Kopējās lauksaimniecības politikas skaidrojums

Atbalsts lauksaimniekiem un lauku apvidiem

Vairāki Eiropas Savienības tiesību akti veido vienotu lauksaimniecības politiku – kopējo lauksaimniecības politiku. Izveidota 1962. gadā, tā ir visilgāk īstenotā ES politika, kas veido 386,6 miljardus EUR no ES budžeta 2021.–2027. gadam jeb aptuveni 0,34 EUR dienā uz vienu ES pilsoni.

Kopējā lauksaimniecības politika palīdz:

• nodrošināt 447 miljoniem ES iedzīvotāju cenas ziņā pieejamu, drošu un kvalitatīvu pārtiku,
• nodrošināt pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniekiem, tādējādi atbalstot 7 miljonus saņēmēju,
• saglabāt dabas resursus un veicināt klimatrīcību ar 40 % budžeta.

Politiku veido trīs daļas:

• tiešie maksājumi lauksaimniekiem,
• tirgus stabilizācijas pasākumi,
• atbalsts lauku apvidiem.

Tiešie maksājumi lauksaimniekiem

ES atbalsta lauksaimniekus ar tiešajiem maksājumiem, lai:

• nodrošinātu viņiem stabilus ienākumus un aizsargātu viņus pret cenu svārstībām un sliktiem ražas gadiem,
• nodrošinātu tādus sabiedriskos labumus, par ko tirgus parasti nemaksā, piemēram, lai viņi varētu rūpēties par savu lauksaimniecības zemi un ievērot pārtikas nekaitīguma, vides un dzīvnieku labturības standartus,
• padarītu lauksaimniecību ienesīgu.

Šis atbalsts nodrošina pārtikas uzticamu un pietiekamu piegādi par pieņemamām cenām un to, ka lauksaimnieki ievēro vienus no pasaulē augstākajiem pārtikas nekaitīguma, vides un dzīvnieku veselības un labturības standartus. Lauksaimnieki, kas neatbilst prasībām, saņem mazāku vai nesaņem nekādu atbalstu (“stingrāki nosacījumi”).

• Ienākumu atbalsts praksē (Eiropas Komisija)

Tirgus stabilizācijas pasākumi

KLP ietver vairākus tirgus pasākumus, lai stabilizētu lauksaimniecības tirgus, novērstu tirgus krīzes un līdzsvarotu lielo cenu svārstīgumu, piemēram, īstermiņa pārmērīga piedāvājuma dēļ. Šie pasākumi ir:

• ES finansējums dalībvalstīm, lai risinātu problēmas konkrētās nozarēs,
• konkrēti noteikumi attiecībā uz lauksaimniecības produktu starptautisko tirdzniecību,
• krīzes laikā veikta “ad hoc” intervence, ko veic vai nu valdības, kuras var iegādāties un uzglabāt produktus, piemēram, kviešus, rīsus vai piena pulveri, vai nu kā atbalstu privātiem uzņēmējiem, lai uzglabātu produktus, piemēram, cukuru vai olīveļļu.

Šie tirgus pasākumi ir daļa no tirgu kopīgās organizācijas regulas.

ES 2026. gadā ir atjauninājusi šos noteikumus, lai stiprinātu lauksaimnieku spēju aizstāvēt savas intereses un nodrošinātu, ka viņi saņem taisnīgu cenu par saražoto pārtiku. Pateicoties šīm izmaiņām, lauksaimniekiem ir vieglāk:

• gūt labumu no rakstiskiem, skaidriem līgumiem un taisnīgiem noteikumiem,
• saņemt stimulus pievienoties ražotāju organizācijām, piemēram, kooperatīviem un apvienībām,
• vest kolektīvas sarunas par līgumiem.
• gūt labumu no skaidriem noteikumiem par termina “gaļa” un ar gaļu saistītu nosaukumu izmantošanu.

• Padome un Parlaments panāk provizorisku vienošanos, lai lauksaimniekiem nodrošinātu spēcīgāku nostāju sarunās par pārtikas piegādes ķēdi (paziņojums presei, 2026. gada 5. marts)
• Tirgus pasākumu pārskats (Eiropas Komisija)

Atbalsts lauku apvidiem

Kopš 2000. gadu sākuma kopējā lauksaimniecības politika ir palīdzējusi lauku apvidiem attīstīties, uzplaukt un saglabāt apdzīvotību.

Gandrīz pusi Eiropas veido galvenokārt lauku apvidi, kuros dzīvo 25 % no 447 miljoniem ES iedzīvotāju. Šie lauku reģioni ir arī starp vismazāk attīstītajiem reģioniem Eiropas Savienībā, kuros IKP uz vienu iedzīvotāju ir būtiski zemāks par vidējo rādītāju Eiropas Savienībā.

Ar KLP paredzētajiem ES lauku attīstības pasākumiem palīdz:

• modernizēt lauku saimniecības,
• palielināt investīcijas infrastruktūrā, tostarp savienojamībā un pamatpakalpojumos,
• palielināt lauksaimniecības nozares konkurētspēju,
• nodrošināt paaudžu maiņu lauksaimniecībā.

Turklāt ES kohēzijas politika papildina lauku attīstības politiku, jo īpaši atbalstot dažādo reģionu līdzsvarotu attīstību.

• Lauku attīstības finansējums un darbības (Eiropas Komisija)
• Kohēzijas politikas investīcijas (Eiropas Komisija)

KLP vienkāršošana

Padome 2025. gada 18. decembrī pieņēma jaunus pasākumus KLP vienkāršošanai. Mērķis ir palielināt Eiropas lauksaimniecības konkurētspēju, samazinot birokrātiju, atbalstot lauksaimniekus, tostarp mazos lauksaimniekus un jaunuzņēmumu darījumdarbības uzsākšanu, veicinot inovāciju un produktivitāti. Jaunie pasākumi:

• samazinātu administratīvo slogu un kontroles lauksaimniekiem un valsts pārvaldes iestādēm;
• palielinātu maksājumus mazajiem lauksaimniekiem un vienkāršotu nosacītības noteikumus;
• samazinātu uz vietas veikto pārbaužu skaitu un atceltu snieguma ikgadējo noskaidrošanu;
• uzlabotu finansējumu lauksaimniekiem krīzes laikā.

Ierosinātie pasākumi varētu radīt ikgadēju ietaupījumu līdz 1,6 miljardiem EUR lauksaimniekiem un vairāk nekā 200 miljoniem EUR valstu pārvaldes iestādēm.

• Padome apstiprina kopējās lauksaimniecības politikas vienkāršošanu (paziņojums presei, 2025. gada 18. decembris)
• ES noteikumu vienkāršošana

Finansēšanas periods no 2023. līdz 2027. gadam

Kopējās lauksaimniecības politikas finansējums tiek regulāri pārskatīts, lai to pielāgotu jaunām problēmām, ar kurām saskaras ES lauksaimniecības nozare.

Jaunais finansēšanas periods sākās 2023. gadā un ilgs līdz 2027. gadam. Šā cikla centrā ir šādi jautājumi:

• taisnīgāk sadalīt līdzekļus, lai labāk atbalstītu mazākas lauku saimniecības un gados jaunus lauksaimniekus,
• ieguldīt ES vides un klimata mērķu sasniegšanā,
• nodrošināt dalībvalstīm lielāku elastību plānošanā.

Kopējā lauksaimniecības politika pēc 2027. gada

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksmē 2025. gada 22. septembrī lauksaimniecības ministri apsprieda Komisijas ierosināto turpmākās KLP satvaru.

Ministri apmainījās viedokļiem par to, kā jaunā finansēšanas struktūra, tostarp 293,7 miljardi EUR ienākumu un krīzes atbalstam, tiks pieskaņota valsts un reģionu partnerības plāniem, lai visā ES nodrošinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības izaugsmi un noturību.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome, 2025. gada 22. un 23. septembris
• Regula par KLP pēc 2027. gada (Komisijas priekšlikums)

Lauksaimniecības finansējuma nepieciešamība

Agropārtikas nozare ir viena no lielākajām ekonomikas nozarēm ES. Tā nodrošina 40 miljonus darbvietu, un aptuveni 10 miljoni lauksaimnieku strādā, lai nodrošinātu kvalitatīvu un cenas ziņā pieejamu pārtiku, vienlaikus cenšoties saglabāt dabas resursus.

Tomēr lauksaimniecība salīdzinājumā ar citām nozarēm saskaras ar unikālām problēmām:

• tā ir ļoti atkarīga no laikapstākļiem un klimata, un to ietekmē ekstrēmi laikapstākļu notikumi, piemēram, sausums vai plūdi, kā rezultātā ražošanas apjoms ir mainīgs,
• ražošanai ir vajadzīgs laiks un plānošana – tas nozīmē, ka piegādes pielāgošana var kavēties.

Tas var izraisīt tirgus nestabilitāti un cenu svārstības.

Turklāt agropārtikas nozari skar tādi izaicinājumi kā globālā konkurence, ekonomikas un finanšu krīzes, klimata pārmaiņas un izejvielu, piemēram, degvielas un mēslojuma, svārstīgās izmaksas.

Lauksaimnieku ienākumi joprojām ir par gandrīz 40 % zemāki nekā ar lauksaimniecību nesaistītie ienākumi, neraugoties uz pārtikas ražošanas nozīmīgumu un vidējo ienākumu pieaugumu pēdējo 20 gadu laikā.

Lauksaimnieku nopelnītā īpatsvars salīdzinājumā ar ES vidējiem ienākumiem

KLP finansēšana

Kopējo lauksaimniecības politiku finansē no šādiem diviem fondiem (sauktiem arī par pīlāriem), kas ir daļa no ES budžeta:

• Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) sniedz tiešu atbalstu un finansē tirgus pasākumus,
• Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) finansē lauku attīstību.

Valsts līmenī maksājumus pārvalda katra ES dalībvalsts. Lauku attīstību līdzfinansē dalībvalstis.

• KLP finansējums (Eiropas Komisija)

Kāda ir Padomes nozīme KLP?

ES Padome ir atbildīga par tiesību aktu pieņemšanu – parasti kopā ar Eiropas Parlamentu –, balstoties uz parastajā likumdošanas procedūrā sniegtajiem Eiropas Komisijas priekšlikumiem. Padome un Parlaments 2021. gada beigās apstiprināja jaunus KLP noteikumus 2023.–2027. gadam, un 2024. gada pavasarī tie veica dažas izmaiņas, lai padarītu minētos noteikumus elastīgākus un samazinātu birokrātiju lauksaimniekiem.

ES dalībvalstis sadarbībā ar Eiropas Komisiju pārvalda KLP ikdienas darbību. Padome nodrošina, ka dalībvalstis ir iesaistītas visos politikas aspektos, jo īpaši attiecībā uz deleģētajiem aktiem, kurus Komisija var pieņemt, piemēram, lai atjauninātu tiesību aktu tehnisko informāciju.

Padomes darbu visos ar KLP saistītajos jautājumos sagatavo Īpašā lauksaimniecības komiteja (SCA), kuras sastāvā ir dalībvalstu valdību pārstāvji. Komiteja darbojas kopš 1960. gada.

• Īpašā lauksaimniecības komiteja (SCA)
• Ko Padome dara?

Skatīt arī