Klimata pārejas finansēšana
ES ir apņēmusies panākt mazoglekļa, resursu ziņā efektīvu un ilgtspējīgu ekonomiku. Kopā ar savām dalībvalstīm ES ir lielākā klimatfinansējuma nodrošinātāja pasaulē.
Klimata politikas integrēšana ES izdevumos
ES stingri atbalsta pāreju uz mazoglekļa, resursu ziņā efektīvāku un ilgtspējīgāku ekonomiku. Tā ir daļa no ES centieniem sasniegt savus klimata un enerģētikas mērķus saskaņā ar Parīzes nolīgumu un 2030. gada ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM).
Lai sasniegtu klimata, vides un sociālās ilgtspējas mērķus, ir vajadzīgi lielas privātās un publiskās investīcijas.
Covid-19 pandēmija radīja nopietnas veselības, finanšu un ekonomikas problēmas, taču atgūšanās no pandēmijas ir sniegusi iespēju labāk un ilgtspējīgāk atjaunoties, pastiprinot tādus klimatrīcībai labvēlīgas publiskās politikas pasākumus kā:
- oglekļa cenas noteikšana,
- atturēšana no videi kaitīgu un ekonomiski neefektīvu subsīdiju izmantošanas,
- pāreja uz ilgtspējīgām investīcijām.
ES atveseļošanas plānā “Next Generation EU” (NGEU) ir paredzēts, ka 37 % no Atveseļošanas un noturības mehānisma 672,5 miljardu EUR apmērā tiek izlietoti ar klimatu saistītiem mērķiem. Izdevumu kopsummai ES 2021.–2027. gada ilgtermiņa budžetā piemēro vispārējo klimata mērķrādītāju – 30 %.
Kā ES finansē pārkārtošanos uz klimatneitralitāti? (Infografika)
ES politika ilgtspējīgai finansēšanai
Privāto investīciju piesaistīšana
Lai sekmīgi īstenotu zaļo pārkārtošanos, papildus publiskajām finansēm ir vajadzīgas privātās investīcijas.
Kopš Komisija 2018. gada martā publicēja savu 10 punktu rīcības plānu ilgtspējīgai attīstībai, ES ir ieviesusi savas ilgtspējīgās finanšu politikas pamatelementus.
2019. gada oktobrī ES un tās dalībvalstis kopā ar trešām valstīm iedarbināja jaunu starptautisku platformu ilgtspējīga finansējuma jomā. Šīs platformas mērķis ir palielināt privātā kapitāla mobilizāciju vides ziņā ilgtspējīgām investīcijām.
2019. gada decembrī iepazīstinot ar Eiropas zaļo kursu, Komisija paziņoja, ka nāks klajā ar atjauninātu ilgtspējīga finansējuma stratēģiju. 2021. gada jūlijā Komisija ierosināja jaunu stratēģiju, kā pārvarēt klimata pārmaiņas, vienlaikus palielinot investīcijas ilgtspējīgākā ekonomikā.
- Eiropas zaļais kurss (vispārīga informācija)
- Starptautiska platforma ilgtspējīga finansējuma jomā (Eiropas Komisija)
- Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana (Eiropas Komisija)
- Ilgtspējīga finansējuma stratēģija (Eiropas Komisija)
Ilgtspējīga finansējuma rīcības plāna īstenošana
Padome 2019. un 2020. gadā pieņēma tiesību aktus, kuru mērķis ir novirzīt privāto kapitālu ilgtspējīgākām investīcijām kapitāla tirgū,
- uzlabojot pārredzamības pienākumus finanšu starpniekiem attiecībā uz to, kā tie riska novērtēšanas procesos iekļauj vides, sociālos un pārvaldības faktorus,
- izveidojot jaunu etalonu kategoriju attiecībā uz ilgtspējīgām investīcijām, lai palīdzētu ieguldītājiem salīdzināt savu investīciju radīto oglekļa pēdu,
- izveidojot vienotu ES klasifikācijas sistēmu (“taksonomiju”) ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām.
