Nozvejas kvotas pēc "Brexit"
Nozvejas kvotas pēc "Brexit"
Pēdējo desmitgažu laikā ES kopīgi ar Apvienoto Karalisti pārvaldīja vairāk nekā 100 zivju krājumu. Kopš 2021. gada janvāra tiesības zvejot zivis no kopīgajiem krājumiem nosaka ikgadējās divpusējās konsultācijās.
Kā nosaka nozvejas kvotas
- ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā katrai pusei ir definēts procentuālais apjoms attiecībā uz katru kopīgo zivju krājumu.
- ES un Apvienotā Karaliste katru gadu rīko konsultācijas par zvejas tiesībām nākamajā gadā.
- Eiropas Komisija iesniedz priekšlikumu Padomei par ES nostāju, kas būtu jāieņem konsultācijās ar Apvienoto Karalisti.
- Padome sniedz norādījumus par priekšlikumu.
- Eiropas Komisija rīko apspriedes ar Apvienoto Karalisti.
- Padome regulāri saņem jaunumus un informāciju par konsultāciju gaitu.
- Kad tiek panākta vienošanās, Komisija vienošanos iesniedz Padomei.
- Pirms konsultācijas tiek oficiāli slēgtas, Padome lemj par galīgo apstiprinājumu.
ES principi
- Ilgtermiņa ilgtspējība
- Labākie zinātniskie ieteikumi
- Piesardzīga pieeja (ja nav datu)
- Kvotu nodošana (ja nepieciešams)
Daži kvotu piemēri
- Stavrida (rietumu): Apvienotajai Karalistei iedalīti 9 % no kopējās gada nozvejas, bet ES ir 91 %
- Jūrasmēle (Lamanša austrumu daļa): Apvienotajai Karalistei iedalīti 20 % no kopējās gada nozvejas, bet ES ir 80 %
- Pikša (Rokola): ES iedalīti 15 % no kopējās nozvejas, bet Apvienotajai Karalistei ir 85 %
- Siļķe (Īrijas jūra): ES iedalīti 3 % no kopējās nozvejas, bet Apvienotajai Karalistei ir 97 %
- Saida (Ķeltu jūra): Apvienotā Karaliste var nozvejot 15 %, bet ES – 85 %
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 1. februāris