Skip to content

Kosmoss, drošība un aizsardzība

ES atzīst kosmosa stratēģisko iedabu un to, ka kosmoss ir būtiski svarīgs ES rīcības brīvībai un autonomai lēmumu pieņemšanai drošības un aizsardzības jomā.

Kosmiskie apdraudējumi, ar ko saskaras ES

Valstu un daudznacionālās militārās operācijas nav iedomājamas bez kosmosā balstītu sistēmu izmantošanas. Šie aktīvi un lietojuma veidi ir kritiski svarīgi, lai varētu izmantot navigācijas un pozicionēšanas, sakaru, meteoroloģijas, ģeotelpiskos un attēlu pakalpojumus, kā arī ir kritiski svarīgi agrīnās brīdināšanas mehānismu un ballistisko raķešu pārtveršanas jomā.

Kosmoss ir būtisks mūsdienu dzīves, ekonomikas un drošības veicinātājs, kas veido vairāk nekā 1,5 triljonus EUR no ES IKP, tomēr ES saskaras ar pieaugošiem draudiem vidē, kas kļūst arvien strīdīgāka.

Ievērojamam riskam ir pakļauti 30 ES piederoši satelīti, kas sniedz pamatpakalpojumus, tostarp navigācijas (“Galileo”) un Zemes novērošanas (“Copernicus”) pakalpojumus.

2022. gadā vien visā pasaulē ziņots par vairāk nekā 150 mēģinājumiem iejaukties satelītu darbībā, sākot no signāla traucēšanas un beidzot ar uzlaušanas mēģinājumiem.

ES kosmosa stratēģija drošībai un aizsardzībai ir viens no galvenajiem mērķuzdevumiem rīcības plānā “Stratēģiskais kompass”, kas paredzēts ES drošības un aizsardzības politikas stiprināšanai līdz 2030. gadam.

Stratēģijas galvenie pīlāri ir šādi:

  • mūsu izpratnes uzlabošana par kosmiskajiem apdraudējumiem;
  • kosmosa sistēmu un pakalpojumu noturības un aizsardzības uzlabošana ES;
  • reaģēšana uz kosmiskajiem apdraudējumiem;
  • kosmosa plašāka izmantošana drošībai un aizsardzībai;
  • partnerības atbildīgai rīcībai kosmiskajā telpā.

Apdraudējumu veidi

Kosmosa operacionālā telpa aptver visus elementus, kas ir būtiski kosmosa sistēmu darbībai un kosmosā balstītu pakalpojumu sniegšanai. Šie elementi ietver fizisko kosmosa vidi, orbītas, kosmosa lidaparātus, zemes un palaišanas infrastruktūru, radiolīnijas, galiekārtas, saistītās kibersistēmas un kosmiskās rūpniecības nozari.

Kosmoss kļūst arvien pārslogotāks un strīdīgāks, tādēļ rodas arvien lielāki globālās drošības apdraudējumi. Nesenās naidīgās darbības, piemēram, destruktīvu pretsatelītu raķešu izmēģinājumi un kiberuzbrukumi kosmosa infrastruktūrai, izceļ to kritiski svarīgo sistēmu neaizsargātību, kuras atbalsta Eiropas rūpniecības un pakalpojumu nozares.

Šie incidenti, tostarp Krievijas raķešu izmēģinājums, kas notika 2021. gadā, un kiberuzbrukums “ViaSat”, kas notika 2022. gadā, liecina, ka kosmosa drošība ir savstarpēji saistīta ar kiberdraudiem un ģeopolitisko spriedzi. Kosmosa infrastruktūru ir nepieciešams aizsargāt, lai gādātu par ES drošību un ekonomisko stabilitāti, kā arī par to pamatpakalpojumu noturību, kas ir demokrātijas institūtu un starptautiskās drošības pamatā.

ES reakcija uz apdraudējumiem, kas ietekmē ES kosmosa programmas sistēmas un pakalpojumus un var ietekmēt ES drošību, tiek risināta, izmantojot arhitektūru reaģēšanai uz komiskajiem apdraudējumiem.

Noturība kosmosā – droša Eiropa

Tā kā kosmosa operacionālā telpa tiek arvien plašāk apdraudēta, ES par prioritāti ir izvirzījusi stabilu pārvaldību un aizsardzības pasākumus savu kosmosa spēju aizsardzībai.

