Notekūdeņu attīrīšana

Galvenais ūdens piesārņojuma cēlonis

Ja notekūdeņi netiek pienācīgi attīrīti, tie var būt nozīmīgs ūdens piesārņojuma cēlonis, kas ietekmē cilvēku veselību un vidi.

Pēdējo 30 gadu laikā ūdens kvalitāte ES ir ievērojami uzlabojusies, lielā mērā pateicoties ES tiesību aktiem par komunālo notekūdeņu attīrīšanu, tomēr joprojām pastāv pārāk liels piesārņojums, un visu laiku parādās jauni piesārņotāji. Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, šis piesārņojums ir jānovērš.

ES mērķis ir līdz 2050. gadam panākt nulles piesārņojuma vidi. Šajā nolūkā Padome ir pieņēmusi atjauninātus 1991. gadā pieņemtosnoteikumus parkomunālo notekūdeņu attīrīšanu.

Galvenie piesārņotāji

Notekūdeņi, kuru izcelsme ir mājsaimniecībās vai rūpniecībā, satur dažādas organiskas un neorganiskas vielas, eļļas un citas daļiņas. Daži no svarīgākajiem piesārņotājiem ir slāpeklis, fosfors, organiskie materiāli un mikropiesārņotāji.

Slāpeklis un fosfors

Pārtikas patēriņš var izraisīt slāpekļa piesārņojumu.

Slāpekli un fosforu izmanto kā mēslošanas līdzekļus pārtikas ražošanā, kā arī citās nozarēs, piemēram, kā piedevas, vai farmācijas industrijā.

Organiskie materiāli

Labierīcību lietošana var radīt lielāku bioloģisko skābekļa patēriņu.

Lai organiskās vielas varētu sadalīties, ir vajadzīgs skābeklis. Jo vairāk organisko vielu ir ūdenī, jo lielāks skābekļa patēriņš, kas nozīmē, ka dzīvniekiem, piemēram, zivīm, nepaliek pietiekami daudz skābekļa.

Mikropiesārņotāji un mikroplastmasa

Kosmētikas un zāļu lietošana var radīt mikropiesārņotājus.

92 % toksisko mikropiesārņotāju, kas sastopami ES notekūdeņos, nāk no zālēm, piemēram, antibiotikām, un kosmētikas līdzekļiem.

Slāpeklis un fosfors ir galvenās barības vielas notekūdeņos. Šo ķīmisko vielu pārmērīgs līmenis upēs, ezeros vai jūrās veicina aļģu un ūdensaugu strauju augšanu, kas, tiem nomirstot un sadaloties, var pazemināt skābekļa līmeni. Šī skābekļa piesātinājuma samazināšanās kaitē zivīm un citiem ūdens organismiem; tas ir process, ko sauc par eitrofikāciju.

ES notekūdeņu attīrīšanas noteikumu pozitīvā ietekme

30 gadi ar ES tiesību aktiem notekūdeņu jomā ir nesuši panākumus. Gadu gaitā ES noteikumu piemērošana ir ievērojami veicinājusi to, ka upes, ezeri, gruntsūdeņi un jūras kļūst tīrākas.

Saskaņā ar Komisijas 2019. gadā veikto ES tiesību aktu novērtējumu ES notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas rādītājs ir gandrīz 100 % un vairāk nekā 90 % no tiem tiek attīrīti saskaņā ar ES noteikumos paredzētajiem augstajiem standartiem.

Rezultātā piesārņojošo vielu līmenis attīrītajos notekūdeņos ir ievērojami samazinājies.

Galveno piesārņotāju samazinājums attīrītajos notekūdeņos

Acīmredzami lejupejošas tendences ir vērojamas arī attiecībā uz piesārņotāju līmeni ES upēs un gruntsūdeņos.

Zemāks piesārņotāju līmenis upēs un gruntsūdeņos

Jauni noteikumi par komunālo notekūdeņu attīrīšanu

Kopš noteikumu par notekūdeņu attīrīšanu sākotnējās pieņemšanas ir pagājuši trīs gadu desmiti. Pa šo laiku ir radušies jauni piesārņotāji un ir radušās jaunas iespējas padarīt ūdens attīrīšanu energoefektīvu un labāk izmantot datus.

Eiropas Komisija 2022. gada oktobrī iesniedza priekšlikumu atjaunināt Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvu (Padomes Direktīva 91/271/EEK, kas vēlāk 1998. gadā tika grozīta ar Komisijas Direktīvu 98/15/EK). Priekšlikuma pamatā bija 2019. gadā pabeigtais noteikumu izvērtējums, kurā tika izcelti reālie rezultāti, ko direktīva bija palīdzējusi sasniegt, kā arī atlikušās problēmas.

• Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva (1998)

27 dalībvalstis 2023. gada oktobrī vienojās par savu nostāju Padomē (“vispārējā pieeja”). Tajā pašā mēnesī Eiropas Parlaments pieņēma savu nostāju. 2024. gada janvārī Padomes un Eiropas Parlamenta sarunu vedēji par priekšlikumu panāca provizorisku politisku vienošanos. Padome noteikumus pieņēma 2024. gada novembrī.

