Eiropadome, 23.–24.10.2014., 2014. gada 23. un 24. oktobris

Eiropa uzņemas līdera lomu cīņā pret klimata pārmaiņām un Ebolas vīrusu

ES līderi 24. oktobrī vienojās par pasaulē vērienīgāko klimata un enerģētikas politiku laikposmam līdz 2030. gadam. Viņi arī nolēma ES finansiālo palīdzību, kas paredzēta cīņai pret Ebolas vīrusslimību, palielināt līdz € 1 miljardam, kā arī pārrunāja Eiropas ekonomikas stāvokli. Eurozonas vadītāji arī tikās Eurosamita formātā, lai apspriestu ar eurozonu saistītus jautājumus.

• Eiropadomes secinājumi, 2014. gada 23. un 24. oktobris
• Eiropadomes sanāksme, 2014. gada 23. un 24. oktobris – fotoattēli un videomateriāli

Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam līdz 2030. gadam

Eiropadome apstiprināja četrus mērķus:

• saistošs ES mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni;
• mērķis, ar kuru paredz atjaunojamo energoresursu patēriņu vismaz 27 % apmērā;
• energoefektivitātes pieaugums 27 % apmērā; 
• iekšējā enerģijas tirgus izveides pabeigšana, sasniedzot esošo elektroenerģijas starpsavienojumu mērķi 10 % apmērā un nodrošinot savienojumu enerģētikas ziņā izolētām teritorijām – jo īpaši Baltijas valstīm un Pireneju pussalai.

Attiecībā uz enerģētisko drošību – Eiropadome apstiprināja turpmākus pasākumus, lai samazinātu ES energoatkarību un palielinātu drošību saistībā ar tās elektroenerģijas un gāzes piegādēm.

ES atbilde uz Ebolas vīrusslimību – € 1 miljards

ES un tās dalībvalstis slimības skartajam reģionam jau ir apņēmušās sniegt vairāk nekā € 600 miljonus medicīniskās aprūpes un palīdzības jomā. Tagad tās ir apņēmušās sniegt vēl lielāku finansiālo atbalstu, kopējo finansējumu palielinot līdz € 1 miljardam.

Turklāt dalībvalstis apņēmās palielināt medicīniskās aprūpes sniegšanu un aprīkojuma nosūtīšanu, kā arī pastiprināti veikt skrīningu izceļošanas punktos reģiona lidostās.

Tās arī vienojās garantēt atbilstīgu aprūpi starptautiskajiem veselības aprūpes darbiniekiem, tostarp vajadzības gadījumā izmantojot medicīnisko evakuāciju. 

ES līderi arī aicināja veikt turpmāku darbu, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus, jo īpaši samazinot inficēšanās risku un īstenojot profilaktiskus pasākumus, piemēram, veicot pasažieru skrīningu Eiropas lidostās, lai konstatētu saslimšanas risku ar Ebolas vīrusu.

Hrists Stiljanidis (Christos Stylianides), jaunais komisārs no Kipras humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas jautājumos, ir iecelts par ES Ebolas vīrusslimības jautājumu koordinatoru. Viņš būs atbildīgs par to, lai dalībvalstu un starptautisko partneru starpā labāk koordinētu starptautiskos atbildes pasākumus saistībā ar krīzi.

Ekonomikas jautājumi

Ņemot vērā vājo ekonomisko situāciju, ES līderi aicināja ātri īstenot Savienības stratēģisko programmu pārmaiņu laikā, par kuru tika panākta vienošanās 2014. gada jūnijā. Prioritāte būtu jāpiešķir pasākumiem, kuri saistīti ar nodarbinātību, izaugsmi un konkurētspēju un kuri vērsti uz lielāku iespēju nodrošināšanu pilsoņiem un viņu aizsardzību.

Līderi arī atbalstīja Komisijas iniciatīvu laikposmā no 2015. gada līdz 2017. gadam mobilizēt papildu investīcijas € 300 miljardu apmērā no publiskajiem un privātajiem avotiem. Eiropadome sagaida, ka šī iniciatīva tiks īstenota nekavējoties un ka decembrī par to varēs sniegt novērtējumu.

Līderi arī atzinīgi novērtēja to, ka darbību uzsāk vienotais uzraudzības mehānisms, kas ir daļa no banku savienības. Tas sāks darboties 2014. gada 4. novembrī.

Eurosamits

Eurosamitā jo īpaši tika aplūkota eurozonā pastāvošā situācija ekonomikas un nodarbinātības jomā. Tajā tika panākta vienošanās, ka būtiska nozīme ir ekonomikas politikas ciešākai koordinēšanai, lai nodrošinātu ekonomiskās un monetārās savienības netraucētu darbību.

Citi jautājumi

Ukraina

Attiecībā uz konfliktsituāciju Ukrainā – ES līderi mudināja visas puses ievērot pamieru un pilnībā īstenot Minskas vienošanās, kuru mērķis ir atjaunot mieru.

Līderi atzinīgi novērtēja Ukrainas enerģētiskās krīzes risināšanā panākto virzību un cer, ka tiks noslēgtas starp Krievijas Federāciju, Ukrainu un Eiropas Komisiju notiekošās sarunas par energoapgādi.

ES ierobežojošie pasākumi paliks nemainīgi. Eiropadome tiks informēta par situācijas attīstību Ukrainā, lai tādējādi lemtu par to, vai sankcijas varētu tikt pilnīgi vai daļēji grozītas, apturētas vai atceltas.

Eiropas Savienības stratēģija Adrijas un Jonijas jūras reģionam (EUSAIR)

Eiropadome apstiprināja 2014. gada 29. septembrī pieņemto stratēģiju un aicināja visus attiecīgos dalībniekus to nekavējoties īstenot.

Iestāžu jautājumi

Eiropadome arī pieņēma lēmumu, ar ko ieceļ Eiropas Komisiju, lai tā varētu sākt savu pienākumu pildīšanu 2014. gada 1. novembrī.

Tā arī bija pēdējā Eiropadomes sanāksme, ko vadīja Hermanis Van Rompejs (Herman Van Rompuy).

• Eiropadome ieceļ jauno Komisiju, 2014. gada 24. oktobris
• Priekšsēdētāja Hermaņa Van Rompeja atvadu runa Eiropadomes locekļiem