Enerģētika
Uzziniet, kā ES valstis sadarbojas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un cenas ziņā pieejamu energoapgādi.
Cenas ziņā pieejamai un uzticamai energoapgādei ir ārkārtīgi liela nozīme ES labklājībā.
ES valstu mērķis ir izveidot spēcīgu enerģētikas savienību, palielināt enerģētisko suverenitāti un konkurētspēju pasaulē, vienlaikus dekarbonizējot nozari, lai sasniegtu klimata mērķus.
Energoapgādes nodrošināšana
ES valstis kopīgi strādā, lai nodrošinātu ES ekonomikai un tās iedzīvotājiem energoapgādi par konkurētspējīgām cenām.
ES valstu mērķis ir samazināt atkarību no Krievijas fosilajām degvielām, dažādot piegādes maršrutus un stiprināt saiknes ar uzticamākiem partneriem, vienlaikus atbalstot pāreju uz zaļāku enerģiju, jo īpaši tīru enerģiju, kas ražota Eiropā.
ES noteikumi aizsargā patērētājus un uzņēmumus no enerģijas cenu kāpuma, un to mērķis ir labāk integrēt ES valstu energosistēmas spēcīgākā enerģētikas savienībā.
Atteikšanās no Krievijas gāzes
2025. gadā no Krievijas tika importēts par trešdaļu mazāk gāzes nekā 2021. gadā. Nākamajā diagrammā ir atainots Eiropas Savienībā importētās gāzes apjoms miljardos kubikmetru.
Joslu diagramma, kurā salīdzināta gāzes piegāde no ES galvenajiem partneriem 2021. gadā, 2023. gadā un 2025. gadā. Imports no Krievijas samazinājās no vairāk nekā 150 miljardiem kubikmetru (mljrd. m³) 2021. gadā līdz 40,9 mljrd. m³ 2025. gadā. Šo atšķirību lielā mērā kompensēja pieaugošais imports no citiem partneriem. Imports no ASV pieauga no 18,9 mljrd. m³ 2021. gadā līdz 79,4 mljrd. m³ 2025. gadā. Imports no Norvēģijas pieauga no 79,5 mljrd. m³ 2021. gadā līdz 97,2 mljrd. m³ 2025. gadā. Avots: Eiropas Komisijas aprēķins, pamatojoties uz LSEG (Refinitiv) un ENTSOG.
2026. gada janvārī ES pieņēma regulu, lai vēlākais līdz 2027. gada beigām pakāpeniski aizliegtu atlikušo Krievijas gāzes importu.
Zaļāka enerģija
Enerģētikas nozare ir lielākais siltumnīcefekta gāzu emisiju avots Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un noteikumiem “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ES valstis ir noteikušas mērķus emisiju samazināšanai enerģētikas nozarē, tostarp:
- pakāpeniski atteikties no fosilajām degvielām,
- palielināt atjaunīgās enerģijas īpatsvaru,
- efektīvāk izmantot enerģiju, tostarp ēkās,
- izveidot ūdeņraža tirgu.
Atjaunīgās enerģijas jauda
Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam ES saules enerģijas jauda palielinājās par 157 % līdz kopumā 406 gigavatiem. Tas ir vairāk nekā nepieciešams, lai nodrošinātu elektrību tādai valstij kā Itālija uz veselu gadu. Strauji pieaug arī vēja enerģijas ražošana.
Atjaunīgajai enerģijai, piemēram, saules un vēja enerģijai, ir būtiska nozīme pārejā uz tīru enerģiju, un tā var palīdzēt samazināt ES atkarību no ārējiem enerģijas piegādātājiem.
Atjaunīgās enerģijas ražošana Eiropas Savienībā turpinās pieaugt
ES dalībvalstis sadarbojas, lai palielinātu atjaunīgo energoresursu izmantošanu, un, kā parādīts diagrammā, tiek prognozēts, ka to ražošana ES turpmākajos gados turpinās pieaugt. 2024. gadā 25,4 % no visas ES patērētās enerģijas veidoja no atjaunīgajiem energoresursiem gūtā enerģija. Mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam atjaunojamie energoresursi veidotu vairāk nekā 42,5 % no ES energoresursu struktūras.
Diagrammā attēlota saules, vēja, bioenerģijas un hidroenerģijas kumulatīvā jauda gigavatos (GW) Eiropas Savienībā no 2010. līdz 2024. gadam un prognozes 2025.–2030. gadam.
- Hidroenerģijas jauda pieauga tikai nedaudz – no 143,2 GW 2010. gadā līdz 152,7 GW 2024. gadā. Paredzams, ka jauda saglabāsies stabila un 2030. gadā sasniegs 159 GW.
- Bioenerģija veido tikai nelielu daļu no ES ražotās atjaunojamās enerģijas. ES bioenerģijas jauda palielinājās no 25 GW 2010. gadā līdz 37,2 GW 2024. gadā, un saskaņā ar prognozēm tā ar nelielām izmaiņām saglabāsies šajā līmenī.
- Vēja enerģijas jauda pastāvīgi palielinājās no 79,2 GW 2010. gadā līdz 230,8 GW 2024. gadā. Paredzams, ka jauda vēl turpinās pieaugt un 2030. gadā sasniegs 368,6 GW.
- Saules enerģija ir atjaunīgais energoresurss, kas piedzīvojis vislielāko izaugsmi – no 30 GW 2010. gadā līdz 332,1 GW 2024. gadā. IEA prognozē, ka līdz 2030. gadam saules enerģijas jauda ES sasniegs 690,1 GW.
Jaunākās ziņas
Jaunākie skaidrojumi
ES konkurētspējas stimulēšana: turpmākā virzība
Gatavi mērķrādītājam 55 %
ES palīdzība Ukrainai: enerģētiskā drošība un infrastruktūra
Pēdējo reizi pārskatīts: 2026. gada 18. marts