ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas

Kuras valstis ir iekļautas sarakstā?

Padome 2026. gada 17. februārī pieņēma ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas. Sarakstā ir 10 valstis.

Saraksts kļūst oficiāls pēc publicēšanas “Oficiālajā Vēstnesī”.

Šādas sarakstā uzskaitītās valstis nesadarbojas ar ES vai nav pilnībā izpildījušas savas saistības

• Nodokļi: Padome atjaunina ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (paziņojums presei, 2026. gada 17. februāris)

Kas ir ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas?

Gan ES, gan starptautiskā līmenī ES strādā pie tā, lai veicinātu un stiprinātu labas nodokļu pārvaldības mehānismus, taisnīgu nodokļu politiku un globālu nodokļu pārredzamību nolūkā apkarot krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu.

Ņemot vērā to, ka negodīga nodokļu konkurence ir globāla, šis darbs nozīmē arī risināt ārējās problēmas, kas skar ES valstu nodokļu bāzes.

ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, ir publicēts kā pielikums ECOFIN padomes pieņemtajiem secinājumiem (I pielikums), un tā mērķis ir nevis nosaukt vārdā un kaunināt valstis, bet ar sadarbību mudināt uz pozitīvām pārmaiņām šo valstu nodokļu jomas tiesību aktos un praksē.

Jurisdikcijas, kas vēl neatbilst visiem starptautiskajiem nodokļu standartiem, bet ir apņēmušās īstenot reformas, ir iekļautas dokumentā par pašreizējo stāvokli (II pielikums).

Valstis, kuras sadarbojas ar ES un kurām ir neizpildītas saistības

Tiklīdz kāda jurisdikcija ir izpildījusi visas savas saistības, tās nosaukums tiek svītrots no pielikuma.

Valstis, kuras sadarbojas ar ES un kurām nav neizpildītu saistību

Kad tika izveidots ES saraksts?

Padome 2016. gada novembrī pilnvaroja speciālu Padomes izveidotu darba grupu – Rīcības kodeksa jautājumu grupu (uzņēmējdarbības nodokļi) – veikt sagatavošanas darbus saraksta izveidei.

Rīcības kodeksa jautājumu grupa sāka pārbaudīt 92 jurisdikcijas, kas bija atlasītas, pamatojoties uz šādiem elementiem:

• to ekonomiskās saites ar ES,
• to institucionālā stabilitāte,
• valsts finanšu sektora nozīmīgums.

Grupas pārbaudes un novērtējuma ziņojums tika iesniegts Padomei, un, pamatojoties uz ziņojumu, 2017. gada 5. decembrī tika pieņemts pirmais ES saraksts. Sarakstā (Padomes secinājumu I pielikums) tika iekļautas 17 valstis vai teritorijas, kas nav ES dalībvalstis. Šīs jurisdikcijas nebija uzņēmušās pietiekamas saistības, lai kliedētu ES bažas.

Sarakstam bija pievienots dokuments par pašreizējo stāvokli (II pielikums), kurā uzskaitītas jurisdikcijas, kas uz sarakstu ir reaģējušas, uzņemoties pietiekamas saistības. Tika sagaidīts, ka šīs jurisdikcijas līdz 2018. gada beigām vai dažos gadījumos līdz 2019. gada beigām efektīvi rīkosies, lai turpmāk netiktu iekļautas sarakstā.

• Ekonomikas un finanšu padome, 2016. gada 8. novembris
• Padomes secinājumi par kritērijiem un procesu attiecībā uz ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, 2016. gada 8. novembris
• Padomes secinājumi par ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas, 2017. gada 5. decembris
• Rīcības kodeksa jautājumu grupa uzņēmējdarbības nodokļu jautājumos (pamatinformācija)

Kā un kad sarakstu atjaunina?

Kopš pirmā ES saraksta izveides 2017. gadā tas tiek regulāri atjaunināts un pārskatīts, pateicoties to pasākumu dinamiskai uzraudzībai, kurus jurisdikcijas īsteno, lai izpildītu savas saistības.

