Skaidrojumi

Pēc “Brexit” ES un Apvienotā Karaliste ir risinājušas sarunas par nolīgumu kopumu, lai virzītu un reglamentētu turpmākās ES un Apvienotās Karalistes attiecības. Šie nolīgumi aizsargā pilsoņu tiesības, vienlaikus nodrošinot godīgu konkurenci un sadarbības turpināšanu.

Bioloģiskā lauksaimniecība pārtiku ražo, izmantojot dabīgas metodes, kuru ietekme uz vidi ir neliela. ES vēlas, lai līdz 2030. gadam 25 % no tās lauksaimniecības zemes būtu bioloģiska, un tai ir skaidri noteikumi šā mērķa sasniegšanai.

ES kopējā lauksaimniecības politika (KLP) nodrošina pārtikas nodrošinājumu, veicina ilgtspējīgu lauksaimniecību un atbalsta lauku apvidus.

ES nosaka limitus, cik daudz zivju drīkst nozvejot ES ūdeņos, lai novērstu zivju krājumu pārmērīgu izmantošanu.

Reformētās, 2023.–2027. gadam noteiktās kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) mērķis ir panākt, lai lauksaimniecība Eiropas Savienībā kļūtu taisnīgāka, zaļāka un būtu vairāk vērsta uz rezultātiem.

Kopš 2021. gada janvāra zvejas tiesības attiecībā uz ES un Apvienotajai Karalistei kopīgajiem krājumiem ik gadu tiek noteiktas divpusējās apspriešanās.

ES politikas “No lauka līdz galdam” galvenais mērķis ir padarīt Eiropas pārtiku veselīgāku un ilgtspējīgāku.

ES dalībvalstis, izmantojot ES kopējo zivsaimniecības politiku, ir paredzējušas kopīgus noteikumus, lai ilgtspējīgi pārvaldītu zivju resursus un nodrošinātu cilvēkiem pārtiku.

Katru gadu ES valstis vienojas par to, cik daudz zivju drīkst nozvejot ES ūdeņos vai citos ūdeņos ar ES kuģiem. Padome ir vienīgais likumdevējs šajā jautājumā.

Kā pēc "Brexit" tiek noteiktas nozvejas kvotas starp ES un Apvienoto Karalisti? Kopš 2021. gada janvāra tiesības zvejot zivis no kopīgajiem krājumiem nosaka ikgadējās divpusējās konsultācijās.