Austrumu partnerība

Kas ir Austrumu partnerība?

Austrumu partnerība ir sadarbības satvars. Tā tika sākta 2009. gadā kā kopīga iniciatīva starp ES, ES dalībvalstīm un sešām Austrumeiropas partnervalstīm:

• Armēnija
• Azerbaidžāna
• Baltkrievija
• Gruzija
• Moldova
• Ukraina

Austrumu partnerība ir specifiska Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) austrumu dimensija. Ar EKP palīdzību ES sadarbojas ar dienvidu un austrumu kaimiņreģionu, lai panāktu iespējami ciešu politisko asociāciju un maksimālo iespējamo ekonomisko integrāciju.

Trīs Austrumeiropas partnervalstis (Ukraina, Moldova un Gruzija) pašreiz ir ES pievienošanās procesā.

• ES paplašināšanās

Kopš 2021. gada 28. jūnija Baltkrievija ir apturējusi dalību Austrumu partnerībā. Saskaņā ar 2024. gada februāra Padomes secinājumiem par Baltkrieviju ES saglabā sadarbību ar Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību kā svarīgu partneri Austrumu partnerībā.

• ES sankcijas pret Baltkrieviju

Kā Austrumu partnerība darbojas?

ES ir apņēmusies ar Austrumu partnerības valstīm uzturēt spēcīgu, individuāli pielāgotu un savstarpēji izdevīgu sadarbību, neatkarīgi no tā, cik vērienīgi ir katras valsts mērķi attiecībās ar Eiropas Savienību. Apmaiņā pret partnervalstu politisku un ekonomisku reformu īstenošanu Austrumu partnerība piedāvā:

jaunas līgumattiecības

padziļinātus un visaptverošus brīvās tirdzniecības nolīgumus

pasākumus virzībā uz vīzu režīma liberalizāciju

Turklāt Austrumu partnerība nodrošina stabilu satvaru daudzpusējai sadarbībai un veicina divpusējas sadarbības ar ES padziļināšanu.

Daudzpusējā sadarbība

Austrumeiropas partnervalstīm ir daudz līdzīgu izaicinājumu. To kopīga risināšana veicina sadarbību un paraugprakses apmaiņu.

Daudzpusēja sadarbība Austrumu partnerībā ietver šādus elementus:

• stiprināt iestādes un labu pārvaldību, tostarp noturību, saskaroties ar ārējiem faktoriem,
• ar ekonomiskās integrācijas un tirdzniecības nolīgumu starpniecību attīstīt tirgus iespējas,
• nodrošināt enerģētisko drošību un uzlabot starpsavienojumus enerģētikas un transporta jomā,
• uzlabot cilvēku mobilitāti un savstarpējos kontaktus, izvēršot sarunas par vīzu dialogu.

Divpusējā sadarbība

Asociācijas/partnerības/sadarbības nolīgumi

ES ir izvirzījusi konkrētas idejas katrai Austrumeiropas partnervalstij, izstrādājot virkni jaunu nolīgumu. Ar tiem aizstāja partnerības un sadarbības nolīgumus, kas ar Austrumeiropas partnervalstīm bija noslēgti 20. gadsimta 90. gadu beigās.

ES ir vedusi sarunas par virkni nolīgumu ar Austrumu partnerības partnervalstīm, kuri paredz:

• ciešāku politisko asociāciju,
• pastiprinātu politisko dialogu,
• padziļinātu sadarbību tieslietu un drošības jautājumos.

Nolīgumi ir pamats reformu programmai, kas partnervalstis pietuvinās Eiropas Savienībai, saskaņojot to tiesību aktus un standartus ar ES tiesību aktiem un standartiem. Tas manāmi uzlabos cilvēku dzīves apstākļus.

