Bioloģiskā lauksaimniecība

Ko nozīmē bioloģiskā lauksaimniecība

Bioloģiskā lauksaimniecība ir lauksaimniecības metode, kurā izmanto dabiskus procesus un vielas, kuru ietekme uz vidi un klimatu ir neliela. Tās mērķi ir:

• atbalstīt bioloģisko daudzveidību
• nodrošināt augstus dzīvnieku labturības standartus
• veicināt vietējo ražošanu
• saglabāt retas un vietējas šķirnes

Lai to panāktu, ES bioloģiskās lauksaimniecības regulējumā ir noteikti stingri standarti.

Svarīgākā prakse

Sintētisko pesticīdu un mēslošanas līdzekļu izmantojuma ierobežošana

Aizliegums izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO)

Kultūraugu rotācija, lai saglabātu augsnes veselību

Āra aploki un bioloģiskā dzīvnieku barība

Bioloģiskās lauksaimniecības 25 % apmērā panākšana līdz 2030. gadam

ES mērķis ir panākt, lai līdz 2030. gadam 25 % lauksaimniecības zemes tiktu izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai.

Bioloģiskā lauksaimniecība strauji aug

Laikposmā no 2012. līdz 2022. gadam bioloģiskās lauksaimniecības zemes īpatsvars ES palielinājās par 79 % — no 9,5 miljoniem hektāru līdz 16,9 miljoniem hektāru.

Šis pieaugums ir noticis līdztekus lielākam patērētāju pieprasījumam un lielākai ES bioloģiskās ražošanas logotipa atpazīstamībai. Bioloģisko produktu mazumtirdzniecība ES 2022. gadā pārsniedza 45 miljardus EUR, un ES bioloģiskās lauksaimniecības logotips tagad ir pazīstamākais pārtikas logotips Eiropā.

ES noteikumi par bioloģisko lauksaimniecību

Galvenie ES tiesību akti par bioloģisko ražošanu – Regula 2018/848 – tiek piemēroti kopš 2022. gada. Tie nosaka augstus standartus attiecībā uz to, kā bioloģiskā pārtika tiek ražota, pārstrādāta un marķēta, un palīdz nodrošināt godīgu konkurenci un patērētāju uzticēšanos.

Būtiskākie elementi:

• ražošanas metodes, kas ierobežo sintētiskos pesticīdus un mēslošanas līdzekļus, aizsargā augsnes auglību un bioloģisko daudzveidību un rūpīgi izmanto enerģiju un resursus
• stingri dzīvnieku labturības noteikumi, tostarp piekļuve āra platībām un apstākļi, kas respektē dzīvnieku dabisko uzvedību
• skaidrs marķējums ar ES bioloģiskās ražošanas logotipu, kas jānorāda uz visiem ES ražotajiem fasētajiem bioloģiskajiem pārtikas produktiem, un tādu apzīmējumu kā “bio” un “eko” aizsargāta izmantošana
• ikgadējas kontroles, ko attiecībā uz katru piegādes ķēdes dalībnieku – no lauksaimnieka līdz mazumtirgotājam – veic pilnvarotas kontroles struktūras
• grupu sertifikācija, lai mazos lauksaimniekus varētu sertificēt kopā, samazinot izmaksas un birokrātiju

Atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai ir iekļauts ES kopējā lauksaimniecības politikā (KLP). Saskaņā ar KLP stratēģiskajiem plāniem aptuveni 19 miljardi EUR ir piešķirti bioloģiskās lauksaimniecības atbalstam Eiropas Savienībā. Katrs bioloģiskās lauksaimniecības zemes hektārs saņem vidēji 148 EUR gadā kā īpašo atbalstu. Tas ir papildinājums jebkuram citam ienākumu atbalstam, ko lauksaimnieks var saņemt.

2021. gada martā Eiropas Komisija nāca klajā ar rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai ES.

2021. gada jūlijā ES dalībvalstu ministri vienojās par Padomes secinājumiem par rīcības plānu un uzsvēra, ka bioloģiskā lauksaimniecība palīdz Eiropas lauksaimniecību padarīt ilgtspējīgāku, rada darbvietas un nodrošina ienākumus.