Tas ir nepārtraukts process, kas nozīmē arī:

• atjaunināt kritērijus saskaņā ar starptautiskajiem nodokļu standartiem,
• izvērtēt valstis saskaņā ar šiem kritērijiem,
• iesaistīties sadarbībā ar valstīm, kas tiem neatbilst,
• iekļaut sarakstā un svītrot no tā valstis, kas veic (vai neveic) reformas,
• pārraudzīt norises, nodrošinot, lai jurisdikcijas neatkāptos no iepriekšējām reformām.

Pārraudzības procesā tiek ievērots procesuālo pamatnostādņu kopums, par ko tika panākta vienošanās 2018. gada februārī.

Nemainot dinamisko pārraudzības procesu, Padome 2019. gada martā nolēma, sākot ar 2020. gadu, ierobežot saraksta atjaunināšanu līdz divām reizēm gadā, lai ES dalībvalstīm būtu pietiekami daudz laika vajadzības gadījumā grozīt valsts tiesību aktus.

Pēdējā pārskatīšana notika 2026. gada februārī. Nākamā pārskatīšana ir paredzēta 2026. gada oktobrī.

• Rīcības kodeksa jautājumu grupa – ziņojums Padomei, 2023. gada 6. februāris
• ES saraksta ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas, pārraudzības procesa procesuālās pamatnostādnes, 2018. gada 15. februāris

  Šis materiāls šobrīd ir pieejams tikai šādā(s) valodā(s):

  EN
• Darba rezultāti attiecībā uz kaitējošiem nodokļu režīmiem (2.1. kritērijs)
• Darba rezultāti attiecībā uz kaitējošiem nodokļu režīmiem (2.2. kritērijs)

Kādi ir sarakstā iekļaušanas kritēriji?

Lai jurisdikcijas tiktu uzskatītas par tādām, kas sadarbojas nodokļu nolūkos, tiek pārbaudīta to atbilstība vairākiem Padomes noteiktiem kritērijiem.

Kritēriji ir izstrādāti, lai tie laika gaitā pielāgotos tā, ka tie ir saskaņoti ar starptautiskajiem labas nodokļu pārvaldības standartiem, kas jo īpaši ir izstrādāti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) forumos, piemēram, Pasaules forumā par pārredzamības un informācijas apmaiņas jautājumiem nodokļu jomā, Kaitējošas nodokļu prakses jautājumu forumā un Nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas iekļaujošajā satvarā.

Sarakstā iekļaušanas kritēriji attiecas uz:

• nodokļu pārredzamību,
• taisnīgu nodokļu politiku,
• pasākumiem pret nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu ("BEPS apkarošanas pasākumi").

• ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas – izstrādes kritēriji (vispārīga informācija)

Aizsardzības pasākumi un citi attiecīgie ES tiesību akti un politika

ES saraksta efektīvai darbībai ir svarīgi, lai ES dalībvalstis ieviestu efektīvus aizsardzības pasākumus gan ar nodokļiem nesaistītās, gan arī ar tiem saistītās jomās. Aizsardzības pasākumi tām palīdz aizsargāt savus nodokļu ieņēmumus un cīnīties pret krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un ļaunprātīgu izmantošanu.

Apstiprinot ES sarakstu, Padome izteica šādu viedokli:

Attiecībā uz jurisdikcijām, kas nesadarbojas, tik ilgi, kamēr tās ir iekļautas šādā sarakstā, ES un dalībvalstis varētu piemērot efektīvus un samērīgus aizsardzības pasākumus gan ar nodokļiem nesaistītās, gan ar tiem saistītās jomās. Padomes secinājumi, 2017. gada 5. decembris

• Padomes secinājumi, 2017. gada 5. decembris

Aizsardzības pasākumi jomās, kas nav saistītas ar nodokļiem

Padome aicināja ES iestādes un dalībvalstis ņemt vērā ES sarakstu šādās ar nodokļiem nesaistītās jomās:

• ārpolitikā,
• attīstības sadarbībā,
• ekonomiskajās attiecībās ar trešām valstīm.

