“No lauka līdz galdam”
ES politikas “No lauka līdz galdam” galvenais mērķis ir padarīt Eiropas pārtiku veselīgāku un ilgtspējīgāku.
Kāpēc pārtikai būtu jākļūst veselīgākai un ilgtspējīgākai?
ES pārtikas sistēma nodrošina svaigu un nekaitīgu pārtiku 400 miljoniem Eiropas iedzīvotājiem. Pārtikas ražošana ir ne tikai vitāli svarīgs pakalpojums, bet arī ienākumu avots. ES agropārtikas ķēde ir nozīmīga ES ekonomikas nozare.
Tomēr agropārtikas nozarei ir ievērojama ietekme uz vidi. Saskaņā ar Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojumu aptuveni trešdaļu no pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām rada pārtikas sistēmas. Pašreizējam pārtikas modelim ir arī nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, kā rezultātā vairāk nekā 50 % pieaugušo Eiropas iedzīvotāju ir liekais svars.
ES pārveido pārtikas ražošanas un patēriņa veidu Eiropā nolūkā:
- samazināt pārtikas sistēmu radīto vides pēdas nospiedumu,
- stiprināt noturību pret krīzēm,
- turpināt nodrošināt veselīgu un cenas ziņā pieejamu pārtiku arī nākamajām paaudzēm.
Kas ir stratēģija “No lauka līdz galdam”?
Komisija 2020. gada maijā nāca klajā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam”, kas ir viens no galvenajiem pasākumiem Eiropas zaļā kursa ietvaros. Sekmējot to, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti, stratēģijas mērķis ir pārveidot pašreizējo ES pārtikas sistēmu par ilgtspējīgu modeli.
Atgādinot par pārtikas nodrošinājuma un nekaitīguma prioritātēm, stratēģijas galvenie mērķi ir šādi:
- nodrošināt pietiekamu, cenas ziņā pieejamu un uzturvielām bagātu pārtiku planētas iespēju robežās,
- uz pusi samazināt pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantošanu un antimikrobiālo līdzekļu pārdošanu,
- palielināt bioloģiskajai lauksaimniecībai atvēlētās zemes platību,
- veicināt ilgtspējīgāku pārtikas patēriņu un veselīgu uzturu,
- samazināt pārtikas zudumus un izšķērdēšanu,
- apkarot krāpšanu pārtikas jomā piegādes ķēdē,
- uzlabot dzīvnieku labturību.
Pārejai uz videi draudzīgāku pārtikas sistēmu ir mērķis radīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kas pozitīvi ietekmē lauksaimniecības pārtikas uzņēmumu ieņēmumus.
2020. gada oktobrī Padome pieņēma secinājumus par stratēģiju, apstiprinot mērķi izstrādāt Eiropas ilgtspējīgu pārtikas sistēmu no ražošanas līdz patēriņam. Dalībvalstis uzsvēra, ka ir jānodrošina:
- pietiekamu un cenas ziņā pieejamu pārtiku, vienlaikus veicinot ES klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam,
- taisnīgus ienākumus un spēcīgu atbalstu primārajiem ražotājiem,
- ES lauksaimniecības konkurētspēju globālā līmenī.
Stratēģija “No lauka līdz galdam” ir saskaņota ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam – abi priekšlikumi ir iesniegti kā papildinoši.
Kādas ir galvenās “No lauka līdz galdam” politikas iniciatīvas?
Rīcības plāns bioloģiskās lauksaimniecības jomā
Rīcības plānā bioloģiskās lauksaimniecības jomā, ar kuru Komisija nāca klajā 2021. gada martā stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietvaros, ir izklāstīts pasākumu kopums bioloģiskās lauksaimniecības palielināšanai ES.
Tā galvenais mērķis ir palielināt bioloģisko ražošanu, lai panāktu, ka līdz 2030. gadam 25 % no ES lauksaimniecības zemes tiek izmantota bioloģiskajai ražošanai. ES dalībvalstis tiek mudinātas izstrādāt valsts bioloģiskās lauksaimniecības plānus.
Padome 2021. gada jūlijā pieņēma secinājumus par rīcības plānu. Galvenie jautājumi, par kuriem vienojās ES ministri, bija šādi:
- bioloģiskā lauksaimniecība ir svarīga Eiropas lauksaimniecības ilgtspējai,
- bioloģiskās ražošanas attīstīšana palīdz nodrošināt ienākumus un radīt darbvietas,
- līdzsvarots bioloģisko produktu pieprasījums un piedāvājums nodrošina nozares rentabilitāti,
- nosakot mērķus un konstatējot vajadzības, jāņem vērā īpatnības un atšķirīgās situācijas dalībvalstīs,
- lai sasniegtu stratēģijas mērķus, būtiski ir iesaistīt publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas.
Pārtikas nodrošinājuma plāns
Iestājoties Covid-19 pandēmijai, atklājās Eiropas pārtikas ķēdes neaizsargātība pret nopietnām piegādes problēmām. 2021. gada novembrī Komisija publicēja paziņojumu, kurā ieskicēja ārkārtas rīcības plānu, lai garantētu pārtikas nodrošinājumu Eiropā krīzes laikā.
2021. gada decembra Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē ES ministri apstiprināja secinājumus par plānu, atzīstot, ka ir nepieciešama nākotnes prasībām atbilstoša Eiropas pārtikas sistēma, kas nodrošinātu pret iespējamiem riskiem un krīzēm. Ministri vienojās, ka no Covid-19 gūtā pieredze būtu jāņem vērā, izstrādājot ES pieeju turpmākām katastrofām.
