādes par ilgtspēju ir pamatotas, un nepieļauj, ka patērētāji kļūst par zaļmaldināšanas un negodīgas komercprakses upuriem.

Neatkarīga struktūra, kas noteiks kopējus ētikas standartus un palielinās pārredzamību visās ES iestādēs.

ES dalībvalstis, izmantojot ES kopējo zivsaimniecības politiku, ir paredzējušas kopīgus noteikumus, lai ilgtspējīgi pārvaldītu zivju resursus un nodrošinātu cilvēkiem pārtiku.

Katru gadu ES valstis vienojas par to, cik daudz zivju drīkst nozvejot ES ūdeņos vai citos ūdeņos ar ES kuģiem. Padome ir vienīgais likumdevējs šajā jautājumā.

Zemes resursi nav bezgalīgi. Aprites ekonomika padara produktu un materiālu izmantošanu ilgtspējīgāku un sniedz ES iespēju kļūt konkurētspējīgākai.

ES noteikumu par pārtikas nekaitīgumu mērķis ir aizsargāt patērētājus, vienlaikus garantējot netraucētu vienotā tirgus darbību.

ES atzīst kosmosa stratēģisko iedabu un to, ka kosmoss ir būtiski svarīgs ES rīcības brīvībai un autonomai lēmumu pieņemšanai drošības un aizsardzības jomā.

Veselīga daba un augsne ir svarīgas ne tikai biodaudzveidībai, bet arī CO2 emisiju uztveršanai un noturībai pret klimata pārmaiņām. Tāpēc ES strādā pie tā, lai aizsargātu ekosistēmas un dabiskās dzīvotnes.

Notekūdeņu pienācīga attīrīšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu labu ūdens kvalitāti. ES ir ieviesusi jaunus noteikumus, lai labāk aizsargātu cilvēkus un vidi.