• Komunālie notekūdeņi: Padome pieņem jaunus noteikumus par efektīvāku attīrīšanu (paziņojums presei, 2024. gada 5. novembris)

Pārskatītā direktīva:

• noteikumus paplašinās, tos attiecinot arī uz mazākām pilsētām,
• vēl vairāk uzlabos attīrīšanas darbības,
• samazinās nozares enerģijas patēriņu un siltumnīcefekta gāzu emisijas,
• liks maksāt piesārņotājiem,
• palīdzēs uzraudzīt un novērst pandēmijas,
• uzlabos sanitāriju, jo īpaši visneaizsargātākajām personām.

Jauno noteikumu piemērošanai būs vajadzīgas investīcijas šajā nozarē. Tomēr nav paredzams, ka ūdensapgādes pakalpojumi atsevišķām mājsaimniecībām kļūs dārgāki, un ilgtermiņa ieguvumi cilvēku veselībai un videi ievērojami atsvērs izmaksas, kas radīsies operatoriem.

Tiek aptvertas mazākas pilsētas

43 % no visām ES pilsētu aglomerācijām ir mazāk nekā 2000 cilvēkekvivalentu (“cilvēkekvivalents” ir mērījums, ko izmanto komunālo notekūdeņu piesārņojuma aprēķināšanai). Saskaņā ar 1991. gada ES noteikumiem šīm mazajām pilsētām nav jāsavāc un jāattīra notekūdeņi, taču tās tomēr rada ievērojamu piesārņojumu ūdenstilpēs.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem visām pilsētām, kurās ir 1000 vai vairāk cilvēku, līdz 2035. gadam būs jāievēro notekūdeņu attīrīšanas noteikumi. Tas ietver turpmāko:

• izveidot komunālo notekūdeņu kanalizācijas sistēmas,
• notekūdeņu attīrīt, lai pirms to novadīšanās vidē atdalītu bionoārdāmas organiskas vielas.

Dažas atkāpes attiecas uz mazākām aglomerācijām un aglomerācijām dalībvalstīs, kuras ES pievienojās visnesenāk.

Slāpekļa un fosfora atdalīšana

Jaunie noteikumi paredzēs, ka dalībvalstīm līdz 2039. gadam būs jāatdala slāpeklis un fosforus, notekūdeņus pēc tam tālāk attīrot stacijās, kas paredzētas 150 000 vai vairāk cilvēkekvivalentu. Līdz 2045. gadam ES valstīm būs jāatdala arī mikropiesārņotāji.

Turklāt ES valstīm būs labāk jāpārvalda lietusūdens (tikai lielākās pilsētās), lai samazinātu organisko vielu un citu piesārņotāju emisijas. Tas palīdzēs sekmīgāk tikt galā ar spēcīgu lietu, kas klimata pārmaiņu dēļ ir kļuvusi biežāka parādība.

Ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā un aprites ekonomikā

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem notekūdeņu nozarei būs jāsamazina savas siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas pašlaik rada aptuveni 0,85 % no visām ES emisijām.

Nozarei būtu jāpanāk energoneitralitāte, kas nozīmē, ka līdz 2045. gadam komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtām būs pašām jāsaražo patērētā enerģija. Šo enerģiju var ražot uz vietas vai attālināti, un līdz 35 % enerģijas var iegādāties no ārējiem avotiem.

Jaunie noteikumi arī palīdzēs izvairīties no resursu zaudējumiem un veicinās to atkalizmantošanu aprites modelī. Piemēram, fosfors no dūņām tiks reģenerēts un atkalizmantots, lai iegūtu mēslošanas līdzekļus kultūraugu audzēšanai.

Kas par to maksās? Nozare

Vairāk nekā 90 % mikropiesārņotāju, kas atrodami notekūdeņos, tur nokļūst no farmaceitiskajiem līdzekļiem un kosmētikas.

Šajās nozarēs ir pieejama efektīva apstrāde toksisku vielu likvidēšanai. Jaunie noteikumi pieprasīs ražotājiem un importētājiem piemērot šādu apstrādi, ieviešot paplašinātu ražotāja atbildību, kuras pamatā ir princips “piesārņotājs maksā”.

Pandēmiju uzraudzība

Vīrusu un pandēmiju izplatīšanos varētu labāk novērst, veicot notekūdeņu monitoringu.

Komunālos notekūdeņus var analizēt, lai izsekotu cilvēku slimības un pandēmijas izraisošu patogēnu klātbūtni. Covid-19 pieredze liecina, ka notekūdeņu monitorings var būt ļoti efektīvs līdzeklis, lai prognozētu vīrusu izplatīšanos nākotnē.

Jaunajā direktīvā ir noteikts, ka ES valstīm ir jāveic noteiktu veselības parametru monitorings komunālajos notekūdeņos. Tas ietver SARS-CoV-2 un poliomielīta vīrusu un gripas vīrusus, un citus patogēnus.

Sanitārijas uzlabošana

Saskaņā ar “Eurostat” datiem aptuveni 10 miljoniem cilvēku ES nav piekļuves sanitārijas pamatpakalpojumiem.

Jaunie noteikumi liks dalībvalstīm nodrošināt sanitārijas pakalpojumus, jo īpaši atstumtākajām un neaizsargātākajām personām ES. Tiks uzlabota arī publisko tualešu pieejamība visiem.