Skaidrojumi

ES ir apņēmusies panākt mazoglekļa, resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku. Kopā ar savām dalībvalstīm ES ir lielākā klimatfinansējuma nodrošinātāja pasaulē.

Kā ES palīdz cīnīties ar klimata pārmaiņām globālā mērogā? ES un tās valstis nodrošina lielāko klimatfinansējuma daļu pasaulē.

Galvenie 2021.–2027. gada budžeta ieņēmumu avoti ir dalībvalstu iemaksas, kas pamatojas uz to nacionālo kopienākumu, resursi, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis, un muitas nodokļi.

ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, ir daļa no ES darba cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanas. Tajā ir iekļautas valstis, kuras konkrētā termiņā nav izpildījušas savas saistības ievērot labas nodokļu pārvaldības kritērijus, un valstis, kuras ir atteikušās to darīt.

In the aftermath of the COVID-19 crisis, the EU has set out an unprecedented recovery plan, Next Generation EU, to kickstart the European economy and support the green and digital transitions, making Europe more resilient and fit for future challenges.

ES gada budžetā paredz visus Eiropas Savienības izdevumus un ieņēmumus vienam gadam. Tas nodrošina ES politikas jomu un programmu finansēšanu atbilstīgi ES politiskajām prioritātēm un juridiskajiem pienākumiem.

This infographic shows the main areas of the 2025 EU budget.

ES ilgtermiņa budžets ir palielināts ar papildu 64,6 miljardiem EUR, lai segtu finansējumu saistībā ar tādām prioritātēm kā atbalsts Ukrainai, stratēģiskās tehnoloģijas un migrācija. Finansējumu veido gan esošie, gan jauni fondi.

Lai trešo valstu jurisdikcijas tiktu uzskatītas par tādām, kas sadarbojas nodokļu nolūkos, tiek pārbaudīta to atbilstība vairākiem kritērijiem, ko Padome noteikusi 2016. gadā. Šie kritēriji attiecas uz nodokļu pārredzamību, taisnīgu nodokļu uzlikšanu un BEPS apkarošanas pasākumiem.

Šajā infografikā ir parādītas ES 2024. gada budžeta galvenās jomas.