Galvenā uzmanība tiek pievērsta tehnoloģiskās atkarības mazināšanai, pētniecības un inovācijas veicināšanai, piegādes ķēžu stiprināšanai, lai atbalstītu ES kosmosa drošību un konkurētspēju, un partnerību uzturēšanai ar līdzīgi domājošiem sabiedrotajiem.

Stratēģisko atkarību mazināšana

Lai nodrošinātu autonomiju kosmosa jomā, ES veic šādas investīcijas savā industriālajā bāzē:

  • saskaņots finansējums: 13 miljardus EUR vērtā ES kosmosa programma izmanto sinerģijas ar tādām uz aizsardzību vērstām iniciatīvām kā, piemēram, Eiropas Aizsardzības fonds, kā arī ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, lai nodrošinātu netraucētu pētniecību un izstrādi;
  • tehnoloģiskā suverenitāte: tiek veikti pasākumi, kuru mērķis ir mazināt atkarību no trešo valstu piegādātājiem, nodrošinot tādus komponentus un materiālus, kas ir kritiski nepieciešami kosmosa sistēmām.

Kosmosa sistēmu un pārvaldības standartizācija

Lai uzlabotu noturību un sadarbību starp dalībvalstīm, ES strādā pie šādiem jautājumiem:

  • vienots kosmosa tiesību akts: ierosināts tiesiskais regulējums, kas paredzēts, lai standartizētu drošuma, drošības un ilgtspējas pasākumus attiecībā uz kosmosa darbībām visā ES;
  • publiskā un privātā sektora sadarbība: ES izmanto tādas iniciatīvas kā informācijas apmaiņas un analīzes centrs, lai veicinātu partnerības ar mērķi uzlabot kosmosa sistēmu noturību un apmainīties ar paraugpraksi;
  • inovatīvas investīcijas: tiek veiktas mērķtiecīgas investīcijas augstajās tehnoloģijās, lai stiprinātu Eiropas autonomu piekļuvi kosmosam.

Kosmosa nozīme drošības un aizsardzības jomā

Kosmoss ir būtiska operacionālā telpa līdztekus sauszemes, jūras, gaisa operacionālajai telpai un kibertelpai, kā arī kritisks militāro misiju un operāciju veicinātājs, tostarp saskaņā ar ES kopējo drošības un aizsardzības politiku veikto misiju un operāciju veicinātājs.

Attīstot kosmosa pakalpojumus ES dalībvalstu valdību vajadzībām, ES stiprina savu rīcības brīvību un lēmumu pieņemšanas autonomiju drošības un aizsardzības jomā, vienlaikus saglabājot pamatprogrammu “Copernicus” un “Galileo” civilo raksturu. Starp galvenajām prioritātēm ir arī ES Satelītcentra stiprināšana, lai uzlabotu ES ģeotelpiskās izlūkošanas spējas, un kosmosa operacionālās telpas apzināšanās uzlabošana dalībvalstīs.

Globālu partnerību sekmēšana

ES aktīvi sadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai veicinātu atbildīgu rīcību un uzlabotu drošību kosmosā.

Apvienoto Nāciju Organizācijas ietvaros ES strādā pie tā, lai veidotu kopīgu izpratni par drošības izaicinājumiem kosmosā un veicinātu globālus nolīgumus par drošām un ilgtspējīgām darbībām kosmosā, atbalstot starptautiskos mērķus ar pārredzamības un uzticības veicināšanas pasākumu palīdzību novērst bruņošanās sacensību kosmiskajā telpā.

ES cieši sadarbojas ar Amerikas Savienotajām Valstīm kā ar svarīgu stratēģisko partneri, padziļinot sadarbību kosmosa drošības un aizsardzības jomā, lai risinātu kopīgas problēmas un nodrošinātu kopīgus ieguvumus.

ES arī uztur kosmosa drošības dialogus ar trešām valstīm, lai uzlabotu pārredzamību, veicinātu uzticēšanos un apmainītos ar noturīgu un atbildīgu kosmosa operāciju paraugpraksi.

ES stiprina saites ar NATO, regulāri apmainoties ar informāciju, lai vēl vairāk stiprinātu, padziļinātu un paplašinātu sadarbību kosmosa jomā.

Šīs partnerības ir būtiskas, lai nodrošinātu, ka kosmoss arī turpmāk būs drošs un ilgtspējīgs resurss ikvienam.

Temati

Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 31. janvāris