Turklāt dažos ES finansēšanas noteikumos tagad ir skaidra atsauce uz šo sarakstu. Līdzekļus no vairākiem ES instrumentiem nevar novirzīt, izmantojot vienības sarakstā iekļautajās valstīs, tostarp līdzekļus no:

• Eiropas Fonda ilgtspējīgai attīstībai (EFIA),
• Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF),
• ārējo aizdevumu pilnvarām (ELM),
• vispārējā regulējuma vērtspapīrošanas.

Padome 2019. gada 12. marta secinājumos atzinīgi novērtēja to, ka "Eiropas Komisija, īstenojot ES finansēšanas un investīciju operācijas, ņem vērā sarakstu".

• Regula par Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai un garantiju fondu
• Regula par vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai
• Regula par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu
• Regula par Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un par Eiropas Investīciju konsultāciju centru
• Lēmums, ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju attiecībā uz zaudējumiem no finansēšanas darījumiem, ar kuriem atbalsta ieguldījumu projektus ārpus ES
• Regulējums par finanšu noteikumiem, kas piemērojami ES vispārējam budžetam

Aizsardzības pasākumi nodokļu jomā

ES dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz to aizsardzības pasākumu veidu un darbības jomu, kurus tās piemēro nodokļu jomā. Tie lielā mērā ir atkarīgi no valstu nodokļu sistēmām. Tomēr pastāv zināma koordinācijas pakāpe.

Valsts pasākumi

ES valstis 2017. gada decembrī vienojās piemērot vismaz vienu no šādiem administratīvajiem pasākumiem:

• pastiprināta darījumu uzraudzība,
• paaugstināta riska revīzijas nodokļu maksātājiem, kuri gūst labumu no sarakstā iekļautajiem režīmiem,
• paaugstināta riska revīzijas nodokļu maksātājiem, kuri izmanto nodokļu shēmas, kas saistītas ar sarakstā iekļautajiem režīmiem.

Padome 2019. gada 5. decembrī apstiprināja norādes turpmākai koordinācijai. Dalībvalstis arī apņēmās no 2021. gada 1. janvāra izmantot ES sarakstu, kad tās piemēro vismaz vienu no četriem konkrētiem likumdošanas pasākumiem:

• to izmaksu atskaitīšanas neiespējamība, kuras ir radušās kādā sarakstā iekļautā jurisdikcijā,
• kontrolēta ārvalstu uzņēmuma noteikumi, ar ko ierobežo mākslīgu nodokļu atlikšanu uz ārzonas vienībām ar zemiem nodokļiem,
• nodokļu ieturējumu (WHT) pasākumi, ar ko vēršas pret nepamatotiem atbrīvojumiem vai atmaksu,
• līdzdalības atbrīvojuma ierobežojums attiecībā uz akcionāru dividendēm.

Patlaban visas dalībvalstis piemēro vismaz vienu no četriem leģislatīvajiem aizsardzības pasākumiem, par ko tika panākta vienošanās 2019. gada norādēs. Astoņpadsmit dalībvalstis piemēro vismaz divus no četriem pasākumiem, kas vērsti pret jurisdikcijām, kuras minētas I pielikumā Padomes secinājumiem, ar ko izveido ES sarakstu ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas.

Divdesmit sešas dalībvalstis piemēro vismaz vienu administratīvo pasākumu, par ko tika panākta vienošanās 2019. gada norādēs. Divpadsmit no tām piemēro vismaz divus pasākumus.

ES tiesību akti

Arī nesenajos ES tiesību aktos ir skaidra atsauce uz šo sarakstu. Piemēram, 2018. gadā tika panākta vienošanās par ES pārredzamības noteikumiem attiecībā uz nodokļu starpniekiem. Ar šiem noteikumiem ieviesa jaunas ziņošanas prasības attiecībā uz nodokļu shēmām, kas ir saistītas ar sarakstā iekļautajām valstīm. Tās piemēro no 2020. gada 1. jūlija.

• Direktīva par tādas nodokļu apiešanas prakses novēršanu, kas tieši iespaido iekšējo tirgu
• Direktīva par obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām
• Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2021/2101 (2021. gada 24. novembris), ar ko Direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles