KLP finansēšanas noteikumi 2023.–2027. gadam

Pielāgošanās jauniem pārbaudījumiem

ES kopējās lauksaimniecības politikas vispārīgie mērķi ir:

• nodrošināt nekaitīgu augstas kvalitātes pārtiku par pieņemamām cenām,
• nodrošināt stabilus ienākumus lauksaimniekiem,
• stabilizēt tirgus,
• atbalstīt lauku apvidus.

Šī politika pastāv kopš 20. gs. 60. gadiem, taču to regulāri pārskata un pielāgo atbilstīgi jaunajiem pārbaudījumiem, ar kuriem saskaras ES lauksaimniecības nozare.

KLP 2023.–2027. gadam galvenie mērķi

Ar jaunāko reformu 2023.–2027. gadam ES vēlas:



• nodrošināt dalībvalstīm lielāku elastību plānošanā;

• taisnīgāk sadalīt līdzekļus, lai efektīvāk atbalstītu mazākas lauku saimniecības un gados jaunus lauksaimniekus;

• veicināt ES vides un klimata mērķu sasniegšanu;

• palielināt nozares konkurētspēju un sagatavoties krīzes situācijām.

Elastīga plānošana dalībvalstīm

Jaunā kārtība sniedz valstīm lielāku elastību lauksaimniecības līdzekļu piešķiršanā, pamatojoties uz vietējiem apstākļiem un vajadzībām.

Reformētajā KLP par prioritāti ir izvirzīti mērķi, nevis tiek pieprasīti īpaši pasākumi. Tas ES dalībvalstīm dod plašākas iespējas izvērtēt savas konkrētās vajadzības un izvēlēties no dažādu instrumentu klāsta, lai sasniegtu šos mērķus.

Šie instrumenti ir jāizklāsta valstu nacionālajos stratēģiskajos plānos. Eiropas Komisijai katrs plāns ir jāapstiprina, lai nodrošinātu, ka tas nekropļo vienoto tirgu un nerada pārmērīgu slogu lauku saimniecībām vai valstu administrācijām.

Katru gadu ES dalībvalstīm ir jāiesniedz ziņojumi, kas ļauj sekot līdzi to progresam virzībā uz ES mēroga mērķu sasniegšanu. ES līmenī saskaņots vienots rezultātu rādītāju kopums nodrošina izmantoto pasākumu efektivitātes konsekventu un godīgu izvērtēšanu.

Taisnīgāks maksājumu sadalījums

Tiešie maksājumi lauksaimniekiem nodrošina viņiem stabilus ienākumus un drošības tīklu pret mainīgajām cenām. Laikposmā no 2023. līdz 2027. gadam šo maksājumu sadalījumam vajadzētu būt taisnīgākam:

• 10 % paredzēti mazākām un vidējām lauku saimniecībām,
• 3 % paredzēti gados jauniem lauksaimniekiem,
• maksājumi ir saistīti ar sociālajiem un darba apstākļiem.

Šīs pārdales dēļ maksājumi citiem saņēmējiem varētu tikt samazināti vai arī varētu tikt ierobežots to maksimālais apmērs.

Zaļāka lauksaimniecības prakse

Jaunie noteikumi stimulē lauksaimniekus un no viņiem pieprasa pieņemt klimatsensitīvu un dabai draudzīgu praksi, piemēram:

• lauku saimniecībām, kas saņem tiešos maksājumus, ir jāaizsargā mitrāji un kūdrāji, lai saglabātu ar oglekli bagātu augsni;
• lauksaimnieki var saņemt papildu atbalstu no ekoshēmām, lai sāktu īstenot dabai un klimatam draudzīgu praksi papildus obligātajām prasībām. ES dalībvalstīm 25 % no tiešajiem maksājumiem ir jātērē šīm ekoshēmām.

Konkurētspējas paaugstināšana un gatavošanās krīzēm

ES arī vēlas stiprināt lauksaimnieku pozīcijas piegādes ķēdē un paaugstināt nozares konkurētspēju. Jaunie noteikumi 2023.–2027. gadam veicina sadarbību starp ražotājiem un lauku saimniecībām nolūkā piedāvājumu saskaņot ar pieprasījumu.

Turklāt katru gadu paredzētā rezerve 450 miljonu EUR apmērā nodrošinās, ka ES spēs pārvarēt turpmākas krīzes, ko izraisa dzīvnieku slimības, tirgus traucējumi, ekstrēmi laikapstākļu notikumi vai augstas enerģijas vai ražošanas resursu cenas, piemēram, Krievijas agresijas kara kontekstā. 2022. un 2023. gadā tika mobilizēts 1 miljards EUR, lai palīdzētu lauksaimniekiem pārvarēt krīzes situācijas.

Lauksaimnieku problēmu risināšana

Lai reaģētu uz lauksaimnieku paustajām bažām, vienu gadu pēc jaunās KLP politikas sākuma ES ieviesa pasākumus, lai samazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem un piedāvātu lielāku elastību dažu KLP 2023.–2027. gadam prasību izpildē.

Grozītie noteikumi pieļauj atkāpes neparedzētu laikapstākļu gadījumos un attiecībā uz vides prasībām, tostarp:

• augsnes seguma metodes,
• augseku un dažādošanu,
• papuvi un ainavas elementus.

Mazās saimniecības, kuru platība nepārsniedz 10 hektārus un kuras veido 65 % no KLP atbalsta saņēmējiem, bet aizņem tikai 10 % zemes, netiks pārbaudītas vai sodītas, ja tās nebūs ievērojušas vides noteikumus, tādējādi daudziem ievērojami samazinot administratīvo slogu, vienlaikus turpinot ievērot saistības vides jomā.

Turklāt ES valstis tagad var grozīt savus stratēģiskos plānus divas reizes gadā, nevis tikai vienu reizi.

Šīs pārmaiņas līdzsvaro vides un klimata mērķus ar lauksaimnieku bažām, ņemot vērā ģeopolitisko norišu, piemēram, Krievijas iebrukuma Ukrainā, un ekstrēmu laikapstākļu notikumu ietekmi.

• Padome dod galīgo zaļo gaismu kopējās lauksaimniecības politikas mērķtiecīgai pārskatīšanai (paziņojums presei, 2024. gada 13. maijs)

Juridiskais pamats

Uz KLP 2023.–2027. gadam attiecas šādas regulas:

• Stratēģisko plānu regula
• Regula par tirgu kopīgu organizāciju
• Horizontāla regula par KLP finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību
• Kopējā lauksaimniecības politika 2023.–2027. gadam (Eiropas Komisija)

ES lauksaimniecības politika pēc 2027. gada

Padome 2024. gada decembrī vienprātīgi apstiprināja secinājumu kopumu par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku. Saskaņā ar secinājumiem lauksaimniecības politikai nākotnē vajadzētu būt:

• konkurētspējīgai,
• noturīgai pret krīzēm,
• ilgtspējīgai,
• lauksaimniekiem draudzīgai,
• zināšanās balstītai.

Secinājumos ir izcelta KLP nozīme šo mērķu sasniegšanā un uzsvērti galvenie mērķi garantēt nodrošinātību ar pārtiku, vienlaikus garantējot pietiekami augstu dzīves līmeni lauku iedzīvotājiem un samērīgas cenas patērētājiem.

• Konkurētspējīga un uz lauksaimniekiem vērsta kopējā lauksaimniecības politika: Padome apstiprina secinājumus (paziņojums presei, 2024. gada 9. decembris)

Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2025. gada maija sanāksmē ministri rīkoja debates par Eiropas Komisijas 2025. gada februārī publicēto paziņojumu par redzējumu attiecībā uz lauksaimniecību un pārtiku. Viņi vienojās, ka būtiski mērķi ir lauksaimniecības konkurētspējas un ilgtspējas uzlabošana un lauksaimniecības politikas vienkāršošana.

Redzējumā galvenā uzmanība ir pievērsta četrām prioritārām jomām:

• kā padarīt lauksaimniecību pievilcīgu nākamajām paaudzēm,
• kā nodrošināt konkurētspējīgu un noturīgu agropārtikas nozari,
• kā agropārtikas nozari pielāgot nākotnes vajadzībām,
• kā nodrošināt taisnīgus dzīves un darba apstākļus lauku apvidos.

Lai sasniegtu mērķus šajās prioritārajās jomās, kā vieni no galvenajiem dzinuļiem ir noteikti: ES noteikumu vienkāršošana, pētniecība, inovācija un digitalizācija.

• Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes sanāksme, 2025. gada 26. maijs