Skip to content

ES tirdzniecības attiecības ar Persijas līča sadarbības padomi

Eiropas Savienība ir Persijas līča sadarbības padomes (GCC) valstu (Apvienoto Arābu Emirātu, Bahreinas, Saūda Arābijas, Omānas, Kataras un Kuveitas) otra lielākā tirdzniecības partnere.

Par Persijas līča sadarbības padomi

Persijas līča sadarbības padome apvieno sešas Persijas līča arābu valstis: Bahreinu, Kuveitu, Omānu, Kataru, Saūda Arābiju un Apvienotos Arābu Emirātus. 1981. gadā izveidotās padomes mērķis ir grupas turpmāka politiskā un ekonomiskā integrācija.

Kopumā Persijas līča sadarbības padomes valstīs dzīvo aptuveni 60 miljoni iedzīvotāju; no tām visblīvāk apdzīvotās valstis ir Saūda Arābija un Apvienotie Arābu Emirāti (saskaņā ar Pasaules Bankas datiem – attiecīgi 35,3 miljoni un 11,3 miljoni iedzīvotāju).

Karte, kurā izceltas sešas Persijas līča arābu valstis, kas ir Persijas līča sadarbības padomes locekles: Saūda Arābija, Apvienotie Arābu Emirāti, Omāna, Kuveita, Katara un Bahreina.

Persijas līcī atrodas gandrīz trešdaļa no pasaules naftas rezervēm.

ES un GCC attiecību pamatā ir 1989. gadā parakstīts sadarbības nolīguma dokuments, ar ko tika izveidoti regulāri ES un GCC dialogi sadarbības jautājumos par ekonomiskajām attiecībām, klimata pārmaiņām, enerģētiku, vidi un pētniecību.

Preču tirdzniecība

2025. gadā kopējā tirdzniecības vērtība starp ES un sešām Persijas līča sadarbības padomes valstīm sasniedza 165,6 miljardus EUR, no kuriem gandrīz 110 miljardus EUR veidoja ES eksports un 55,6 miljardi EUR – ES imports.

Pēdējo desmit gadu laikā tirdzniecības apjoms starp ES un GCC ir palielinājies par gandrīz 30 %, imports ir pieaudzis par gandrīz 54 % un eksports – par gandrīz 20 %.

Galvenās tirgotās preces ir degviela, kas veido vairāk nekā 75 % importa Eiropas Savienībā no GCC valstīm.

Bultas, kas ved no apļa uz ES zvaigznēm un simbolizē importu Eiropas Savienībā.

55,6 miljardi EUR imports ES no GCC valstīm

Diagramma, kuru veido divi mazu kvadrātu bloki, kas attēlo, ka ES eksports uz GCC ir aptuveni divreiz lielāks nekā imports.
Bultas, kas ved prom no ES zvaigznēm uz apli un simbolizē eksportu no Eiropas Savienības.

110 miljardi EUR ES eksports uz GCC valstīm

Apvienotie Arābu Emirāti un Saūda Arābija veido vairāk nekā trīs ceturtdaļas no ES un GCC kopējā tirdzniecības apjoma. Attiecībā tikai uz importu katras valsts īpatsvars ir līdzsvarotāks, proti, Saūda Arābija veido vairāk nekā 50 % no ES un GCC importa, tai seko AAE (16,7 %), Kuveita (13 %) un Katara (13,3 %). Tas atspoguļo galveno produktu kategoriju, ko ES importē no šīm valstīm: fosilās degvielas.

Galvenās preces, ko ES importē no GCC

Minerālprodukti (galvenokārt nafta un gāze)

Parastie metāli un metālu produkti

Ķimikālijas

Galvenās preces, ko ES eksportē uz GCC

Mašīnas un ierīces

Transporta aprīkojums

Ķimikālijas

Pakalpojumu tirdzniecība

2024. gadā (pēdējais gads, par kuru pieejami dati) pakalpojumu tirdzniecība starp ES un Persijas līča sadarbības padomes valstīm sasniedza 84,4 miljardus EUR, no kuriem 28,2 miljardi EUR bija ES imports un 56,2 miljardi EUR – ES eksports.

Pakalpojumu tirdzniecība starp ES un GCC valstīm laikposmā no 2014. līdz 2024. gadam ir vairāk nekā divkāršojusies (+ 119 %).

Bultas, kas ved no apļa uz ES zvaigznēm un simbolizē importu Eiropas Savienībā.

28,2 miljardi EUR imports ES no GCC valstīm

Diagramma, kuru veido divi mazu kvadrātu bloki, kas attēlo, ka ES pakalpojumu eksports uz GCC valstīm vērtības ziņā ir aptuveni divreiz lielāks nekā imports Eiropas Savienībā.
Bultas, kas ved prom no ES zvaigznēm uz apli un simbolizē eksportu no Eiropas Savienības.

56,2 miljardi EUR ES eksports uz GCC valstīm

Apvienotie Arābu Emirāti veido vairāk nekā pusi (53 %) no ES un GCC pakalpojumu tirdzniecības, kam seko Saūda Arābija (gandrīz 27 %).

Ārvalstu tiešās investīcijas

Kopējais ES ārvalstu tiešo investīciju apjoms GCC reģionā 2024. gadā sasniedza 163,1 miljardu EUR, savukārt GCC reģiona investīciju apjoms ES bija 189,8 miljardi EUR.

Starp GCC valstīm vislielākais investīciju partneris bija Apvienotie Arābu Emirāti, kas veidoja gandrīz 68 % ārējo investīciju un vairāk nekā 63 % iekšējo investīciju.

Šajā lapā izmantotie dati tika izgūti 2026. gada jūlijā un izriet no šādām “Eurostat” datu kopām:

Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 24. jūlijs