- Ilgtspējīgas finanses – Prezidentvalsts un Parlaments panāk politisku vienošanos par mazoglekļa etaloniem (paziņojums presei, 2019. gada 25. februāris)
- Ilgtspējīgas finanses – Prezidentvalsts un Parlaments panāk politisku vienošanos par pārredzamības noteikumiem (paziņojums presei, 2019. gada 7. marts)
- Ilgtspējīgas finanses – Padome pieņem vienotu ES klasifikācijas sistēmu (paziņojums presei, 2020. gada 15. aprīlis)
2019. gada jūnijā Komisija publicēja arī nesaistošas pamatnostādnes, lai palīdzētu uzņēmumiem attiecīgo nefinansiālo informāciju izpaust vienotākā un salīdzināmākā veidā.
ES Taksonomijas regula
Padome 2020. gada aprīlī apstiprināja regulu, ar ko ievieš ES mēroga klasifikācijas sistēmu jeb “taksonomiju”, kas uzņēmumiem un ieguldītājiem nodrošinās kopīgu formulējumu sistēmu, ar kuras palīdzību identificēt tās saimnieciskās darbības, kas tiek uzskatītas par ekoloģiski ilgtspējīgām.
Kopš tā laika Eiropas Komisija saskaņā ar ES Taksonomijas regulu ir pieņēmusi divus deleģētos aktus. Cita starpā tā ir izveidojusi tehniskās pārbaudes kritērijus, ko izmanto, lai:
- noteiktu, vai saimnieciskā darbība sniedz būtisku ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanā vai lai panāktu pielāgošanos klimata pārmaiņām,
- konstatētu, ka “nav būtiska kaitējuma”, kas nodrošina, lai konkrētai saimnieciskajai darbībai nebūtu būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi.
Eiropas zaļo obligāciju regula
Padome 2023. gada oktobrī pieņēma regulu, ar ko izveido Eiropas zaļo obligāciju standartu.
Regulā ir noteiktas vienotas prasības obligāciju emitentiem, kas obligācijām, kuras tie norāda kā vides ziņā ilgtspējīgas, vēlas izmantot apzīmējumu “Eiropas zaļā obligācija” jeb “EuGB”.
Ar to tiek izveidota tādu vienību reģistrācijas un uzraudzības sistēma, kuras darbojas kā ārējie Eiropas zaļo obligāciju pārbaudītāji, un tiek regulēta Eiropas zaļo obligāciju emitentu uzraudzība.
Visi ieņēmumi no Eiropas zaļajām obligācijām ir jāiegulda saimnieciskajās darbībās, kas ir saskaņotas ar ES ilgtspējīgu darbību taksonomiju. Tām nozarēm, uz kurām vēl neattiecas ES taksonomija, un dažām ļoti specifiskām darbībām tiks nodrošināta elastības rezerve 15 % apmērā.
Eiropas zaļās obligācijas (Infografika)
ES ieguldījums starptautiskajā klimatfinansējumā
ES un tās dalībvalstis nodrošina lielāko daļu no publiskā klimatfinansējuma pasaulē.
Eiropas Savienība un tās 27 dalībvalstis 2024. gadā ir ieguldījušas klimatfinansējumā 31,7 miljardus EUR no publiskiem avotiem un papildus ir mobilizējušas privātu finansējumu 11 miljardu EUR apmērā, lai jaunattīstības valstīm palīdzētu samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas un pielāgoties klimata pārmaiņu ietekmei. Vairāk nekā puse publiskā klimatfinansējuma ir paredzēta vai nu ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītiem pasākumiem, vai transversālai rīcībai (izmantojot gan klimata pārmaiņu mitigācijas, gan pielāgošanās iniciatīvas) jaunattīstības valstīs.
Ieguldījums klimatfinansējumā ir svarīga 2015. gada Parīzes nolīguma daļa. Nolīgumā attīstītajām valstīm tika izvirzīts mērķis 2025. gadam mobilizēt 100 miljardus ASV dolāru gadā ieguldījumam starptautiskajā klimatfinansējumā.
Eiropas ieguldījums klimatfinansējumā (miljardos EUR) (Infografika)
Pēdējo reizi pārskatīts: 2025. gada 27. oktobris