Ierosināto pasākumu mērķis ir palīdzēt ES pārvarēt problēmas, ko cita starpā rada ekstrēmi laikapstākļu notikumi, augu un dzīvnieku veselības problēmas un galveno izejresursu, piemēram, mēslošanas līdzekļu, enerģijas un darbaspēka nepietiekamība. Pie tiem pieder:
- Eiropas Pārtikas nodrošinājuma krīžgatavības un reaģēšanas mehānisma (EFSCM) izveidošana,
- ekspertu grupas izveidošana nolūkā palīdzēt nodrošināt, lai ES būtu pilnībā gatava iespējamām pārtikas piegādes problēmām.
Globālie pārtikas nekaitīguma standarti
Padome 2022. gada februārī apstiprināja secinājumus par pārtikas nekaitīguma standartiem starptautiskajā tirdzniecībā, aicinot Pārtikas kodeksa komitejas darbā vairāk integrēt ilgtspējas aspektus. Šī pasaules mēroga struktūra, ko 1963. gadā izveidoja ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija un Pasaules Veselības organizācija, nodrošina forumu sarunām par starptautiskajiem pārtikas standartiem, pamatnostādnēm un prakses kodeksiem. ES un tās dalībvalstis ir šīs struktūras dalībnieces.
Oglekļsaistīga lauksaimniecība
Lauksaimniecībai un mežsaimniecībai var būt būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām, piesaistot oglekli no atmosfēras. 2022. gada aprīlī Padome pieņēma secinājumus par oglekļsaistīgu lauksaimniecību, pamatojoties uz Komisijas 2021. gada decembra paziņojumu “Ilgtspējīgi oglekļa aprites cikli”, un to mērķis ir veicināt tādu lauksaimniecības praksi, kas sekmē oglekļa uztveršanu no atmosfēras, un ilgtspējīgu tā uzglabāšanu augsnē vai biomasā.
Klimatam labvēlīga prakse var nozīmēt:
- dzīvžogu vai koku stādīšanu,
- pākšaugu audzēšanu,
- starpkultūru un virsaugu izmantošanu,
- saglabājošās lauksaimniecības īstenošanu un kūdrāju uzturēšanu,
- pirmreizēju un atkārtotu apmežošanu.
Secinājumos ministri atzina, ka ir svarīgi lauksaimniekiem un mežu apsaimniekotājiem sniegt pietiekami stimulējošu finansiālu atbalstu, lai mudinātu viņus pieņemt šo klimatam labvēlīgo praksi.
Ilgtspējīga akvakultūra
ES ir ļoti atkarīga no zvejas un akvakultūras produktu importa. Tomēr šai nozarei Eiropas Savienībā ir izaugsmes potenciāls.
ES ministri 2022. gada jūlijā apstiprināja Padomes secinājumus, kuros aicināja izveidot ilgtspējīgu, noturīgu un konkurētspējīgu jūras un saldūdens akvakultūras nozari Eiropas Savienībā.
Bioloģiskas lolojumdzīvnieku barības marķēšana
Pirms 2022. gada prasības attiecībā uz bioloģisko lolojumdzīvnieku barību parasti noteica valsts līmenī. Tas nozīmēja, ka lolojumdzīvnieku barību varēja marķēt kā bioloģisku, pat ja ne visas sastāvdaļas bija ražotas bioloģiski.
Jauna ES regula paredz kopīgus noteikumus par bioloģiskās lolojumdzīvnieku barības marķēšanu. Tās mērķis ir
- atvieglot patērētājiem bioloģisko sastāvdaļu identificēšanu lolojumdzīvnieku barībā,
- nodrošināt, ka lolojumdzīvnieku barība ar ES bioloģiskās ražošanas logotipu satur vismaz 95 % bioloģisko sastāvdaļu,
- sekmēt bioloģiskās ražošanas attīstību ES.
Padome pieņēma regulu 2023. gada oktobrī.
Jauni tirdzniecības standarti medum, džemiem un citiem produktiem
Padome strādā pie noteikumu atjaunināšanas, lai uzlabotu patērētāju informēšanu par vairākiem lauksaimniecības pārtikas produktiem, tostarp –
- medu,
- augļu džemiem un marmelādēm,
- augļu sulām un nektāriem,
- dehidrētu pienu.
Atjaunināšana attiecas uz vairākām direktīvām (tā dēvētajām “brokastu direktīvām”), un tās mērķis ir veicināt pāreju uz veselīgāku uzturu, palīdzēt patērētājiem izdarīt apzinātu izvēli un nodrošināt pārredzamību attiecībā uz produktu izcelsmi.
Padome un Eiropas Parlaments 2024. gada janvārī panāca provizorisku vienošanos par jaunajiem noteikumiem. Lai noteikumi stātos spēkā, abām iestādēm tie ir oficiāli jāpieņem.
Nodrošināt Eiropu ar pārtiku: kopējās lauksaimniecības politikas 60 gadi
Sešdesmit gadus pēc tās izveides ES kopējā lauksaimniecības politika atbalsta atvērtu vienoto tirgu ES lauksaimniecības pārtikas produktiem, nodrošina pieejamas cenas, uztur vienus no pasaulē augstākajiem drošuma un vides standartiem un saglabā dzīvīgumu lauku kopienās. Lai atzīmētu šo gadadienu, esam apkopojuši Eiropas lauksaimnieku un atbalsta saņēmēju liecības.
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 12. februāris