Viņi arī uzsvēra, ka ir jālīdzsvaro pieprasījums un piedāvājums, jāņem vērā katras ES valsts situācija un rīcības plāna mērķu sasniegšanā jāiesaista publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2021. gada 19. jūlijs
• Bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāns (Eiropas Komisija)

Darbs pie vienkāršākiem un skaidrākiem ES noteikumiem par bioloģisko lauksaimniecību

ES atjaunina Bioloģiskās lauksaimniecības regulu, lai:

• vienkāršotu un precizētu noteikumus
• palielinātu uzticēšanos ES bioloģiskās ražošanas logotipam
• samazinātu birokrātiju, jo īpaši mazajiem operatoriem
• uzturētu netraucētu tirdzniecību ar galvenajiem trešo valstu partneriem

2025. gada decembrī Eiropas Komisija ierosināja mērķtiecīgas izmaiņas, arī attiecībā uz importētiem bioloģiskajiem produktiem un marķējumu, mazajiem operatoriem un lauksaimniekiem, tīrīšanas un dezinfekcijas produktiem un noteikumiem par lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūru.

Paredzams, ka izmaiņas samazinās tiešās administratīvās izmaksas par 47,8 miljoniem EUR gadā, kas ir 45,9 miljonu EUR ietaupījums lauksaimniekiem un citiem operatoriem un 1,9 miljonu EUR ietaupījums pārvaldes iestādēm.

2026. gada 11. maijā ES valstu valdību pārstāvji Īpašajā lauksaimniecības komitejā (SCA) vienojās par kopēju nostāju sarunu sākšanai ar Eiropas Parlamentu. Komiteja sagatavo Padomes darbu visos ar kopējo lauksaimniecības politiku saistītajos jautājumos.

Gan Padomei, gan Parlamentam ir jāvienojas par galīgo tekstu, pirms jaunos bioloģiskās ražošanas noteikumus var piemērot praksē.

Importēti bioloģiskie produkti un marķēšana

Bioloģiskajiem produktiem, kas importēti no trešām valstīm, varēs turpināt izmantot tādu apzīmējumu kā “bioloģisks”, ja to bioloģiskās lauksaimniecības noteikumi ir atzīti kā līdzvērtīgi ES standartiem. Tomēr ES bioloģiskās ražošanas logotipu tiem varēs izmantot tikai tad, ja tie atbildīs papildu prasībām, piemēram, attiecībā uz dzīvu augsni, dzīvnieku labturību un pārstrādes metodēm.

11 trešo valstu, tostarp Argentīnas, Amerikas Savienoto Valstu, Jaunzēlandes un Kanādas bioloģiskās ražošanas noteikumi pašlaik ir atzīti par līdzvērtīgiem ES standartiem, taču šī atzīšana beidzas 2026. gada 31. decembrī. Lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem, minēto valstu noteikumu atzīšana tiks pagarināta līdz 2036. gada 31. decembrim.

Mazie operatori un lauksaimnieki

Ne mazajiem operatoriem, kas neiepakotus bioloģiskos produktus, piemēram, sveramus augļus un dārzeņus, pārdod tieši galapatērētājiem, ne mazajiem fasētu bioloģisko produktu tiešsaistes mazumtirgotājiem sertifikāts nebūs vajadzīgs, ja vien to pārdošanas apjoms nepārsniegs 10 000 kg gadā vai to apgrozījums piecu gadu laikā nepārsniegs vidēji 40 000 EUR.

Paredzēts arī atvieglot mazo lauksaimnieku grupu sertifikāciju.

Tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļi

Bioloģiskajiem pārstrādātājiem būs lielāka elastība ar tīrīšanu un dezinfekciju saistītajā ikdienas darbā. Viņiem būs atļauts izmantot tirgū pieejamos standarta produktus, un viņiem nebūs jāturas tikai pie Eiropas Komisijas atļauto produktu saraksta.

Lauksaimniecības dzīvnieki un akvakultūra

Ar reformu tiks ieviests bioloģiskās paipalas minimālais kaušanas vecums.

Tiks ieviestas izmaiņas noteikumos par mājputnu piekļuvi āra platībām, paredzot, ka jaunputniem ārpus telpām ir atļauts uzturēties tikai tad, kad tiem ir pietiekami daudz spalvu, lai varētu kontrolēt ķermeņa temperatūru.

Pāreja no tradicionālās uz bioloģisko lauksaimniecību visā ES kļūs vienkāršāka un konsekventāka.

Tiks saskaņots gaidīšanas laiks, kas paredzēts, lai pēc veterināro zāļu lietošanas uz sauszemes un akvakultūrā audzētus lauksaimniecības dzīvniekus varētu pārdot kā bioloģiskus.

Skatīt arī