Brīvās tirdzniecības nolīgumi

Asociācijas nolīgumu ietvaros ES ir noslēgusi sarunas par padziļinātām un visaptverošām brīvās tirdzniecības zonām ar Gruziju, Moldovu un Ukrainu, lai:

• uzlabotu piekļuvi precēm un pakalpojumiem,
• samazinātu tarifus, kvotas un tirdzniecības ierobežojumus,
• nodrošinātu stabilu tiesisko vidi,
• saskaņotu praksi un normas.

• ES tirdzniecības nolīgumi
• Tirdzniecības sarunas un nolīgumi (Eiropas Komisija)

Vīzu dialogs

Austrumu partnerības valstis vienas no pirmajām ir izmantojušas priekšrocības, ko sniedz mobilitātes partnerības, ļaujot saviem pilsoņiem pārvietoties Eiropā drošā vidē.

Nolīgumi par vīzu atvieglotu izsniegšanu veicina Austrumeiropas partnervalstu pilsoņu mobilitāti, un atpakaļuzņemšanas nolīgumi paredz noteikumus neatbilstīgo migrantu atgriešanas pārvaldībai.

Ar vīzu režīma liberalizācijas dialogu palīdzību ES pakāpeniski virzās uz ilgtermiņa mērķi panākt bezvīzu ceļošanas režīmu dažu Austrumu partnerības valstu pilsoņiem.

• ES vīzu politika

Divpusējie nolīgumi pa veidiem un valstīm

Plašākas sabiedrības iesaistīšana

Austrumu partnerība ne vien iesaista valdības, tā arī apsver pilsoniskās sabiedrības, vietējo un reģionālo iestāžu, uzņēmumu vadītāju un parlamentāro asambleju viedokļus.

Kādi ir Austrumu partnerības mērķi?

Pamatojoties uz progresu, kas gūts Austrumu partnerības pirmo desmit gadu laikā, Eiropas Savienība ir noteikusi piecus ilgtermiņa politikas mērķus:

noturīgas, ilgtspējīgas un integrētas ekonomikas

atbildīgas iestādes, tiesiskums un drošība

vides un klimata noturība

digitālā pārveide

taisnīgas un iekļaujošas sabiedrības

2021. gada Austrumu partnerības samitā ES un Austrumu partnerības līderi apņēmās pastiprināt sadarbību, pamatojoties uz šīm prioritātēm.

• Austrumu partnerības samits, 2021. gada 15. decembris
• Austrumu partnerība pēc 2020. gada (Eiropas Ārējās darbības dienests)

Investīciju plāns

Ar vispārējo mērķi stiprināt noturību un radīt konkrētus labumus cilvēkiem, jaunā Austrumu partnerības programma būs strukturēta ap diviem pīlāriem: investīcijas (atbalstīs ar 2,3 miljardu EUR ekonomikas un investīciju plānu) un pārvaldība.

Pīlāri tiks atbalstīti ar dažādiem ES rīkiem un procesiem, tostarp ar “Eiropa pasaulē”: Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu un Eiropas komandas iniciatīvām, pārrobežu sadarbības programmām un partneru pašu investīcijām.

Desmit galvenie mērķrādītāji 2025. gadam

Programmas ietvaros kā turpmākie prioritārie rīcībpasākumi ir noteikti desmit galvenie investīciju mērķrādītāji 2025. gadam:

• konkurētspējīga un inovatīva ekonomika,
• tiesiskums,
• ilgtspējīga un vieda savienotība,
• cilvēki un zināšanu sabiedrība,
• drošība un kibernoturība,
• ilgtspējīga enerģija,
• vide un klimats,
• veselības noturība,
• iekļaujoša, dzimumlīdztiesīga un daudzveidīga sabiedrība un stratēģiska komunikācija,
• digitālā pārkārtošanās.

Padomes loma

Sarunas par starptautiskiem nolīgumiem ar austrumu partneriem

Padome ir iesaistīta visos starptautisko nolīgumu sarunu risināšanas un pieņemšanas posmos ar Austrumeiropas partnervalstīm.